Jēdziens medijpratība pēdējos gados tiek lietots arvien vairāk un biežāk. Reizēm jau šķiet – cik var par to runāt?! Visi protam lasīt un zinām arī galveno ieteikumu, kā rīkoties, ieraugot kādu sensacionālu vēsti internetā. Vispirms paskatīties, kur informācija ievietota, kas to apgalvo un cik vispār uzticams ir ziņu avots. Sadzīvē variantam – viena tante teica – neuzticamies, bet virtuālajā pasaulē bieži vien notiek tieši tā. Turklāt viss nebūt nav tik vienkārši un, pieaugot interneta nozīmei mūsu dzīvē, prasme kritiski lasīt kļūst tikai nozīmīgāka. Agrāk daudz kas bija skaidrāks. Ne katram, kurš sadomāja izdot avīzi vai dibināt savu televīziju, tas bija ļauts. Redakcijās strādāja profesionāli sagatavoti žurnālisti. Tagad internetā jebkurš var kļūt par ziņu autoru. Turklāt informācija, kas nereti ir dez–informācija, tātad nepareiza, varbūt pat apzināti sagrozīta, vēja ātrumā izplatās virtuālajā pasaulē. Cilvēku tūkstoši ar to dalās un izplata tālāk, tālāk… Un ļoti bieži aplamības nav tikai rakstītāja nezināšana, bet apzināta rīcība, ļaunprātība, lai jauktu prātus, noskaņotu sabiedrību vienā vai otrā virzienā, ietekmētu vēlēšanu rezultātus utt. Manipulācijas informatīvajā telpā kļūst par arvien ietekmīgāku politisku instrumentu, bet likumdošana, kas regulē digitālos medijus, atpaliek.
Sakārtotas digitālo mediju vides un kritiskas domāšanas loma demokrātijas stiprināšanā
Fonta izmērs
Publikāciju cikls
Svaru kausos – kvalitatīvs medijs un zinošs lasītājs
