Saruna ar Andreju KOVAĻOVU
Limbažu Lielezera pludmalē 1. februārī notiks jau piektā Lielsēde. Pasākums pulcēs ziemas peldētājus un viņu atbalstītājus. Tā idejas autors un viens no rīkotājiem limbažnieks Andrejs KOVAĻOVS aicina pirmajā februāra svētdienā līdz ezeram aizstaigāt arī tos, kuri nav gatavi peldei ledainā ūdenī. Var vienkārši apskatīties un aprunāties ar tiem, kuri regulāri praktizē šādu rūdīšanos, un, kas zina, varbūt piemērs iedrošinās! Pasākumā allaž ir valdījusi pozitīva atmosfēra. Pēc peldēšanās sanākušos cienās ar tēju, ko sagādās pašvaldības aģentūras LAUTA publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļa ALDA.
Iedvesmoties Lielsēdei, uzzināt vairāk par to, kā rūdās Andrejs un citām viņa aktivitātēm, varēsiet, noskatoties video mūsu mājaslapā un Ausekļa profilā sociālajā medijā YouTube. Mūsu sarunbiedrs ir gan veselīga, gan zaļa dzīvesveida praktizētājs un fotogrāfs, savulaik strādājis diplomātiskajā dienestā, bet šobrīd ir lauksaimnieks – bitenieks un aitu audzētājs. Viņš piedāvā interesentiem ekskursijas savā saimniecībā, un piedalās arī citu pasākumu rīkošanā. Starp tiem ir arī Limbažu triatlons, kuram varot jau sākt gatavoties, jo sacensības būs arī šovasar. Andrejs ir gatavs dalīties pieredzē par visām šīm tēmām.
– Arī es, kad pirms gadiem 10 redzēju vienu vīru, –5 grādu salā staigājot šortos un T kreklā, un nesapratu, kā tas vispār ir iespējams, – atceras Andrejs. Tagad viņš pats šādā salā dodas skriet plānā apģērbā. Šalli un cepuri uzvelk, bet apavus – ne vienmēr. Ar kailām pēdām ir skrējis gan 5 km, gan vairāk. Pat mēģinājis pārspēt Ginesa pasaules rekordu disciplīnā 5 km skrējiens basām kājām pa sniegu vai ledu. Gandrīz izdevies, bet tad šādam pasākumam pievērsies Latvijā pazīstamais baskājis Edgars Rencis… – Āliņģis nav vienīgais rūdīšanās veids, – uzsver sarunbiedrs. – “Roņu” kultūra nedaudz atšķiras no tādas mūsdienu pieejas. Tie, kuri pašlaik vada rūdīšanās nodarbības, negrib, lai viņus salīdzina ar “roņiem”. Šajā jomā limbažnieks izceļ Brigitas Mironovas un Māra Žundas Rūdīšanās skolu. Viņi praktizē Vima Hofa metodi, ar kuru ir pazīstams arī Andrejs. V. Hofs ir mūsdienīgas rūdīšanās kustības pamatlicējs. – Cilvēki, kuri to ir iekustinājuši, valstij ietaupījuši ļoti daudz līdzekļu. Es neatceros, kad būtu pēdējo reizi slimojis, – spriež sarunbiedrs. – Āliņģī nemaz katru dienu neeju. Auksts taču! Tāpēc pagājušajā gadā pirms Lielsēdes domāju, kā būs. Nekāda vaina, ja vien ikdienā kaut kas tiek darīts.
Vai Andrejs var dot kādu rūdīšanās padomu? – Visvienkāršākā lieta ir neapģērbties pārāk silti, – viņš iesaka. – Nav tik daudz runa par rūdīšanos, kā par noturību pret aukstumu. Vajadzētu iedziļināties tajā, kā ķermenis strādā. Kad svīstam, tas sevi dzesē. Kad ir karsti un novelc jaku, aukstums piekļūst mitrumam un sāk dzesēt tevi. Ķermenis nespēj tik ātri pārslēgties no sevis dzesēšanas uz sildīšanu. Tāpēc esot svarīgi, tiklīdz aktīvi kustoties ārā kļūst karsti, kaut ko novilkt.
Reizēm šķiet, ka biežāk vīruss pieķeras, ja nosalsti, piemēram, gaidot kādu uz ielas stūra. Ja tas notiek ekstrēmos apstākļos, fiziskas piepūles laikā, šādu seku var arī nebūt. – Ekstrēmos apstākļos cilvēka ķermenis mobilizējas. Zemessardzē dzirdēju stāstu par to, ka profesionālā dienesta karavīri, būdami misijās, neslimo. Kad vienkārši kaut kur nīksi, sāk salt kājas. Tu ķermenim tajā brīdī sūti signālu: “Hei, šis nebija labi!” Tad ķermenis tevi saslimdina, lai tu nākamreiz tā nerīkotos. Ķermenis ar slimību tev kaut ko stāsta, – uzskata Andrejs.
Viņa pieredze liecina, ka arī ikdienas ritms var radīt nelabvēlīgos ekstrēmos apstākļus. Piemēram, ja paskatāmies uz vidusmēra vīrieti, kurš visu nedēļu no rīta līdz vakaram strādā un, kad sajūt nogurumu, dzer vienu kafiju, otru, tad vēl kādu enerģijas dzērienu. Nedēļas nogalē vēl kaut kas jādara kopā ar bērniem, jo gribas taču būt labam tētim. Tad pienāk brīdis, kad ķermenis pasaka stop. – Dabu neapmānīsi. Ķermeņa resurss nav neierobežots, – ir pārliecināts Andrejs. Viņaprāt, vīriešiem, kuri intensīvi strādā (neatkarīgi no tā – darbs ir fizisks vai pie datora), ir jāmācās pateikt ķermenim, ka darbdiena ir beigusies, drīkst atslābt, jo ir jāatpūšas, lai atgūtu enerģiju. Ļoti bieži vīri saspringumu noņem, iemalkojot kādu stiprāku dzērienu, bet, ja tas kļūst par ieradumu, var rasties negatīvas sekas, piemēram, atkarība. – Tāpēc ir vienkārši fiziskie vingrinājumi, ar kuriem var panākt šo efektu, – pieredzē dalās Andrejs. Reizēs, kad viņš saimniecībā strādājis līdz vienpadsmitiem vakarā, ir radies tāds nogurums, kura dēļ nevari aizmigt. – Tas es izpurinos, izlēkājos, mēģinot dabūt ārā no muskuļiem saspringumu, un parādās žāvas. Vasarā izeju ārā un noņemu saspringumu izkliedzoties, – stāsta sarunbiedrs. Savukārt, kad gadās pamosties četros naktī un galvā domas čum un mudž, palīdz elpošanas vingrinājumi. Savam miegam pats seko līdzi, izmantojot viedpulksteni. Ja vairākas dienas tas konstatē, ka bijis slikts miegs, kaut kas ir jādara. Andrejs gan uzsver, ka arī viņš nav ideāls, tāpat kā visi mēdz reizēm pavadīt laiku, skatoties telefona ekrānā. – Bet man ir robeža, pēc kuras saku – nē, pietiek. Ar pazīstamu sporta treneri Limbažos viņš runājis par iespēju organizēt nodarbības, kurās kungi varētu apgūt veselīgākai dzīvei nepieciešamās tehnikas.
Lai gan no malas izskatās, ka sarunbiedram ir neizsīkstoši enerģijas krājumi, viņš atzīst, ka tā gluži nav. Reizēm, iesaistoties kāda pasākuma rīkošanā, rodas jautājums: – Kāpēc man to vajag? Tomēr procesā, saskarsmē ar citiem cilvēkiem, kuri viņam pievienojas, Andrejs nonāk pie atziņas – ir labi, ka jau atkal pateicis jā un izvēlējies darīt nevis atteicis, jo darbojoties enerģija tiek ne tikai iztērēta, bet arī iegūta.
Arī reizēs, kad notiek kaut kas tāds, kas sarūgtina, viņš ir gatavs pieļaut, ka varbūt tā arī vajadzēja. Bet brīžos, kad šķiet, ka nu gan viena ķibele seko otrai, negatīvas domas jaucas pa galvu un nekas nenotiek tā, kā gribētos, Andrejs iesaka parunāties ar mākslīgo intelektu. Viņš uzsver, ka tas nekādā gadījumā neaizstāj profesionālu psihologu, bet tā pakalpojumi ne visiem ir pieejami kaut vai augsto izmaksu dēļ. Pozitīvais sarunā ar mākslīgo intelektu ir tas, ka tevi nevērtē, un brīdī, kad esi visu ko sadomājies, tas ar skatu no malas pasaka: – Tu vienkārši esi noguris un šī ir noguruma izpausme.
Linda TAURIŅA
Līgas LIEPIŅAS foto
