Pirms Jāņiem palūkojos, ko savā pagrabiņā dara Limbažu kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) Dzilna dalībnieces. Kā allaž, viņām darba netrūkst – kad vieni pabeigti, stellēs top jau nākamie, nemaz nerunājot par laikietilpīgo sagatavošanās procesu aušanai. Sastaptās dzilnietes pastāstīja, ka patlaban aktīvi rosās, lai sagatavotu materiālu kopīgi ar savu vadītāju Baibu Vaivari iecerētajai grāmatai Daba krāso, «dzilnas» auž. Šāda izdevuma radīšanai saņemts arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts, tāpat finansiāli palīdzējusi Limbažu novada dome. Topošā grāmata būs slavinājums Latvijas dabai, Dzilnas audējām un savam novadam, rūpējoties par izzūdošu zināšanu un prasmju saglabāšanu.
Studijas dalībniece Ingrīda Krūmiņa atklāja, ka pašlaik aktuāla ir dzijas krāsošana ar augu krāsvielām. Savā starpā vienojušās, kurus katra vāks un pēc tam apstrādās – mērcēs, vārīs, tvaicēs utt. Izvēlējušās gan sarkanās bietes un upenes, gan pienenes, samtenes, pat pupas un sēnes. Mērķis ir, lai katrs darbs taptu no dzijas, kas krāsota tikai ar vienu noteiktu izejvielu. – Praktiski darbojoties, daudz ko mācāmies, ir interesanti, – atzina I. Krūmiņa. Velta Vītoliņa atcerējās, ka pirmoreiz līdzīgi rosījušās – galvenokārt veidojušas krāsotus paraudziņus – 80. gados. Pērn dažas jau bija iesākušas aust, un vadītājai radusies ideja par lakatiem un segām augu krāsās kā apjomīgu projektu. Eksperimentējot ar krāsošanu, noder arī Ilgas Madres grāmata par šo tēmu. Rudenī Limbažu kultūras namā un pēc tam vēl citviet plānota izstāde no tapušajiem darbiem. Paralēli viņas cenšas uzaust arī kaut ko no Dzilnas klasikas, piemēram, lina galdautus ar krāsainiem aizaudiem. Nākamajam gadam tiek darināti arī t.s. darba un vasaras brunči. – Ir vajadzīgs krietns laiks, lai vispār varētu nonākt līdz, teiksim, lakatam. Kamēr sagatavo dzijas, diegus, kamēr uztin, izdomā, pieraksta rakstiņu… Tad vēl jānogludina, jāsavirpina bārkstis – vienai malai vien jāveltī stundas četras. Tas vienkārši ir mīlestības darbs! – uzsvēra I. Krūmiņa, un kolēģes viņai nešaubīgi piebalsoja. Pati aušana esot visjaukākā, kad var vērot, kā klājas krāsas, – savā ziņā terapija un relaksācija. Šovasar dāmas tiksies kārtējā plenērā pie vienas no dzilnietēm Lādē, kur brīvā dabā kopīgi ķersies pie dabas krāsu izmantošanas. Citkārt, darbojoties individuāli savos brīvajos brīžos, visām reizē nemaz neiznāk tik bieži saieties.
Otrs nozīmīgs Dzilnas izlolots darbs, kas aizvien turpinās un septembrī atsāksies intensīvāk, ir Latvijas himnas jostas aušana. Kad tikāmies, stellēs bija tikts līdz pirmā panta pēdējam burtam. Pats projekts sākās 2015. gada maijā, un paredzēts, ka uz valsts simtgadi aptuveni 16 m garā josta būs gatava. Limbažu audējas gan pačukstēja – ir nodoms ar to doties jau uz Dziesmu un Deju svētkiem. Esam rakstījuši, ka jostas aušanā piedalīties var jebkurš, un daudzi šo iespēju arī izmantojuši gan dažādos sarīkojumos tepat Limbažos, gan citviet, kad stelles vestas līdzi. Katrs, kurš pielicis roku simboliskajam veikumam, tiek iemūžināts foto un piefiksēts īpašā grāmatā. Tajā ierakstīti arī cilvēku vēlējumi Latvijai. Jāatgādina, ka jostas pamats ir austs, bet burti uz tā – izšūti. Dzilnietes neslēpa, ka reizēm gadījies arī papūlēties, lai stelles neizjauktas nogādātu noteiktā vietā. Tāpat viņas novērojušas, ka ne vienmēr ļaudis izrāda lielu interesi par aušanu, un tad, protams, nākas paskubināt. Taču netrūkst arī aktīvistu, kas ar azartu ļaujas procesam. Roku kopējā mērķa labā pielikuši arī ārzemnieki. – Nāk aust arī skolēni, un, kas pārsteidzoši, – jaunāko klašu zēni stellēs mēdz aizrauties pat vairāk nekā meitenes. Sāksies atkal mācību gads, uzrunāsim vēl citus, aicināsim iesaistīties ģimenes, – sprieda I. Krūmiņa. Reiz vienai kundzei tā iepaticies pirmoreiz aust un bijis patiess prieks par izdošanos, ka negribējusi beigt, kaut aiz viņas jau sastājusies garumgara rinda. V. Vītoliņa piebilda, ka no kungiem biežāk vēlas paaust tie, kuriem mamma savulaik mājās to darījusi un viņiem kā bērniem vajadzējis sēdēt pie paminām. Studijas dalībnieces arī ierāda, kas un kā veicams, seko notiekošajam, tā ka iepriekšēja pieredze aušanā nav obligāta un darbiņš ir pa spēkam arī iesācējiem. Tāpat kā līdz šim, audējas ir gatavas izbraukt ar himnas jostas stellēm ārpus Limbažiem, ja vien viņām nodrošina transportu. Limbažnieces arī ļoti cer, ka tuvākajā nākotnē kultūras namā tiks pie kādas papildu telpas, lai nebūtu tik saspiestas šaurībā kā tagad.
Jūnija sākumā Dzilna piedalījās tradicionālajā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū-izstādē un ieguva iespēju nākamgad to pārstāvēt bez maksas, kas reiz jau izdevies. Tā kā šis ir prestižs pasākums, tad tur tiek tikai labākie, pirms tam izturot nopietnu konkurenci. Komisija vērtē stenda noformējumu un to, kādu iespaidu meistari atstāj vizuāli un ar savu atraktivitāti.
Ilva BIRZKOPE
Foto no «Dzilnas» albuma
