Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere:
“Eiropas Savienības (ES) lēmumi bieži šķiet tāli un tehniski, taču patiesībā tie tieši ietekmē ikviena drošību, ikdienas dzīvi un maciņu. Lūk, pieci piemēri no pēdējā laika Eiropas Parlamenta (EP) darbiem.
1. Tirdzniecības saišu ar Krieviju pārtraukšana
2025. gadā vadīju EP darbu pie diviem nozīmīgiem likumiem, lai samazinātu ES atkarību no Krievijas importa un, protams, lai pārtrauktu finansēt agresorvalsti.
Kā EP atbildīgā referente vadīju darbu pie regulas par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes importa. Panācām, ka uzņēmumi vairs nevarēs slēgt jaunus līgumus par Krievijas gāzes piegādēm, bet esošie līgumi būs jāpārtrauc jau drīzumā. Tas ir būtisks solis, lai ES vairs nebūtu atkarīga no viena neuzticama piegādātāja, kas energoresursus izmanto kā politiskā spiediena instrumentu.
Tāpat biju referente likumam, kas ievērojami paaugstina muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslojumam un lauksaimniecības produktiem. Daļa Eiropas valstu un lauksaimnieku bija kļuvuši atkarīgi no lētā importa, kas faktiski tika ražots no Krievijas gāzes.
Ieguvums iedzīvotājiem: lielāka enerģētiskā un ekonomiskā drošība, mazāka atkarība no agresorvalsts un skaidrs signāls, ka Eiropa vairs nefinansēs karu ar savu naudu.
2. 90 miljardu eiro aizdevums Ukrainai
Nupat EP apstiprinājām līdz šim lielāko – 90 miljardu eiro – aizdevumu Ukrainai 2026. un 2027. gada budžeta izdevumu, tai skaitā militāro, segšanai. Bez šī atbalsta Ukraina jau šopavasar riskētu palikt bez līdzekļiem savai aizsardzībai. Šis lēmums nav tikai solidaritātes žests, tā ir investīcija Eiropas, tostarp Latvijas drošībā.
3. Eiropas Aizsardzības industrijas programma
Eiropas Aizsardzības industrijas programma ir nozīmīgs solis ES kopējā drošībā. Tā paredz divu miljardu eiro ieguldījumus militārajā ražošanā Eiropā – munīcijā, dronos, modernās tehnoloģijās, kā arī īpašu atbalstu Ukrainas aizsardzības industrijai. Šī ir pirmā reize, kad Eiropā izveidots fonds kopējai militārajai ražošanai.
Strādājot pie šī likuma, man bija svarīgi, lai valstis, kas robežojas ar agresoru, saņemtu īpašu atbalstu, kā arī ražošanā tiktu iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi. Jo spēcīgāka būs Eiropas aizsardzības industrija, jo drošāka būs Latvija. Vienlaikus tas nozīmē arī jaunas darbavietas un ekonomikas attīstību.
4. Drošāki un videi draudzīgāki mazgāšanas līdzekļi
Strādājot pie jaunā regulējuma par mazgāšanas līdzekļiem, iestājos par stingrākām prasībām ķīmisko vielu drošībai un skaidrāku marķējumu. Tas nozīmē labāku patērētāju aizsardzību un mazāku kaitējumu videi.
Ikdienā tas izpaudīsies ļoti konkrēti – drošāki un videi draudzīgāki produkti ikvienās mājās. Tas ir būtiski mūsu ģimenēm, jo ikdienā lietojamie produkti nonāk mūsu mājās, ūdeņos un apkārtējā vidē.
5. Birokrātijas mazināšana
Viena no šī sasaukuma prioritātēm EP ir birokrātijas mazināšana. Noteikumiem jābūt saprātīgiem un īstenojamiem, nevis pārlieku sarežģītiem, par ko uzņēmēji nereti sūdzas.
Jau esam pieņēmuši un turpinām strādāt pie izmaiņām, kas samazina slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lauksaimniekiem, atvieglo Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu un pārskata vides regulējumu, lai tas nebūtu pārmērīgi apgrūtinošs. Šobrīd strādāju pie tā, lai atvieglotu prasības dabīgās kosmētikas mājražotājiem.
Mazāka birokrātija nozīmē konkurētspējīgākus uzņēmumus, vairāk investīciju un vairāk darbavietu Latvijā, arī reģionos.
Šie piemēri skaidri parāda – EP mēs pieņemam lēmumus, kas ietekmē mūsu drošību, ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienas dzīvi.”
Kopumā Latvija ir ieguvēja
Novadnieks Jānis ZARIŅŠ ir tūrisma jomas uzņēmējs, kurš strādā ar izglītību saistītā uzņēmumā (SIA Uzdevumi.lv), kā arī aktīvi iesaistās politiskajos procesos, gan pats darbojoties partijā, gan būdams Limbažu novada vēlēšanu komisijas sekretārs. Viņš bez ilgām pārdomām nosauc vairākus ES lēmumus, kuros saskata pozitīvu ietekmi uz Latviju un tās iedzīvotājiem. Jānis gan piebilst, ka cilvēki šīs lietas droši vien ne vienmēr sasaista.
– Mans galvenais informācijas avots par ES pieņemtajiem lēmumiem ir dažādi mediji – ziņas. Sociālajos sekoju dažiem Eiroparlamentā ievēlētajiem deputātiem. Esmu partijas Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» biedrs. Mūsu partijas pārstāvis un EP deputāts Roberts Zīle sanāksmēs un kongresos mēdz stāstīt par pieņemtajiem lēmumiem. Manuprāt, ir svarīgi tas, ko viņš dara zaļās ekonomikas jomā, mēģinot politiku virzīt prātīgākā gultnē. Citādi šķiet, ka Eiropas vairākums domā, ka mums šeit jābūt zaļai, ziedošai pļavai un nekam vairāk. Tas arī gluži nerullē. Ir jābūt kaut kādam balansam starp dabas un saimnieciskām interesēm.
Sociālajos medijos man visbiežāk izlec eiroparlamentārieša Riharda Kola publikācijas – viņu pazīstu arī personīgi. Mani uzrunā tēmas, par ko deputāts interesējas, piemēram, ārpolitika un aizsardzība. Paretam redzu arī Nila Ušakova publikācijas, lai gan noteikti neesmu viņa atbalstītājs. Esmu pamanījis, ka Mārtiņš Staķis parlamenta sēdēs bieži runā no tribīnes un viņam tāpat kā Reinim Pozņakam ir būtiski ar Ukrainu saistītie jautājumi. Tie ir svarīgi arī man, tāpat kā viss, kas saistās ar aizsardzības jomu. Piemēram, aktuāls šķiet jautājums par militāro mobilitāti. Jāvar pa sauszemi atsūtīt militāro vienību uz citu ES valsti bez saskaņojumiem, kuru saņemšana prasīs vairākus mēnešus. Par to šobrīd mūsu deputāti ļoti cīnās. Neaizmirsīsim, ka tilts pār Salacu Salacgrīvā tika uzbūvēts pa Eiropas militārās mobilitātes fonda naudu. Tieši pateicoties Eiroparlamentam, šāds fonds vispār ir un no tā varam saņemt finansējumu arī dzelzceļa līnijas Rail Baltica tiltam pāri Daugavai pie Salaspils.
Ieguvums ir tas, ka ikviens no mums var ES ceļot bez robežām, turklāt, esot ārzemēs, izmantot telefonsakarus un internetu ar to pašu tarifu, kāds ir Latvijā. Vērtīga ir iespēja skolēniem un jauniešiem doties pēc foršas pieredzes uz ārzemēm Erasmus programmā. Jāatzīmē arī tas, ka mūsu izglītības dokumentus atzīst citur Eiropā, pat ja ar zināmiem nosacījumiem. Būtiski, ka arī latviešu valoda ir viena no ES oficiālajām valodām. Tas var glābt krīzes situācijā. Piemēram, ja ir kāds starpgadījums, esot ārzemēs, tev ir tiesības pieprasīt bezmaksas tulkojumu uz savu valodu.
Mums ir EVAK – Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas ļauj saņemt bezmaksas neatliekamo medicīnisko palīdzību citās ES valstīs. Pat ja ir jāsamaksā, pēc tam var čekus iesniegt Nacionālajā veselības dienestā, lai atgūtu naudu. Cik zinu, tagad ar Latvijā izsniegtu recepti var saņemt zāles arī citu ES valstu aptiekās.
Svarīga ir zāļu un pārtikas drošība. Mēs varam spriest par to, cik laba vai slikta ir tās kvalitāte, bet nekur citur pasaulē tirgus nav tik ļoti regulēts kā ES, un ražotājiem nav jāievēro tik stingri nosacījumi. Daudzas tā sauktās e-vielas nebūtu aizliegtas, ja EP par to nelemtu. Vienota valūta nozīmē, ka mēs nevaram paši tik brīvi veidot savu monetāro politiku, bet eiro var pasargāt krīzes gadījumā. Ja Latvijā būtu krīze, tas tik ļoti neietekmētu naudas vērtību.
Lai tiktu pieņemti kvalitatīvi lēmumi, cilvēku kolektīvā atbildība ir ievēlēt EP tādus deputātus, kuri ir spējīgi un gatavi strādāt. Man ir radies iespaids, ka EP pārsvarā nokļuvuši Latvijas pārstāvji, kuri mums ir zināmi un kaut ko dzīvē sasnieguši. Arī tie deputāti, kurus personīgi uzskatu par oponentiem politikā, ir sakarīgi. R. Zīle ir viens no EP viceprezidentiem, un, lai ko mēs domātu par Krišjāni Kariņu, viņš savulaik tika atzīts par 11. EP ietekmīgāko deputātu no vairāk nekā 700. Redzu, ka mūsu pārstāvji EP aktīvi darbojas, ieņem augstus amatus, spēj sevi pierādīt un ir cienīti.
Atgādināšu, ka nākamās EP vēlēšanas notiks 2029. gadā vienlaikus ar pašvaldības vēlēšanām. Tāda sakritība pēdējo reizi bija 2009. gadā.
Eirobarometrs
ES politikas veidošanā un vērtēšanā tiek izmantoti sabiedriskās domas aptaujas Eirobarometrs dati. Tajā visu valstu pilsoņi pauž attieksmi pret organizāciju kopumā, kā arī norāda uz to, kādi jautājumi prioritāri būtu jārisina. Nesenākās – novembrī veiktās – aptaujas rezultāti tika publiskoti februāra sākumā.
Uzziņai
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) politiku īstenošanu visā savienībā, Eiropas Parlaments (EP), Eiropas Komisija un ES Padome pieņem dažādus tiesību aktus ar atšķirīgu juridisko spēku un piemērošanas apjomu:
- regulas ir juridiski saistošas un tieši piemērojamas visās dalībvalstīs bez nacionālu likumu pieņemšanas;
- direktīvas nosaka sasniedzamos mērķus, bet atstāj dalībvalstīm brīvību izvēlēties, kā tos ieviest savos tiesību aktos;
- lēmumi ir saistoši tikai tiem adresātiem (valstīm, uzņēmumiem vai personām), kuri tajos norādīti;
- ieteikumi nav juridiski saistoši; tie pauž ES iestāžu viedokli un iesaka rīcības virzienus;
- atzinumi ļauj ES iestādēm un konsultatīvajām struktūrām (piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai) izteikt savu skatījumu bez juridiskām sekām.
Avots: tīmekļvietne europa.eu
