Limbažnieces Unas Arbidānes profilā sociālajā tīklā facebook interesenti var noskatīties sirsnīgu un skaistu videofilmiņu Latvija bērnu acīm. Šobrīd to jau aplūkojuši vairāki tūkstoši cilvēku.
Ideja par šādu video Unai, kura rudenī sāks studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, radās jau pirms kāda laika. Limbažniece šoziem kā brīvprātīgā iesaistījās Kultūras ministrijas atbalstītajā Svētku rotā – Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komitejā. – Sanāksmēs esam daudz sprieduši par dažādām idejām, kā atzīmēt valsts jubileju un kā šajās norisēs iesaistīt bērnus. Protams, domāju arī par to, ko tieši es varētu darīt, – stāsta Una. Un šādā pārdomu brīdī meiteni uzrunāja Limbažu Bērnu un jauniešu centra direktores vietniece Indra Rube, piedāvājot, vai viņa negribētu jūnijā pastrādāt Limbažu bērnu vasaras nometnē. – Pērn jau tajā strādāju un man ļoti, ļoti patika darboties ar bērniem, tāpēc nešauboties piekritu. Turklāt sapratu, ka tā man būs arī lieliska iespēja ar saviem audzēkņiem runāt par to, ko mums katram nozīmē Latvija. Varēšu izveidot iecerēto filmiņu, kas būtu kā pievienotā vērtība nometnes mēnesim.
Ieceres īstenošanā Unai ļoti palīdzēja bijušais klasesbiedrs Dāvis, kurš filmēja. Lai taptu apmēram 7 minūšu filmiņa, uzfilmēts tika bezgala daudz materiāla un pēc tam visu nācās pa mazam gabaliņam vien montēt. Tas bija pamatīgs darbs, jo Unas sarunas ar katru bērnu filmētas atsevišķi, bet gatavajā filmā redzamas vien atbildes. – Ilgi domāju, kādus jautājumus bērniem uzdot, lai tie nebūtu pārāk sarežģīti, bet tādi, ar kuriem viņi tiešām ikdienā saskaras. Protams, piedalīšanās bija brīvprātīga, tāpat viss tika saskaņots ar vecākiem. Una priecājas gan par bērnu un vecāku atsaucību, gan atbildības sajūtu, ar kādu mazie nometnes dalībnieki gatavojās sarunai par Latviju un Limbažiem. – Neko priekšā nevienam neteicu, taču iepriekš pārrunājām jautājumus, lai bērni justos drošāk, neapjuktu. Daļa sacīja, ka aiznesīs lapiņas ar jautājumiem mājās, lai aprunātos ar vecākiem. Gribēju, lai bērni apzinātos, ka arī viņu viedoklis ir svarīgs un arī viņi var kaut ko darīt, lai Latvija un Limbaži būtu skaistāki. Una neslēpj, ka zināms stimuls veidot šādu filmiņu bija arī… pašvaldību vēlēšanu laiks, kad gudrie pieaugušie centās viens otru pārspēt solījumos, gribēja izlikties cits par citu pārāki. – Bet tepat blakus ir bērni, kuri neko netēlo, ir īsti un patiesi. Viņi pasaka to, ko patiešām domā, nevis to, ko vajag.
Ar ko viņiem saistās Latvija? Ar maizi, himnu, brīvību, skaistām vietām, mežiem… Kas tev patīk Limbažos? Pilsdrupas, daudzie pulciņi bērniem, Lielezera pludmale, zaļums, tas, ka būs peldbaseins… Vēl šeit vajadzētu viesnīcu, sakārtotus ceļus. Vai tev patīk dzīvot Latvijā? Jā, jo tā ir brīva valsts, te nekaro, ir skaista daba un daudz iespēju. Ko tu vari darīt, lai Latvija būtu vēl skaistāka? Piedalīties talkās, nepiesārņot apkārtni, stādīt kokus, smaidīt…
Una teic, ka viņu gandarījušas gan sarunas ar bērniem, gan gatavā filma. Tāpat priecājušies vecāki, kuriem tā nosūtīta. Visiem paticis. – Man arī pašai šis video patīk, jo sanācis vizuāli skaists un jauks. Īpašu noskaņu rada kadri, ko filmējām, gatavojoties ielīgošanai, dziedot, ejot rotaļās, tāpat Lielezers un pilsdrupas. Filmas autore atzīst, ka bērnu atbildes arī pašai par daudz ko likušas aizdomāties. Aizkustinoša bijusi kāda zēna atbilde, ka Latvija – tas ir spēks. Izrādās, puika pirms tam ar tēvu runājies par Atmodas laiku un Baltijas ceļu. – Skatoties uzfilmēto, vēl skaidrāk apzinājos, ka bērni ir mūsu nākotne. Ko Una pati atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem? Ko viņai nozīmē Latvija? – Man ļoti trāpīgs liekas «Svētku rotas» sauklis «Es esmu Latvija!». Tā tiešām ir. Valsts nav tikai teritorija un valoda, bet to veido cilvēki – mēs katrs. Un no mums katra arī ir atkarīgs, kas šeit notiek. Ja kāds nemaksā nodokļus vai kaut ko saposta, tad viņš kaitē nevis kādam abstraktam veidojumam, bet pats sev, saviem tuviniekiem, draugiem. Domājot, kura Latvijas vieta viņai ir vismīļākā, Una teic – Limbaži. – Kaut šobrīd dzīvoju Rīgā, strādāju par asistenti deju studijā, gatavojos uzsākt studijas akadēmijā, kur apgūšu kultūras socioloģiju un menedžmentu, manas mājas ir Limbaži. Cenšos, cik vien bieži šurp atbraukt, jo nekur citur nejūtos tik labi. Meitene joprojām iesaistās arī dažādās dzimtās pilsētas aktivitātēs. Šobrīd notiek gatavošanās novada Jauniešu dienai Rampa Limbažos. – Centīšos tās norisē iesaistīt arī «Svētku rotas» aktīvistus, izmantot viņu idejas. Starp citu, arī Svētku rotas profilā facebook var noskatīties Unas filmiņu. – Man jau gribētos, lai to redz iespējami vairāk cilvēku un arī aizdomājas, ko viņiem nozīmē Latvija. Par to ir jādomā, ne tikai gatavojoties valsts svētkiem, bet vienmēr. Una spriež, ka būtu ļoti interesanti ar tiem pašiem bērniem, kuri tagad filmējās, satikties atkal pēc gadiem 10 vai 20. Ko viņi tad teiks – kas ir Latvija?
Laila PAEGLE
