Alojas bērnudārza Auseklītis audzēkņi no Spārītēm un Skudriņām ar aizrautību gan uzmērīja ugunsdzēsēju glābēju tērpu, gan darbināja ūdensšļūteni, ko turēt palīdzēja ugunsdzēsēja glābēja palīgs Niks Armands Jūrmalnieks
Tieši pirms nedēļas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) daļās un posteņos Latvijā par godu Ugunsdzēsēju un glābēju dienai bija Atvērto durvju diena. Lieli un mazi interesenti bija aicināti apmeklēt depo, ieskatīties glābēju ikdienā, uzdot dažādus jautājumus, pielaikot viņu formastērpus un iemēģināt aprīkojumu. Šo aroda svētku dienas rītā VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Alojas postenī ciemojās bērnudārza Auseklītis grupiņu Spārītes un Skudriņas bērni un viņu audzinātājas. Pirms tam posteni apmeklēja vietējie jaunāko klašu skolēni, bet dienas gaitā – arī individuālie interesenti.
Skudriņu audzinātāja Marika pirms došanās pie ugunsdzēsējiem ar bērniem pārrunājusi, ko vīri dara un cik neatsverams ir viņu darbs. Sarunbiedre novērtē – ir labi, ka bērni šādā dienā var atnākt uz depo. Mazie burtiski lipa klāt ugunsdzēsējiem glābējiem, ar aizrautību vēlējās iekāpt ugunsdzēsēju auto, uzvilkt formastērpus un darbināt ūdens šļūteni. Vīri sniedza atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kur viņi dabū ūdens šļūtenes, kur mazgā un žāvē apģērbu un vai tiešām ugunsdzēsēji glābēji, gluži kā filmās rāda, steidzoties uz izsaukumu, uz depo pirmo stāvu nošļūc lejup pa stieni. Kāds meitēns vēlējās arī noskaidrot, kur dzimis un dzīvo pats posteņa komandieris Ronalds Līsmanis. Vienbalsīgs jā atskanēja, kad vīri mazajiem jautāja, vai viņi vēlas dzirdēt ugunsdzēsēju auto signālu. Alojas posteņa vīriem ugunsdzēsēju un glābēju dienā bērndārznieki bija sagatavojuši gan dzejolīti, ko kopkorī norunāja, gan zīmējumus.
Gods būt ugunsdzēsējam glābējam
R. Līsmanis jūnijā atzīmēs darba jubileju – nākammēnes apritēs gads, kopš viņš vada Alojas posteni. Iepriekš staicelietis komandēja Strenču posteni, kur sāka strādāt uzreiz pēc Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas absolvēšanas. Kā staicelietim viņam ir svarīgi strādāt tuvāk dzimtajai pusei.
VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Alojas posteņa komandieris Ronalds Līsmanis (otrais no kreisās) ar kolēģiem ugunsdzēsēja glābēja palīgu Niku Armandu Jūrmalnieku (no kreisās), ugunsdzēsēju glābēju-autovadītāju Daini Kārkliņu un vada komandiera vietnieku Jāni Sipko
Cik pašam zināms, ģimenē iepriekš neviens nav bijis saistīts nedz ar profesionālo dienestu, nedz brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. Par šo profesiju aizdomāties rosināja tas, ka VUGD strādā draudzenes tētis un arī draugs, ar kuru kopā trenējušies sporta zālē. Draugs pats sāka studijas Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un rosināja to darīt arī Ronaldam. – Nolēmu iestāties koledžā, kad dokumentu pieņemšana bija teju beigusies. Tiku uzņemts, man bija laba fiziskā sagatavotība. Kopš bērnības spēlēju futbolu. Uz studiju vietām bija diezgan liela konkurence. Cik zinu, šobrīd interese krietni mazinājusies. Grūti teikt, kādēļ tā, – atzīst R. Līsmanis, kurš piekrīt teicienam, ka jāmeklē tāds darbs, kas reizē ir hobijs, jo tad nekad nebūs jāstrādā. – Man savs darbs patīk. Ir svarīga misijas apziņa, jo mēs darbojamies cilvēku labā. Būt ugunsdzēsējam glābējam ir liels gods. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka mūsu profesijas pārstāvjiem sabiedrība visvairāk uzticas. Ir patīkami, ja cilvēki novērtē mūsu veikumu, – teic Alojas posteņa komandieris. Svarīga ir arī sadarbība ar citiem operatīvajiem dienestiem.
Kolektīvs kā otra ģimene
Kamēr VUGD Salacgrīvas postenis savu komandieri vēl meklē, R. Līsmanis pilda šī amata pienākumus arī kaimiņos. Viņš atzīst, ka slodze ir pietiekama, turklāt, ja nepieciešams, dodas līdzi arī izsaukumos. Nav vienkārši visus pienākumus apvienot. Patlaban arī Alojas postenī trūkst viena darbinieka – dežūrdaļas komandiera jeb vada komandiera vietnieka. Kopumā postenī strādā 14 vīru. Darbinieku trūkst VUGD struktūrvienībās daudzviet Latvijā. R. Līsmanis lēš, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kļūst arvien mazāk cilvēku, kuri vēlas darīt smagu fizisku darbu, bet ugunsdzēsēja glābēja darbs tāds noteikti ir. – Viss postenis esam viena liela komanda. Kolektīvs man ir kā otra ģimene, – vērtē R. Līsmanis. Vadot Alojas posteni, viņam svarīgs ir nevis skaldi un valdi princips, bet draudzīgas vides veidošana, izrunāšanās, jo galvenais ir savstarpējā uzticēšanās, paļaušanās citam uz citu, kas šajā darbā ir ārkārtīgi svarīgi. Kolektīvā ir tradīcija – katrs, kuram ir svētki (dzimšanas vai vārda diena, ģimenes papildinājums un citi īpaši notikumi), pārējiem cienastā sarūpē kūku un visi kopā nosvin. Vīri gatavojās atzīmēt arī savus aroda svētkus – nākamajā dienā tika rīkota depo apkārtnes un telpu sakopšanas talka, kam sekoja saviesīga pasēdēšana un gaļas cepšana.
Alojas posteņa tehnikas parku pagājušajā mēnesī papildināja jauna ugunsdzēsēju autocisterna Mercedes Unimog, kas īpaši paredzēta darbam lauku apvidū
R. Līsmanis apliecina, ka darba apstākļi depo ir ļoti labi, tomēr derētu kosmētiskais remonts. Tāpat dienestam izteikta vēlme pēc trenažieriem Alojas postenī, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu trenēties. Pagaidām viņi to dara vietējā sporta zālē. Pagājušajā mēnesī Alojas postenis tika pie pavisam jauna ugunsdzēsēju auto – autocisternas Mercedes Unimog, kas īpaši paredzēta darbam lauku apvidū. Nu alojiešiem ir trīs auto – padomju laika ZIL, autocisterna IVECO un jaunais Mercedes. Starp citu, šogad VUGD daļās un posteņos Latvijā, izmantojot valdības pērn piešķirtos līdzekļus no valsts budžeta, paredzēts iegādāt pavisam 41 jaunu ugunsdzēsēju auto. – Mēs bijām vieni no laimīgajiem, kas tādu saņēma, – prieku pauž R. Līsmanis.
Atkārtošana ir zināšanu māte
VUGD aktīvi strādā, lai runātu ar sabiedrību un informētu iedzīvotājus par drošību. Dienesta pārstāvji dodas arī uz izglītības iestādēm sarunāties ar bērniem un jauniešiem. Nesen R. Līsmanis viesojās pie vietējiem vidusskolēniem, ar kuriem pārrunāja dažādus jautājumus un stāstīja par iespēju mācīties Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, cerot, ka kādu jaunieti ieinteresēs šī profesija.
Stāstot par ugunsdrošību, Alojas posteņa pārstāvji atgādina par obligāto prasību (kopš 2020. gada) uzstādīt dūmu detektorus dzīvokļos un individuālajos mājokļos. Privātmājās obligāti jābūt arī ugunsdzēsības aparātam. R. Līsmanis iesaka ugunsdzēšamo aparātu turēt arī dzīvokļos. Protams, jābūt uzmanīgiem ar uguni, sveču dedzināšanu. Diemžēl dzīvē pierādījies, ka arī sīkuma dēļ var izcelties liela nelaime, kurā var pazaudēt visu. Arī elektroinstalācija savā mītnē jāpārbauda regulāri. Komandieris gan zina, ka iedzīvotāji top apzinīgāki un par ugunsdrošību rūpējas. Iespējams, cilvēku apzinīgums un lauksaimniecības attīstība parādījusi kādu labu tendenci Vidzemes reģionā – pēdējos gados samazinājies pērnās zāles ugunsgrēku skaits. Šosezon Alojas posteņa vīri devušies uz dažiem šādiem izsaukumiem. Līdzīga situācija bija arī pērn.
Starp citu, šogad glābēji profilaktiskās pārbaudēs apsekojuši, kā ugunsdrošība tiek ievērota daudzdzīvokļu namos, kam vairāk nekā trīs stāvi. Secinājums? Trūkst evakuācijas plānu un evakuācijas ceļi, kam jābūt brīviem, ir aizsprostoti, piemēram, ar mēbelēm.
Pagājušonedēļ sākās oficiālā peldsezona. Alojas posteņa vīri atgādina par piesardzību pie un uz ūdeņiem. – Galvenais – “padzerties” vajag pēc peldēšanās, nevis pirms, – par alkohola lietošanas bīstamību, baudot ūdens priekus, atgādina Alojas posteņa ugunsdzēsējs glābējs-autovadītājs Dainis Kārkliņš. Drošības labad peldēties nevajadzētu vienatnē, kā arī nedrīkst būt pārgalvīgi.
Vairāk attēlu no atvērto durvju dienas VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Alojas postenī lūkojiet Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
