Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka pēdējās trīs pagājušās nedēļas diennaktīs veikti 7737 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 33,7% bijuši pozitīvi. Slimnīcās vakar ārstējās 180 pacientu.
SIA Limbažu slimnīca veselības aprūpes vadītāja Liene Česle pieļāva, ka faktiskais ar Covid-19 saslimušo skaits varētu būt lielāks nekā laboratoriski apstiprinātais, jo daudzviet, sevišķi attālinātos reģionos, nodot analīzes ir diezgan sarežģīti. Arī Limbažos šobrīd Centrālās laboratorijas Covid-19 analīžu nodošanas punkts nedarbojas. Bet vismaz aizvadītās darba nedēļas izskaņā stacionārā nebija neviena Covid-19 pacienta. Joprojām pirms uzņemšanas tajā pacientiem, tostarp no augstāka līmeņa slimnīcām pārvestajiem, veic Covid-19 testus. Turklāt inficēšanās risku mazināšanai pirms apciemojuma pārbauda arī viņu apmeklētājus.
Amatpersona aicināja ņemt vērā, ka lielākoties slimnīcā ir pacienti ar nopietnām, smagām un hroniskām slimībām. Viņiem Covid-19, ko jauns cilvēks varbūt pārslimo kā vienkāršu saaukstēšanos, var būt ar fatālām sekām. Arī darbinieku vidū bijuši saslimšanas gadījumi, bet ne tik lielā skaitā kā ziemā. Mediķi jau diezgan labi izpratuši vīrusa dabu un zina, ko vajadzētu darīt, lai maksimāli no tā izvairītos. Piemēram, darbā sejas masku nēsāšana nav pārtraukta nevienu brīdi. – Prieks, ka to ievēro arī 99% pacientu! – pozitīvi vērtēja L. Česle.
Uz iestādi nāk dažādi cilvēki. Un neviens jau nevar zināt, vai ir bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku. – Bet mediķu ir tik, cik ir. Ja atnāc pie speciālista bez maskas, zini, ka varbūt nākamajiem pacientiem kādu nedēļu viņš var nebūt pieejams. Tā ir sociālā atbildība pret apkārtējiem! – atgādināja L. Česle. Viņa saprot, ka, piemēram, stundu pie fizioterapeita vingrot maskā var būt grūti, bet, no otras puses, iestādes vadībai jādomā, kā pasargāt kolēģus no iespējamas inficēšanās.
Mediķu skatījumā maskas arī sabiedriskās vietās būtu mazākais ļaunums, pie kā varētu atgriezties, lai vīrusa izplatības dēļ nenāktos slēgt skolas vai ķerties pie vērienīgiem cilvēku plūsmas ierobežojumiem. Tas būtu vieglākais risinājums, ko turklāt varam izpildīt. Tāpat kā dezinficēt rokas, veikalos ievērot distanci, sliktas pašsajūtas gadījumā nedoties uz ballīti vai koncertu. L. Česle paskaidroja, ka lielākoties saslimšanas tiešām sākas ar to, ka kāds it kā ar nelielām iesnām aiziet uz pasākumu un inficē apkārtējos. Ja būtu atbildīgs un neaizietu, viņus no tā pasargātu. – Tā jau tā ķēdīte ģeometriskā progresijā aiziet. Esam pieraduši, ka pildām pienākumus, ja mūs kontrolē. Ja to nedara, rodas iespaids, ka drīkstam to apiet. Jāmaina izpratne par atbildību pret pārējiem, – viņa secināja.
Ieva OZOLA
