No piektdienas noteikti piesardzības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai arī sabiedriskajā transportā. Pasažieriem tajā, tāpat kā pieturā, jāievēro 2 m distance. Šajā nolūkā satiksmes ministrs Tālis Linkaits izdevis rīkojumu samazināt pasažieru skaitu transportā, to nevar būt vairāk kā 50% no autobusu sēdvietu skaita. Ja braucēju ir vairāk, autobusa vadītājam ir tiesības atteikt iekāpšanu. Ieteikts pasažieru izvietojumu organizēt tā, lai blakus sēdvieta būtu brīva, turklāt cilvēki sēdētu pamīšus. Izņēmums – vienas mājsaimniecības locekļi un pasažieri ar bērniem. Ja vadītāja kabīne nav nodalīta no salona, tūlīt aiz viņa neļauj sēdēt pasažieriem. Un, protams, tāpat kā citās sabiedriskās vietās ieteikta dezinficēšana – transporta salona, virsmu, autovadītāja roku.
Limbažu autoostā visbiežāk piestāj AS CATA autobusi. Uzņēmuma pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs Mārtiņš Rajeckis pastāstīja, ka daļa no rīkojumā teiktā jau pildīts arī līdz šim. Sēdvietas aiz autovadītāja ir norobežotas, dezinfekcijas līdzekļi sagādāti. Ievērot nosacījumu, ka autobusā nedrīkst aizpildīt vairāk par pusi sēdvietu, viņaprāt, arī nebūs īpaši grūti. Sabiedriskajā transportā pēdējos gados pasažieru skaits sarucis, šobrīd viņu ir vēl mazāk. Tam piekrīt arī CATA Limbažu filiāles vadītājs Gints Rožkalns – braucēju skaits ir samazinājies dabīgi, nav īstas vajadzības kaut kā īpaši vēl viņus izkārtot sēdvietās.
Bez tam M. Rajeckis uzskata, ka par distancēšanos un pareizu vietu ieņemšanu jāatbild pašam braucējam, šo pienākumu nevar uzlikt vadītājam. – Šoferis nav policists, viņam nav jāskraida pa autobusu un jāšķiro, kurš ir svešs cilvēks, kurš ģimenes loceklis. Katram pasažierim klāt piestāvēt nevarēsim, – viņš secina. Ministra rīkojumā pārvadātāji aicināti pēc iespējas ierobežot mikroautobusus. – Ir jāskatās reālais pasažieru skaits, neiesim taču trim cilvēkiem sūtīt piecdesmitvietīgu autobusu, – spriež Limbažu filiāles vadītājs. Savukārt M. Rajeckis teic, ka pārvadātājs nereti saņem pretrunīgus ieteikumus. Piemēram – brauciet vairāk, lai cilvēki var ievērot distanci, no otras puses – taupiet līdzekļus, slēdziet tukšos reisus. Abi CATA pārstāvji stāsta, ka vietējie reisi palikuši neskarti, saprotams, ka apturēti skolēniem domātie, kā arī piektdienās, sestdienās, svētdienās izņemti papildreisi maršrutā Limbaži–Rīga. Arī pasūtījumu vairs nav, ekskursijās un uz teātri neviens nebrauc.
Visi piektdien Limbažu autoostā uzrunātie autobusu šoferīši zināja, ka todien spēkā stājies satiksmes ministra Tāļa Linkaita rīkojums. Viņu ikdienā gan tas neko daudz nemainīja, jo jau līdz šim daļa no rīkojumā teiktā ievērota, tāpat braucēju šobrīd nav tik daudz, lai satrauktos, ka kāds būtu jāatstāj aiz durvīm. Ainažnieks Imants Punkstiņš tikko bija atbraucis savā ikdienas maršrutā no Ainažiem un posās atpakaļceļā. Lai nu uz kurieni, bet uz galvaspilsētu gan viņam negriboties braukt. – Lauku cilvēki ir solīdāki, – viņš vērtē. Uz Limbažiem bija atbraukuši vien seši pasažieri – kāds uz veikalu, cits pie daktera.
Savukārt limbažnieks Artis Kociņš tikko ar mikriņu bija atripojis no Valmieras. Ceļā uz Valmieru bijuši septiņi pasažieri, atpakaļ – četri. Sijājušies, nav braukuši no gala līdz galam. Sarunā var nojaust, ka viņam ne īpaši tīk mazais busiņš, kur cilvēki atrodas ciešāk nekā lielākā autobusā. Taujāju, kā būs, ja braucēju būs vairāk, nekā drīkst uzņemt. Artis atbildē nopūšas – sak, nebūtu labi, ja kādu nāktos atstāt uz ceļa. Tomēr viņš cer, ka tā nebūs, jo cilvēki arvien vairāk ielāgo, ka jāsēž mājās. Arī viņam nepatiku rada maršruti uz Rīgu, tiesa, tad gan ir lielais autobuss. – Transportā atrodies divas stundas, braucēju ir vairāk, pie tam no reģiona, kas Covid-19 kartē iekrāsots sarkans. Pierīgā cilvēki ir arī nervozāki, – uzskaita Artis. Viņš bažījas par vīrusa noķeršanu, jo runa nav tikai par pašu, mājās ir ģimene, jādomā arī par vecākiem. Lai nebūtu saskares ar naudu, braucējiem ieteikts lietot maksājuma kartes. Sarunbiedrs stāsta, ka tās pamatā izmanto jaunie, vecāka gadagājuma joprojām maksā naudā. Pēc tās saņemšanas Artis arvien dezinficējot rokas. Viņš rāda divas pudeles – vienā līdzeklis rokām, otrā busiņam.
Kāds runīgs šoferītis no CATA Saulkrastu filiāles, kurš vēlas palikt anonīms, atzīst, ka dezinfekcijas līdzeklis ir tāds, pēc kura izsmidzināšanas kļūstot nelaba dūša. – Vairs šo nelietošu, lai gādā citu, – viņš strikti nosaka. Vadītājs arī atklāj, ka viņu filiālē tomēr maz domājot par šoferiem. Par sēdvietu norobežošanu aiz viņu mugurām bijis jārūpējas pašiem, cimdi arī neesot sagādāti… Viņš norāda uz SIA VTU Valmiera autobusu, uz kura durvīm divi glīti noformēti vēstījumi pasažieriem – kā viņiem jāuzvedas šajā ārkārtas situācijā, tāpat arī, kā šahveidā jāsasēžas. Saulkrastu un arī Limbažu filiāles busos tādu norāžu nebija. Tiesa, rīkojums par piesardzības pasākumiem bija izdots tikai iepriekšējā vakarā.
Uzrunāju arī pāris braucēju, kuri, gaidot uz autobusu, kā sastrīdējušies sēž katrs sava sola galā. Ievēro noteikumus. Skultiete Žaklīna bija piepirkusi pilnas somas, tātad būts veikalā. – Labāk braucu uz Limbažiem nevis Saulkrastiem, mazāk cilvēku, tātad mazāk iespējas ar kaut ko aplipināties, – viņa spriež. Ar Limbažiem viņu saista tas, ka bērni te mācās vai ir mācījušies. Covid-19 viņu arī visvairāk satrauc tieši bērnu dēļ. Puika esot astmatiķis. Žaklīna vērtē, ka braucēji autobusā uzvedas solīdi. Vidars no Jelgavkrastiem, kurš arī iepircies Limbažu bodēs, teic, ka par jauno vīrusu neuztraucoties. – Korons nav slimība, bet Dieva dāvana, attīrīs pasauli. Kāpēc tas sākās Ķīnā? Tāpēc ka tur ir šausmīgi netīrs. Venēcijas ūdeņiem cauri neredzēja, tagad redz tur zivis peldam, – viņš spriež un smej, ka valdība var tagad berzēt rokas – aizies gados vecāki un ietaupīsies nauda pensijām.
Autoostā satieku tās vadītāju Anitu Krūmiņu. No vakardienas viņa uz divām nedēļām būšot atvaļinājumā, jo viņas kārta pieskatīt mazbērnus. Tomēr tāpat ik rītu viņai nākšoties iet uz autoostu papīrus kārtot. Viņu pašu šajā Covid-19 laikā visvairāk uztraucot neziņa. Šoferīši uz āru neizrādot, kas viņiem uz sirds, to nevarot zināt. Dažs, kam kāda profesionālā kaite, paņēmis zilo lapu, citam atvaļinājums. Šobrīd, kad samazināts reisu skaits, tik daudz vadītāju arī nevajag. – Atlaist nevienu neatlaižam, vienojamies, gan jau dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs un šoferus atkal vajadzēs, – nosaka Anitas kundze.
Regīna TAMANE
