NBS militārā bāze Kadagā izskatās plaša un labiekārtota. Šķiet, ka par visu padomāts. Karavīri to uzskatot par otrajām mājām, kur uzturas labprāt. Vai līdzīgas sajūtas būs arī Valsts aizsardzības dienestā iesauktajiem, to droši vien rādīs laiks
Latvijas Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) iecerējuši, ka jau nākamā gada janvārī 500 jauniešu sāks apmācību Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Pirmajā iesaukumā 18–19 gadus vecus pilsoņus aicina pieteikties brīvprātīgi. Ja vajadzīgo skaitu neizdosies sapulcēt (500 janvārī un tikpat jūlijā), trūkstošos iesauks obligātā kārtā. Tiem, kuri vēlmi dienēt izteiks paši, valsts sola burkānu – 600 eiro kompensācija mēnesī. Iesauktajiem tā būs tikai 300 eiro.
Izguldīs un pabaros gan visus bez izņēmuma. Apstākļi būs līdzvērtīgi tiem, kādus bauda profesionālā dienesta karavīri. Jaunieši militārās iemaņas gūs NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē un dzīvos Ādažu militārajā bāzē Kadagā. Tur nevar nokļūt katrs. Tāpēc nesen žurnālisti tika aicināti uz īpašu mediju dienu, cerot, ka viņi pastāstīt sabiedrībai, ka nav iemesla baidīties no VAD. Kopš Latvijas armijas atjaunošanas drīz būs aizritējuši teju 30 gadi, un diez vai kādam ir noslēpums, ka šīs jomas attīstībā ik gadu tiek ieguldīts ļoti daudz. Tomēr pilnīgu pārliecību var gūt tikai tad, ja redzēts savām acīm, tāpēc redakcija pieņēma NBS ielūgumu paviesoties bāzē.
Iespaids – visnotaļ labs. Pie tās izbūvēts plašs stāvlaukums, ko piepilda mašīnas. Kustība pie galvenajiem vārtiem automašīnām un ieejas kājāmgājējiem bija nepārtraukta. Bāze šķita plaša, apdzīvota un labiekārtota. Gaisā varēja just militāru pieeju dzīvei – viss organizēts pēc grafika, pienākumi gana strikti sadalīti.
Vispirms devāmies apskatīt kazarmas. NBS 2. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants Pēteris Muižnieks sarunā šķita ļoti optimistiski noskaņots un gatavs laipni uzņemt jauniešus. Pats savulaik sapratis, ka profesionālā armija ir īstā vieta pēc obligātā dienesta. Apmeklējuma laikā bija iespēja pārmīt dažus vārdus ar vairākām militārpersonām, kuras, šķiet, neliekuļojot teica, ka NBS ir ļoti labs darba devējs. Viena priekšrocība, par ko dzirdējām – noteikts darba laiks. Pulksten 17 vari doties mājās pie ģimenes. Pretstatā privātajā sektorā dažās jomās virsstundas ir regulāras. Jā, tā var nopelnīt vairāk, bet ja prioritāte ir ģimene un veselība, tad tas ne vienmēr ir labākais. Vēl būtiski – profesijas, kurās var strādāt NBS, ir dažādas.
Mediju dienas tēma bija Viena diena karavīra dzīvē, bet redzējām dienu bāzē. Bija iespēja aplūkot mācību klasi, kur notiks teorētiskā apmācība, novērtēt sadzīves apstākļus, bet, protams, skaidrs, ka jauniesauktajam agri vai vēlu būs jādodas praktiskās mācībās laukā. Vai tam būs gatavi jaunieši, kuriem pirms dienesta nav jāspēj izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus? Atšķirībā no tiem, kuri stājas profesionālajā dienestā, šāda priekšnoteikuma nebūs. Vajadzēs vien spēku, lai paceltu smago karavīra mugursomu, un būs arī jāsoļo, jāskrien… Apmeklējot bāzes sporta centru, saņēmām solījumu, ka par to tiks domāts – fizisko slodzi palielinās pakāpeniski, lai sagatavotu iesauktos uzdevumu izpildei, ja sākumā tie viņiem nebūs pa spēkam.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
P.S. Plašāks ieskats Ādažu militārajā bāzē – mūsu mājaslapas sadaļā Galerijas.
