Limbažu poliklīnikā kopš vakardienas darbojas māsu postenis. Mediķi sagaida katru ienācēju ar jautājumu, kāds ir poliklīnikas apmeklējuma nolūks. Ja tas ir aktuāls, mediķi lūdz apmeklētājam dezinficēt rokas, izmēra ķermeņa temperatūru un izvaicā viņu. Mediķi noskaidro, vai beidzamo 14 dienu laikā viņš nav atgriezies no vīrusa Covid-19 skartas valsts. Tāpat vaicā par saskari ar cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no tām. Ja atbilde ir apstiprinoša, apmeklētājam ieeja ir liegta, viņam jādodas pašizolēties un jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Ja apmeklētājs atbild noliedzoši, viņš par to paraksta apliecinājumu, kas pēc tam paliek izmeklējuma veikšanas vietā, pie ģimenes ārsta, speciālista vai cita veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja. Limbažu slimnīcas Veselības aprūpes dienesta vadītāja Liene Česle skaidro, ka saslimstības situācija ir mainīga, tādēļ gadījumā, ja pacientam būs nepieciešams atkārtots poliklīnikas apmeklējums, viņš visu šo procedūru veiks no jauna. Šāds postenis ir arī slimnīcā, kur pēc plkst. 16 durvis slēdz. Tur darbojas zvana poga. Uz durvju zvanu reaģē uzņemšanas nodaļas darbinieki.
Māsu postenī ik dienas strādā divi mediķi līdz plkst. 12 un pēc tam viens līdz poliklīnikas darbalaika beigām četros pēcpusdienā. L. Česle stāsta, ka temperatūras mērīšanai mediķi izmanto bezkontakta termometrus un ievēro visus aizsardzības pasākumus, kontaktējoties ar apmeklētāju. – Ja noskaidrojam, ka ierašanās poliklīnikā cilvēkam nav aktuāla, viņu neielaižam, – skaidro Veselības aprūpes dienesta vadītāja. Vaicāta par cilvēku sapratni, viņa teic, ka līdz šim neviens no apmeklētājiem nav apliecinājis, ka pēdējo divu nedēļu laikā būtu atgriezies no vīrusa skartas teritorijas vai bijis saskarē ar cilvēkiem, kuri no tādas atbraukuši. Attieksme gan esot dažāda. – Lielākoties tā ir saprotoša. Dzirdam arī paldies vārdus un viedokļus, ka tāds postenis bija nepieciešams kopš paša sākuma, kad valstī konstatēja pirmo inficēšanos ar koronavīrusu. Taču ir arī cilvēki, kuriem šis postenis pie durvīm nepatīk. Tie lielākoties ir vīrieši – gan jaunieši, gan cienījamos gados, – atzīst L. Česle. Viņa apliecina, ka postenis turpinās strādāt, un aicina izturēties pret šo piesardzības pasākumu saprotoši un būt atbildīgiem pret sevi un pārējiem. Atrunas, kādēļ vajadzīga tāda ākstīšanās, ja esmu vesels, neliecina par informētību un adekvātu spēju izvērtēt situācijas nopietnību.
Aija SEDLIŅA
