Limbažu novada domes sēdē tika pārskatīta darba grupa, kas nodarbosies ar jautājumu par piemiņas vietas izveidi t.s. Limbažu kaujām, kas notika 1919. gada 20. jūnijā pilsētas pievārtē. Par grupas vadītāju apstiprināja domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru. Piemiņas vietas izveidi jau vairāk nekā pirms gada rosināja atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis. Viņš arī piedalījās apvienotajā komiteju sēdē, kurā deputātus (īpaši jaunos) izglītoja par Limbažu kauju nozīmi. Viņš atgādināja par projekta starptautisko nozīmi un izteica arī nelielu kritiku, ka darbi uz priekšu virzās pārāk lēni. Deputāts Māris Beļaunieks mēģināja apšaubīt, vai piemiņas vietai, kā nolemts, būtu jāatrodas pie Mucenieku tilta. Viņaprāt, tai vajadzētu būt tur, kur ir cilvēki. Ne velti Cēsu kaujām veltītais piemineklis atrodas Cēsīs, nevis vietā, kur brīvības kaujas tajā pusē tiešām notikušas. Domes priekšsēdētājs tomēr atzina, ka izraudzītā vieta ir ainaviski pievilcīga. Tā atrodas krustpunktā, kur tuvumā ir lielceļš, bijušais dzelzceļa tilts, kas pārtaps par veloceliņu, ezeri.
Būvvaldes vadītāja Agnija Kurzemniece izstrādājusi arhitektūras-projektēšanas uzdevumu labiekārtotas piemiņas vietas-vides kompleksa metam. Izraudzītajai arhitektei Sarmītei Pāvilaitei uzdots skicē paredzēt funkcionālu un emocionālu sasaisti ar Mucenieku tiltu un iecerēto veloceliņu. Būvvaldes vadītāja saskata, ka vides objekts varētu būt skulpturāli, emocionāli un intelektuāli interesanta labiekārtota un ainaviska vieta. – Brīvības cīņās karavīri karoja par jaunu pasauli un Latviju, par savu vērtību un tuvo cilvēku nosargāšanu, tam visam vajadzētu arī atspoguļoties iecerētajā piemiņas vietā, – spriež A. Kurzemniece. Viņa piebilst, ka cer uz arhitektes radošumu, izmantojot šīs vietas radīšanā arī mūsdienu tehnoloģijas. Starp citu, S. Pāvilaite kā arhitekte pielikusi savu roku Limbažu Galvenās bibliotēkas tapšanā.
Ar šīs piemiņas vietas izveidi godinās ne vien brīvības cīnītājus Limbažu kaujās, bet arī iezīmēs Latvijas valsts un tās armijas izveides simtgadi.
Regīna TAMANE
