Publiskajā telpā, tostarp televīzijā un internetā, jau plaši izskanējusi ziņa, ka no 1. novembra, lai iekļūtu ārstniecības iestādēs, ikvienam apmeklētājam pie ieejas būs jāveic ātrais Covid-19 antigēnu tests. SIA Limbažu slimnīca valdes locekles vietniece, veselības aprūpes vadītāja Liene Česle vakarrīt precizēja, ka pagaidām tas ir tikai konceptuāli atbalstīts lēmums. Iestādes rīcībā vēl nebija neviena normatīvā akta, kurā tas būtu izklāstīts detalizēti.
Vienlaikus viņa apliecināja, ka arī mediķiem minētais paziņojums raisījis virkni iebildumu, jautājumu un neskaidrību, kā to vispār realizēt. Trešdienas vakarā notika sapulce, kurā piedalījās ārstniecības iestāžu un dažādu organizāciju, tostarp Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji. Daudzi atzina, ka tas nav tik vienkārši izdarāms, turklāt ne tik īsā termiņā. Pat valsts lielo slimnīcu pārstāvji bilduši, ka šādā gadījumā pat viņiem vienīgais risinājums būtu pie iestādes ieejas novietot telti, jo bez testa rezultāta iekštelpās nevienu ielaist nevar. Protams, jādomā arī par apmeklētāju loģistiku jeb kustību.
L. Česle sacīja, ka šobrīd Limbažos jau tiek testēti stacionāra pacienti un tie, kuri gatavojas saņemt atsevišķus ambulatoros pakalpojumus, bet šādām krasām pārmaiņām vismaz no 1. novembra iestāde nav gatava. Tam nepieciešams papildu personāls un ievērojami finanšu resursi, jo iestādi ik dienu apmeklē vismaz 200 cilvēku. Arī viņa piekrita, ka ir ļoti daudz neskaidrību – kā notiks testu reģistrācija un galu galā arī kādā kārtībā Nacionālais veselības dienests tos apmaksās, jo testi iestādei vispirms jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Turklāt nav arī tā, ka šodien testus pasūti, bet rīt jau tie ir klāt.
Jāņem vērā arī citi praktiski apsvērumi. Ja uzslej telti, jārisina, kā aukstumā to apsildīt. Rudens laikapstākļos arī nevar likt vienam cilvēkam tur strādāt visu astoņu stundu darbdienu. Tātad darbinieki jānomaina. Nedrīkst aizmirst arī par pacientiem, kuriem testa rezultāts jāgaida vismaz ceturtdaļstundu. No Veselības ministrijas izskanējis viedoklis, ka testu katrs varētu veikt pats. L. Česles skatījumā tas nav nopietni. Vecāka gadagājuma cilvēkiem tas varētu būt diezgan problemātiski.
Iestādes amatpersona uzsvēra, ka ideja veikt testēšanu, lai apturētu infekcijas tālāku izplatīšanos jau agrīnā stadijā, pati par sevi ir ļoti laba. No otras puses – ar labo gribu vien nepietiek, jāskatās, kā to īstenot praktiski. Tāpēc, viņasprāt, lēmumiem jābūt pārdomātākiem: – Ir ļoti daudz nezināmo. Kad tie būs atrisināti un vienādojums uzrakstīts, varēsim saprast, kā strādāt tālāk. Viss ir procesā. Būs vēl sapulces. Ceru, ka amatpersonas mediķos ieklausīsies un tiks viesta kāda skaidrība.
Salacgrīvas ģimenes ārste Nadežda Oščenkova vakar sacīja: – Esam neziņā, jo līdz mums parasti informācija nonāk novēloti. Ievērojot piesardzību, pacientiem jau pierakstīšanās brīdī jautā, kāds ir plānotā ārsta apmeklējuma iemesls. Tā kā nekas nav skaidri zināms, testus praksē iegādāt nesteidz. Turklāt arī viņai nav skaidrs, kā un kad izdevumi tiktu atmaksāti. Savukārt Pociema ģimenes ārste Aira Lelle piekrita, ka mazā lauku praksē šāda testēšana būtu problemātiska un radītu kavēšanos, sevišķi dienās, kad cilvēki nāk vakcinēties. Viņa sacīja, ka izprot šādu nepieciešamību valsts lielajās slimnīcās un poliklīnikās, kur ik dienu nāk daudz svešu cilvēku. Ārste arī atgādināja, ka nozarē šobrīd viss mainās ne pa dienām, bet pa stundām. Kā jau minēts iepriekš, gala lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.
Ieva OZOLA
