Tāpat kā visā Latvijā, arī mūspusē, vismaz Limbažu un Salacgrīvas novadā, kur vakar bija reģistrēti attiecīgi 70 un 99 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, slimības otrais vilnis skāris daudz cilvēku. Pie tam kovids sācis izplatīties nekontrolēti un vairs nevar izsekot, kurš no kura inficējies. Un skaidrs arī, ka nav atklāti nebūt visi slimnieki, kuri pārnēsā infekciju. Un kurš šobrīd vēl pateiks, cik patiesībā ir kontaktpersonu! Sajūtoties kā uz pulvermucas, pirmdien attālināti tika sasaukta Limbažu sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēdē. Tajā piedalās triju – Alojas, Salacgrīvas un Limbažu – novadu domju priekšsēdētāji, kā arī dažādu valsts iestāžu pārstāvji. Šīm iestādēm pēc to funkcijām vajadzētu sabiedrībai palīdzēt, bet dažādu iemeslu dēļ tas reizēm pat nav iespējams.
Sākumā situāciju saistībā ar Covid-19 mūspusē raksturoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Sigita Geida, atzīstot, ka pēdējās nedēļas laikā vīruss sāk izplatīties arvien plašāk. Kā negatīvu piemēru, kas radījis trauksmi SPKC, viņa minēja AS Brīvais vilnis. Uzņēmums sākotnēji neesot atsaucies sadarbībai ar centru, lai noskaidrotu saslimušo kontaktpersonas. Sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību piektdien novadā notika siekalu testu savākšana. Tajā jau tika atklāti inficētie, pirmdien bija noorganizēta tieši uzņēmumu darbinieku testēšana. – Gaidīsim, ko tā parādīs, – noteica SPKC pārstāve un piebilda, ka pozitīvi rezultāti vīrusa ierobežošanā sasniedzami tikai tad, ja saslimušos atklāj laikus un izdodas apzināt un izolēt viņu kontaktpersonas.
Klātesošie gan atzina, ka līdz kovidslimnieka noskaidrošanai paiet diezgan ilgs laiks. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers bilda, ka viņš meklējis pa visu Latviju, kur varētu analīzes nodot nākamajā dienā. To izdevies izdarīt galvaspilsētā. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers zināja stāstīt, ka Limbažos uz to veikšanu esot jāgaida dienas četras. Kā tādā gadījumā var būt runa par saslimušo atklāšanu laikus? S. Geida pastāstīja – ja saslimšana konstatēta kādā iestādē vai uzņēmumā, sazinoties ar centru, var vienoties par siekalu testu izsniegšanu. Viņa arī sprieda, ka šo problēmu varbūt varētu risināt, piegādājot testus ģimenes ārstiem. Limbažu slimnīcas vadītāja, reizē arī ģimenes ārste Gunta Ozola skaidroja, ka iestādei piešķirts vien 30 testu, ģimenes ārstiem tos vispār nedod.
Klātesošie sprieda, ka nepieciešams palielināt jaudu testēšanai Limbažos, bet jo īpaši Salacgrīvā, kur tas pastāvīgi nenotiek. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs stāstīja, ka pēc pirmās testēšanas piektdien iedzīvotāji interesējušies, vai tāda iespēja būs vēl. Pašvaldība ir gatava nodrošināt analīžu nodošanas punkta izveidei nepieciešamo.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra Limbažu punkta vecākajai ārsta palīdzei Evitai Spravņikovai iepriecinošu ziņu nebija. Izrādās, dienesta darbinieki inficējušies paši vai arī ir kontaktpersonas, tālab nedarbojas NMPD Alojas punkts. Covid-19 skāris arī Limbažu punktu, līdz ar to izbraukumos var doties knapi viena brigāde. Un tā pati strādā pārslodzē, katru otro dienu ejot uz diennakts dežūrām. Alojas zonu šobrīd nosedz Valmieras kolēģi, Limbažu – Rīgas un citi. – Palīdzības sniegšana cilvēkiem nav apstājusies, bet ar resursiem ir lielas problēmas, – viņa atzina. E. Spravņikova atklāja, ka reizi vai divas dienā neatliekamā palīdzība tiek izsaukta pie kovidpozitīviem slimniekiem, kuri šo inficēšanos no mediķiem kaut kādu iemeslu dēļ diemžēl slēpj, melo dispečeriem, kuri iztaujā par slimības pazīmēm. Un tas nozīmē, ka mediķis pie viņiem ierodas bez speciālā aizsargtērpa. Neapskaužama situācija izveidojusies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Limbažu daļas priekšnieks Arnis Banders informēja, ka šobrīd ar Covid-19 inficējies viens darbinieks, bet vēl 11 atrodas karantīnā kā kontaktpersonas. Savukārt Alojas postenī saslimis viens un viens ir karantīnā. A. Banders atzina, ka patlaban Limbažu daļa var veikt savu funkciju, bet ja vēl kāds darbinieks inficēsies, būs jālūdz papildspēki. Abu dienestu pārstāvji pieminēja kādu nesenu avāriju, kurā nācās reanimēt un veikt intubācijas manipulāciju kādam cietušajam, kas pēc tam izrādījās kovidpozitīvs. – Kā šie cilvēki nesaprot, ka viņi, inficējot arī mediķus – ne vien mūsu dienesta, bet arī ģimenes ārstu –, beigās paliks vispār bez palīdzības. Mēs nevarēsim līdzēt, ja visi būsim aplipināti, – par kovidslimnieku bezatbildību sašutusi E. Spravņikova.
Valsts policijas Limbažu iecirkņa priekšnieks Agris Spandegs atviegloti informēja, ka viņa darbiniekus vīruss nav skāris. Viņš izteica neapmierinātību ar to, ka nav informācijas par kovidslimniekiem. Pavasarī policijai tāda bijusi, bet šobrīd – tikai par pašizolācijā esošajiem. Un šī kategorija epidēmijas izplatīšanā nav tā bīstamākā. Ja šāda informācija būtu, gan viņu, gan citi dienesti, dodoties uz izsaukumiem, justos drošāk. Tāpat kā pavasarī varētu arī pārbaudīt, vai sasirgušie ievēro noteiktos ierobežojumus. Tāda informācija ir tikai ģimenes ārstiem, bet tie cauru diennakti nav pieejami, turklāt viņiem pat nebūtu tiesību tādas ziņas sniegt. S. Geida skaidroja, ka tā ir sensitīva informācija. Pirmajā kovidvilnī pavasarī bijusi pieredze, ka nelielā novadā vai pagastā šīs ziņas izplatījušās, un uz sasirgušajiem teju rādīts ar pirkstiem. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda secināja, ka nedrīkst spēlēties ar cilvēku dzīvībām tikai tādēļ, lai ievērotu Fizisko personu datu apstrādes likumu. Sēdē klātesošie sprieda, ka informācija par sasirgušajiem ar Covid-19 būtu nododama Valsts policijai. Viņi vienojās šo priekšlikumu iesniegt Krīzes vadības koordinācijas grupai.
Sēdes noslēgumā tās dalībnieki sprieda, kā vēl lai uzrunā sabiedrību pandēmijas ierobežošanai. Aicinājumi mazgāt rokas un turēties vismaz divu metru attālumā vairs neiedarbojas. Salacgrīvas pašvaldības vadītājs gan sprieda, ka cilvēki pēc novadā veiktā testa rezultātu paziņošanas kļuvuši disciplinētāki. Jo viens ir dzirdēt, ka kāds kaut kur slimo, pavisam kas cits – ja slimība jau nonākusi līdz tavām namdurvīm.
* * *
Jāatzīst, ka jautājums par pastāvīga analīžu nodošanas punkta izveidi Salacgrīvā atrisinājās ļoti ātri. Vakar sazinājos ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu, kura informēja, ka pašvaldība tam atradusi ideālu vietu – Zvejnieku parka administrācijas ēkas 1. stāvā ar atsevišķu ieeju. Sarunāta arī mediķe darbam. Vēlākais, pirmdien, viņa sāks tur strādāt. Darbalaiks un tas, vai tiks strādāts arī brīvdienās, būs atkarīgs no pieprasījuma. Pirms ierašanās uz analīžu nodošanu jāpiesakās pa tālr. 8303 vai 8330 vai elektroniski [email protected]. Valsts apmaksātam pakalpojumam nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, ja tāda nav, būs jāšķiras no 45 eiro. S. Lapiņa arī pastāstīja, ka Limbažos analīžu nodošana testēšanai uz Covid-19 šobrīd esot jāgaida aptuveni divas dienas.
Regīna TAMANE
