Pagājušajā nedēļā Lādezera pamatskolas t.s. mazajā skoliņā ar koncertu vecākiem un dažādu darbiņu izstādi noslēdzās Latvijas bērnu nometne Satikšanās tēvu zemē. Tā pulcēja bērnus no Latvijas un citām latviešu mītnes zemēm, kurp viņi ar ģimenēm devušies vai jau tur dzimuši, tomēr saikni ar senču dzimteni saglabājuši. Tādējādi nometne ļāva viņiem iepazīt citam citu, sadraudzēties un vēl jo vairāk apzināties savu latvietību un spodrināt to. Satikšanos rīkoja tradicionālās kultūras biedrība Mantojums un atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds. Biedrība šādu nometni organizē jau piekto gadu.
Nometnē piedalījās 42 bērni vecumā no 8 līdz 10 gadiem no astoņām valstīm (Īrijas, Anglijas, Vācijas, Spānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, ASV un Latvijas). Iesaistījās arī daži, kuri nedaudz jaunāki vai vecāki par nometnes noteikto vecumu. Rīkotājs Pēteris Jansons skaidroja, ka tas vajadzīgs, lai ģimene būtu kopā. – Šeit satiekas arī brālēni un māsīcas no dažādām valstīm. Tas stiprina viņu radu saites, – teica sarunbiedrs. Viņš bija gandarīts, ka dalībai atsaucās motivētas ģimenes un bērni. – Viņiem tiešām ir svarīgi saglabāt latvietību. Viņi ar interesi piedalās un vēlas kaut ko darīt, jo paši to izvēlējušies.
Katrā no septiņām nometnes dienām bija dažādas aktivitātes (rotaļas, danči, dziedāšana, sakāmvārdu, tradīciju un dažādu instrumentu spēles apgūšana, tāpat darbošanās ar mālu, filcēšana, ziepju gatavošana un daudz kas cits). Bērni mācījās arī sadarboties, teiksim, kad vienas istabiņas iemītniekiem bija jāgatavo priekšnesums par kādu pasaku. – Rūpējāmies, lai viņiem būtu interesanti, aktivitātes vecumam atbilstošas un attīstošas. Tāpat domājam par dažādību, lai nav apnicīgi un nogurdinoši. Pamatā ir tradicionālās kultūras vērtības, bet vissvarīgākais ir bērns un viņa vajadzības, nevis nepieciešamība saglabāt folkloru. Vēlamies, lai viņiem būtu pozitīva pieredze saistībā ar Latviju. Saikne ar mūsu valsti nav vairākas reizes pateikt, ka esmu Latvijas patriots. Tā nozīmē saikni ar radiem, kuri dzīvo šeit, ar skolotājiem un citiem cilvēkiem, – teica P. Jansons, kurš rūpējās par pasākumu organizatorisko pusi, bet plānotāja bija viņa dzīvesbiedre Sandra. – Viņa ļoti smalki spēj izdomāt, kā katrs jutīsies, ko vēlēsies un ko ikvienam vajadzētu. Viņa arī sastādīja anketas, ko bērni un vecāki aizpildīja pirms piedalīšanās nometnē. Tās vedināja padomāt par sevi, par to, ko sagaida no nometnes. Sandra, vadoties no atbildēm, salika viņus kopā pa istabiņām. Tas ir svarīgi kopējās noskaņas veidošanai, – vērtēja sarunbiedrs. Tāpat S. Jansone bija izveidojusi arī nometnes dienasgrāmatu (gan bērniem, gan skolotājiem), kurā iekļauts dienu plāns un tajā varēja ierakstīt katras dienas spilgtākos iespaidus vai jaunapgūto faktu.
P. Jansons palepojās, ka nodarbību skolotāji bija paši izcilākie, piemēram, folkloru mācīja Ilga Reizniece, skaņu lietas – Aleksandrs Maijers. Pavisam bija astoņi skolotāji un trīs audzinātāji, viņu vidū arī P. Jansona atvases Ansis un Rasa. Šīgada nometnes tēma bija Mežs. Dalībnieki apguva dažādas ar to saistītas lietas, teiksim, tur mītošos dzīvniekus, atrodamās ogas u.c. To tuvāk iepazīt dalībnieki devās gan uz Tērvetes dabas parku, gan Lēdurgas dendroloģisko parku. Tāpat viņi bija pie jūras Tūjā un Saulkrastos pie Baltās kāpas. Organizators ir pateicīgs Lādezera pamatskolai un tās komandai par viesmīlību. – Apartamenti mums ir karaliski. Un kur vēl būs tik jaukas saimnieces, kuras servēs galdu un rotās to ar ziediem!
Daži šādā nometnē piedalījušies arī iepriekš, citi – pirmoreiz. Māsiņām Melisai un Rasai Miķelsonēm no Limbažu pagasta šī bija jau otrā Satikšanās tēvu zemē. Meitenēm bija interesanti klausīties citu valstu latviešu bērnu stāstījumos par savu mītnes zemi. Tāpat māsām ļoti patika folkloriste I. Reizniece. Meitenes pieteicās arī kokles spēles nodarbībām. Kokle viņām jau pazīstama, jo Lādezera pamatskolā apmeklē folkloras pulciņu. Viņu mamma Aija stāsta, ka meitas ir aktīvas nometņu apmeklētājas un viņām tās patīk. Šovasar Melisa un Rasa piedalījās vēl pāris nometnēs, tai skaitā Limbažu Bērnu un jauniešu centra rīkotajā.
Beāte Bēvalde nometnē piedalījās pirmo gadu un viņa labprāt vēlētos atgriezties nākamgad. Meitene uz Latviju atbraukusi no Luksemburgas kopā ar tēti un jaunāko māsiņu. Viņas abi vecāki ir latvieši, ģimene no Rīgas uz Luksemburgu pārcēlās, kad Beātei bija trīs gadi. Māsiņa Loreta piedzima jau tur. Ģimenē viņi sarunājas latviski. Beātes dzimtā valoda ir perfekta, taču māsa vairāk runājot luksemburgiski. Meitenei nometnē ļoti patīk. Viņa priecājās, ka ieguvusi jaunus draugus un solīja turpināt ar viņiem draudzēties arī ārpus nometnes. Tīkamākās nodarbības šeit Beātei bija grūti nosaukt, jo patīkot viss piedāvātais.
Par Satikšanos tēvu zemē gandarīta ir nometnes norises telpu devēja – Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece, kura ir arī vairāku dalībnieku vecmāmiņa. Viņas meita Inga ieprecējusies Norvēģijā un nometnē iesaistījusi savas trīs atvases. Sarunbiedre vērtē, ka mazajiem komunicēt latviski nebija vienkārši. Mamma strādā, tādēļ neatliek daudz laika, ko veltīt bērnu latviešu valodas attīstībai. Tādēļ Inga ļoti novērtē iespēju piedalīties šādā nometnē. – Tas ir labi, ka valsts dod iespēju šiem bērniem kaut nedaudz būt saistītiem ar savu vecāku, senču zemi, paražām un tradīcijām. Lielākā veiksme un vērtība, manuprāt, ir tā, ka viņi, pat ja vairs neatgriezīsies Latvijā, to atcerēsies un zinās, ka te ir viņu saknes, – sprieda T. Plitniece. Viņas mazbērniem ļoti iepatikās kokles spēle un viņi to vēlas turpināt apgūt arī Norvēģijā. – Visi skolotāji ir labi, bet pie Aleksandra mani mazbērni burtiski rāvās. Viņus uzrunāja skolotāja prasme izvilināt skaņas no dažādiem rīkiem. Bērniem ir interesanti, ja tādi ir arī skolotāji un visu laiku norit kāda darbība.
P. Jansons stāstīja, ka šī mēneša beigās Lādezerā tiks īstenots vēl viens biedrības Mantojums projekts Kokļu nometne. Par tās norisi atbildīgs būs A. Jansons. Trīs dienu pasākums orientēts uz pieaugušajiem koklētgribētājiem. Viņus mācīs gan pats Ansis, gan vēl vairāki izcili Latvijas koklētāji. Savukārt rudens pusē startēs valsts jubilejai veltītais projekts Latvijas simtgade manas dzimtas stāstos. Tā laikā 20 Latvijas skolās notiks koncertlekcijas, kurās Latvijas Kultūras akadēmijas studentes R. Jansone un Rozīte Spīča atklās, ka Latvijas vēsturi veido arī katras dzimtas priecīgie un laimīgie notikumi.
Līga LIEPIŅA
Pētera JANSONA foto
