Eiropas Savienības klimatneitralitātes stratēģija un finanšu atbalsts
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Šis mērķis ietver būtisku siltumnīcefekta gāzu izmešu samazinājumu visos saimnieciskās dzīves sektoros un pāreju uz zemu oglekļa emisiju intensitāti. ES klimata politika ir cieši saistīta ar “Fit for 55” normatīvo aktu paketes mērķiem. Tie paredz līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un nodrošināt līdzsvarotu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem kā prioritāti. Mērķu īstenošanai nepieciešamo ieguldījumu apjoms ir liels, un ES piedāvā vairākus finanšu instrumentus šo mērķu atbalstam.
Galvenie instrumenti klimata aktivitātēm
Finanses, ko iespējams izmantot visdažādākajiem klimata neitralitātes projektiem, ietver šādus avotus:
- Kohēzijas politika (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ERAF);
- 700 miljardu eiro “Atveseļošanas un noturības mehānisms” (“Recovery and Resilience Facility”, RRF);
- “LIFE” programma vides atbalstam (vienīgā ES programma, kas īpaši veltīta vides un klimata darbībai);
- “Horizon Europe” pētniecībai un inovācijai;
- īpašas iniciatīvas – piemēram, “ES pilsētu klimata misija”.
Pilsētu misija palīdz 100 pilsētām, tostarp Rīgai, kļūt klimatneitrālām un viedām jau līdz 2030. gadam, veidojot tās par inovāciju un izmēģinājumu centriem visai Eiropai. Šī iniciatīva nozīmē intensīvu publisko un privāto fondu mobilizēšanu vajadzīgākajiem klimata projektiem. Kopējais klimata mērķiem pieejamais finansējums Latvijā 2021.–2027. gadam ar kohēzijas politikas starpniecību ir apmēram 1,4 miljardi EUR, no kuriem aptuveni puse nāk no ERAF, bet RRF līdz 2026. gadam nodrošina aptuveni 0,82 miljardus EUR klimata pasākumiem. Tāpat Eiropas Investīciju banka (EIB) ir sniegusi nozīmīgu atbalstu ilgtspējīgiem projektiem visā ES, arī Latvijā, ar simtiem miljonu eiro finansējumu klimata un enerģētikas projektiem.
Latvijas nacionālā klimata neitralitātes politika un finansējuma avoti
Latvijas klimata politika tiek īstenota, ievērojot gan ES mērķus, gan valstiski noteiktus plānus. “Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030 (NEKP)” nosaka valsts mērķus, tostarp emisiju samazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, struktūrfondu un citu finanšu avotu efektīvu izmantošanu. Plāns izstrādāts, vadoties pēc vienotā ES regulējuma, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Šis nolīgums apvieno 195 pasaules valstis, un tā uzdevums ir nepieļaut vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos vairāk par 2 grādiem, cenšoties to ierobežot 1,5 grāda līmenī. Vienotais Eiropas nacionālo plānu regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka ES zaļā transformācija tiek īstenota saskanīgi un izvairoties no būtiskām kādas atsevišķas dalībvalsts priekšrocībām Eiropas iekšējā tirgū.
Vienotais Eiropas regulējums paredz, ka dalībvalstis savos nacionālajos dokumentos ietver politikas un pasākumus, kas aptver piecas galvenās Eiropas enerģētikas savienības dimensijas:
- dekarbonizācija,
- energoefektivitāte,
- enerģētiskā drošība,
- iekšējie enerģijas tirgi,
- pētniecība, inovācija un konkurētspēja.
Valsts līmenī klimata pasākumu finansēšana ietver arī nacionālus instrumentus (piemēram, Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu konkursi). Tie atkarībā no pasākuma rakstura projekta izmaksu segšanai piedāvā dotācijas līdz 100%, tostarp pašvaldību klimata aktivitātēm.
Ēna pār klimata mērķiem: pēta Valsts kontrole
Tomēr jāatzīmē, ka Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums norāda, ka Latvijā pastāv risks neizpildīt 2030. gada klimata mērķus, galvenokārt finansējuma trūkuma un neskaidru prioritāšu dēļ, kas var kavēt nepieciešamo aktivitāšu īstenošanu visos līmeņos. Latvija riskē nesasniegt NEKP mērķus noteiktajā termiņā. VK secinājusi, ka mērķu sasniegšanai pamatā ir noteikti galējie termiņi. Trūkst starpposma rādītāju, kas ļautu regulāri novērtēt progresu un veikt nepieciešamās korekcijas. Turklāt pēc Klimata un enerģētikas ministrijas izveides tai joprojām trūkst efektīvu instrumentu enerģētikas politikas īstenošanai
ES emisiju tirdzniecības sistēmas ietekme uz nacionālo klimata finansējumu
Papildus ES finansējumam, Latvijas valsts budžetā ieplūst līdzekļi no ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotu izsolēm, kas arī nodrošina līdzekļus klimata pasākumiem. Šīs kvotas valstij ļāvušas palielināt pieejamos līdzekļus dažādos projektos, tomēr kopējais apjoms ir ierobežots un attiecīgi jāplāno. ETS ir mehānisms, kurā uzņēmumiem piešķir noteiktu “piesārņošanas atļauju” jeb kvotu daudzumu. Ja kādam uzņēmumam kvotu ir par maz vai par daudz, tās var nopirkt vai pārdot. ETS Eiropā un Latvijā ir spēkā kopš 2005. gada un attiecas uz lieliem piesārņotājiem – uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas nozarē, kā arī uz energoietilpīgu rūpniecību un aviāciju.
Pašvaldību loma klimatneitralitātes īstenošanā
Pašvaldības ir klimata politikas īstenošanas viens no pamata līmeņiem, jo tās atrodas un strādā tuvāk cilvēkiem un vietējai infrastruktūrai. Lai gan Latvijas likumi ne vienmēr prasa obligātus rīcības dokumentus, daudzām pašvaldībām ir izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāni (SECAP) emisiju samazināšanas un atjaunojamās enerģijas veicināšanas mērķu sasniegšanai. Šie plāni var lieti noderēt, jo ir arī priekšnosacījums pieejai finansējuma avotiem – daudzi ES un valsts fondi vērtē projektu atbilstību šādiem rīcības plāniem.
Klimatneitralitātes projektos pašvaldībām pieejamie ES finansējuma avoti, kurus plāno izmantot Limbažu novadā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā
Pašvaldības var pieteikties dažādiem finansējuma avotiem, tai skaitā:
- EUCF (EU City Facility) – sniedz vienreizēju grantu (līdz apmēram 60 tūkstošiem eiro klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai vai investīciju koncepciju sagatavošanai;
- Vides aizsardzības fonda projekti – dotācijas līdz 100% atkarībā no projekta rakstura;
- Kohēzijas fonda atbalsts – lielāks finansējums infrastruktūras un energoplānošanas projektu īstenošanai.
Limbažu novada pašvaldības pašreizējās aktivitātes
Novadā ir īstenots projekts energoefektīva apgaismojuma ieviešanai vairāk nekā 35 objektos, tostarp skolās, bērnudārzos un ielu apgaismojumā. Projekta ietvaros vecais apgaismojums ir nomainīts pret energoefektīvu LED tehnoloģiju, kas samazina elektrības patēriņu un saistītās emisijas. Šis projekts ir jau ceturtā LED modernizācijas kārta novadā kopš 2021. gada. Projekta gaitā samazinās enerģijas patēriņš pašvaldības ēkās un infrastruktūrā, ir likvidēta daļa veco gaismekļu ar augstu enerģijas patēriņu.
Projektus īsteno arī SIA “Limbažu siltums”. Tie ietver saules elektrostaciju uzstādīšanu pašpatēriņam vairākās vietās novadā (piemēram, Viļķenē). Tāpat jāatzīmē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un Limbažu pilsētas attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas darbi, kas netieši veicina ilgtspējīgākas infrastruktūras attīstību.
Arī pretrunīgi vērtētais topošais vēja elektrostaciju parks “Limbaži”, ja tiks realizēts, var nodrošināt liela apjoma atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem.
Vēl tiek īstenots starptautiskais “Interreg” projekts “CommitClimate”, kas izstrādā digitālu simulācijas rīku (“CommitClimate Simulator”), lai palīdzētu pašvaldībām, tai skaitā Limbažu novadam, izstrādāt ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānus un izvērtēt emisiju samazināšanas scenārijus.
Liepāja un Dienvidkurzemes novads ceļā uz klimatneitralitāti
Liepāja pēdējos gados mērķtiecīgi īsteno virkni projektu, kas vērsti uz klimatneitralitātes sasniegšanu, vides kvalitātes uzlabošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanu. Šie pasākumi aptver gan pilsētplānošanu un mobilitāti, gan digitalizāciju, energoefektivitāti un sabiedrības izglītošanu.
Viens no nozīmīgiem virzieniem ir ilgtspējīga mobilitāte. Projektā “Plāni ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes rīcībām” (PUMA) Liepāja attīsta risinājumus, kas veicina videi draudzīgus pārvietošanās veidus – sabiedrisko transportu, velosatiksmi un gājējiem drošu infrastruktūru. Mērķis ir samazināt autotransporta radītās emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti. Kopējais finansējums ir 839 440 eiro, no kuriem 75,61% jeb 634 700 eiro finansē programma URBACT. Liepājas Centrālās administrācijas budžeta daļa ir 139 123 eiro.
Tieši uz gaisa kvalitātes uzlabošanu vērsts arī projekts “Zaļo teritoriju attīstība Ziemeļu priekšpilsētā”, kurā paredzēta apstādījumu paplašināšana un pilsētvides labiekārtošana. Zaļās zonas ne tikai samazina piesārņojumu, bet arī mazina karstuma viļņu ietekmi un uzlabo pilsētas mikroklimatu. Projekta kopējās izmaksas ir 1 988 537 eiro. No tiem ERAF finansējums ir 1 690 287 eiro, Liepājas valstspilsētas pašvaldības finansējums 298 286 eiro.
Starptautiskās sadarbības piemērs ir projekts “GREEN”, kas īstenots kopā ar Šauļu pilsētu Lietuvā. Tā mērķis ir veidot ilgtspējīgas un ekoloģiskas apkaimes, daloties pieredzē par dabā balstītiem risinājumiem un sabiedrības iesaisti vides jautājumos. Projekta kopējais budžets ir 478 409 eiro, no kura 80% jeb 382 727 eiro finansē ERAF. Liepājas pašvaldības budžets projektā ir 201 216 eiro, no tā ERAF finansējums – 160 973 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums – 40 243 eiro.
Liepāja aktīvi izmanto arī viedās tehnoloģijas. Digitālā dvīņa platformas izveide ļaus simulēt pilsētas attīstības procesus, pieņemt datos balstītus lēmumus un efektīvāk plānot enerģijas, transporta un infrastruktūras risinājumus. Savukārt publiskā apgaismojuma modernizācija ar viedajām tehnoloģijām jau devusi būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Projektu īsteno “Ventspils Digitālais centrs” sadarbībā ar Liepājas pašvaldību, Dienvidkurzemes un Tukuma novada pašvaldībām. Projekta kopējās izmaksas ir 3 654 000 eiro, no kurām ERAF ieguldījums ir 3 105 900 eiro (85%); projektā iesaistīto Kurzemes pašvaldību līdzfinansējums – 548 100 eiro (15%).
Bet projekta “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām Liepājas valstspilsētas pašvaldības publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, 2. kārta” mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana Liepājas publiskās teritorijas apgaismojuma infrastruktūrā. Šim projektam tiek izmantots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsts. Projekta kopējās izmaksas ir 800 000 eiro, no kurām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 70%. Liepājas pašvaldības finansējums ir ne mazāks kā 30% jeb aptuveni 240 000 eiro.
Nozīmīga loma ir arī sabiedrības informēšanai un izglītošanai par klimata jautājumiem, kā arī pielāgošanās pasākumiem Dienvidrietumu mikrorajonā, kur risinājumi vērsti uz klimata risku mazināšanu.
Papildus tam Liepāja iezīmē sevi kā inovāciju centru, attīstot reāllaika CO₂ monitoringu, viedos atkritumu sensorus piekrastē un sperot pirmos soļus zaļā ūdeņraža ražošanas virzienā. Kopumā šie projekti apliecina Liepājas ambīcijas kļūt par ilgtspējīgu, klimatam draudzīgu pilsētu Baltijas reģionā.
Bet Dienvidkurzemes novadā, precīzāk – Priekulē – pērn realizēts lietus ūdens sistēmas uzlabošanas darbu projekts. Tā rezultātā Priekules pilsētas Liepājas ielas mikrorajonā būtiski uzlabota lietus ūdens novadīšanas sistēmas kapacitāte. Projekta kopējās izmaksas – 653 710 eiro, no tām 476 331 eiro ERAF finansējums, 177 379 eiro – novada pašvaldības līdzfinansējums.
Tuvākie uzdevumi Limbažu novadam klimatneitralitātes īstenošanā, tuvākie mērķi Liepājā un Dienvidkurzemes novadā
Limbažu novads 2024.–2030. gadam izstrādājis SECAP, kas ir pamatdokuments pašvaldības klimata aktivitātēm un arī nosacījums, lai piesaistītu ES struktūrfondu līdzekļus noteiktiem projektiem. Šī plāna izstrāde ir saistīta ar iespējām iegūt ERAF finansējumu un noteikt konkrētas rīcības, kas jāīsteno novadā ražošanas, energoefektivitātes un klimata pielāgošanās jomās. Turklāt Limbažu novada pašvaldības budžetā ir paredzēts finansējums SECAP dokumentācijas un energopārvaldības sistēmas izstrādei.
Šie pasākumi nodrošina bāzi, lai novads varētu virzīt emisiju samazināšanas aktivitātes, uzlabot ēku energoefektivitāti un meklēt finansējumu projektam īstenošanai – piemēram, energoefektivitātes uzlabošanai vai atjaunojamās enerģijas projektiem.
Lūk, informācija no rīcības plāna, akcentējot svarīgākos secinājumus un reāli īstenojamos mērķus pašvaldības līmenī. Būtiskākie ir:
- galvenais emisiju avots – transports (aptuveni 82% no kopējām emisijām);
- pašvaldības ēku un infrastruktūras emisijas veido relatīvi nelielu daļu, taču tās ir tieši ietekmējamas ar pašvaldības rīcību;
- enerģijas patēriņš ir augsts daudzdzīvokļu dzīvojamajā fondā un privātajā transportā, kas norāda uz lielāko potenciālu pasākumiem.
Stratēģiskais mērķis līdz 2030. gadam – samazināt emisijas par vismaz 11% (salīdzinājumā ar 2023. gadu). Enerģētikā novads plāno samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās par aptuveni 20%, kā arī palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas patēriņā. Pašvaldība plāno paaugstināt pašvaldības ēku energoefektivitāti (siltināšana, logi, apkures sistēmas). Tāpat tiek domāts par LED apgaismojuma ieviešanu visā publiskajā ielu apgaismojumā, saules paneļu uzstādīšanu uz pašvaldības ēkām (skolas, sporta zāles, administratīvās ēkas).
Pasākumu plāns ietver nodomu atjaunot vismaz 20 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ar kampaņām informēt iedzīvotājus par energoefektivitāti. Transporta jomā plānota pašvaldības autoparka pakāpeniska elektrifikācija, elektroauto uzlādes infrastruktūras paplašināšana, veloinfrastruktūras uzlabojumi apdzīvotajās vietās, sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošana.
Lai sekmīgi īstenotu klimatneitralitātes mērķus, Limbažu novadam nepieciešams:
- ieviest konkrētus pasākumus energoplānošanā un emisiju samazināšanā saskaņā ar SECAP, tostarp sabiedrības iesaisti un izglītību par enerģijas taupīšanu;
- piesaistīt ES un valsts finansējumu (piemēram, Kohēzijas fonda projektus vai Vides aizsardzības fonda grantu projektus), pamatojoties uz plānā noteiktajām prioritātēm;
- sekot nacionālajiem mērķiem, kas definēti Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un sasaistīt tos ar vietējiem pasākumiem;
- uzlabot rīcības plāna ieviešanas monitoringu un atskaites, lai veiksmīgāk piesaistītu turpmāku finansējumu nākotnē.
Liepājas klimata neitralitātes mērķi līdz 2030. gadam
Liepājas pilsēta oficiāli apstiprinājusi savu SECAP 2023–2030 un saņēmusi Eiropas Savienības Klimatneitrālas un viedas pilsētas misijas (Climate-Neutral and Smart Cities Mission) statusu, kas nosaka ambiciozu mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2030. gadam.
CO₂ emisiju samazināšana par līdz pat 80% salīdzinājumā ar 2006. gadu tiek uzskatīta par optimistisku scenāriju, kā panākt klimatneitralitāti 2030. gadā.
Plānā iekļauti konkrēti pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamās enerģijas izmantošanai, ilgtspējīgai mobilitātei un sabiedriskajai infrastruktūrai (kopā 17 nozīmīgi darbības virzieni ar atbildīgajiem īstenotājiem un ietekmes rādītājiem).
Energoefektivitāte un publiskās infrastruktūras modernizācija
Tiek īstenota 2. posma ielu apgaismojuma modernizācija, kur integrētas sensoru un automatizācijas tehnoloģijas, turpinot apgaismojuma sistēmas efektivizāciju.
Ilgtspējīga mobilitāte un sabiedriskais transports
Liepāja strādā pie ilgtspējīgas mobilitātes plāna (SUMP), lai samazinātu transporta radītās emisijas, kas veido lielu daļu pilsētas kopējā oglekļa pēdas nospieduma:
- veloinfrastruktūras paplašināšana līdz aptuveni 90 km līdz 2030. gadam, veicinot aktīvo pārvietošanos un samazinot privātā auto izmantošanu;
- sociālās kampaņas un infrastruktūras uzlabojumi skolās, darba vietās un publiskās vietās, lai palielinātu velosipēdu izmantošanu ikdienas pārvietošanās režīmos.
Ilgtspējīgas industrijas un atjaunojamās enerģijas projekti Dienvidkurzemē
Dienvidkurzemes novads, tostarp Liepāja kā galvenā pilsēta, strādā pie liela mēroga atjaunojamās enerģijas un rūpnieciskās ilgtspējas projektu attīstības:
- “Liepājas Ilgtspējīgas Industrijas centrs” paredz izveidot atkrastes vēja atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli Liepājas ostā, zaļā ūdeņraža ražotni un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražotni, kas nodrošinās reģiona enerģētisko transformāciju un jaunas investīcijas no 2025. līdz 2035. gadam.
- Memorands par zaļā ūdeņraža ražotnes attīstību Liepājā nosaka ilgtermiņa sadarbību starp enerģijas ražotājiem un terminālu operatoriem, veicinot atjaunojamā spēka piegādi un reģiona enerģētisko neatkarību.
Reģionālā attīstība un enerģijas programmas
- Liepājas un Dienvidkurzemes novada attīstības programma 2022–2027 iekļauj klimata un enerģētikas rīcības virzienus, tostarp publiskās infrastruktūras un būvju ilgtspējības uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un dabas resursu saglabāšanu.
- Kurzemes plānošanas reģions (ieskaitot Dienvidkurzemes novadu) nodrošina kapacitātes veidošanu pašvaldībām un speciālistiem klimata neitralitātes un pielāgošanās stratēģiju izstrādē, kā arī zināšanu apmaiņu par energoefektivitāti un ilgtspējīgām risinājumiem reģiona mērogā.
Kopsavilkumā, tuvāko gadu mērķi Liepājā un Dienvidkurzemes novadā klimatneitralitātes jomā ir:
- sasniegt klimatneitralitāti Liepājā līdz 2030. gadam ar nozīmīgu izmešu samazinājumu,
- uzlabot publisko infrastruktūru un ēku energoefektivitāti,
- attīstīt ilgtspējīgu mobilo pārvietošanos un samazināt transporta emisijas,
- veicināt reģionā lielgabarīta atjaunojamās enerģijas un zaļo rūpniecības projektus,
- stiprināt reģiona klimata politikas plānošanu un kapacitāti kopumā.
Secinājumi: finansējuma efektivitāte un nākotnes perspektīvas
Klimatneitralitātes mērķu īstenošana prasa sistemātisku pieeju gan ES, gan nacionālā un vietējā līmenī. ES finanšu instrumenti nodrošina spēcīgu atbalsta struktūru, bet to pieejamība un izmantošana ir atkarīga no kvalitatīvu plānošanas dokumentu sagatavošanas un spējām veidot konkurētspējīgus projektu pieteikumus. Latvijas valsts politikas ietvaros pastāv iespējas paplašināt atbalstu, taču nepieciešama efektīvāka finansējuma koordinācija un prioritāšu noteikšana. Limbažu novada piemērs ilustrē, ka vietējā līmenī pašvaldības aktīvi izstrādā rīcības plānu, lai piesaistītu finansējumu un īstenotu klimatneitralitātes pasākumus savā teritorijā.
Sagatavoja Edmunds IMŠA
