Izstādes viens no satura veidotājiem Gundars Plešs klātesošajiem stāsta par Baumaņu Kārļa līdzfinansēto izdevumu – kora un solo dziesmu krājumu Austra
11. maijā Limbažu muzejā pulcējās gana daudz viesu, lai godinātu novadnieku, dižo komponistu, Latvijas himnas autoru Baumaņu Kārli 188. dzimšanas dienā. Svinību centrā šoreiz bija izstādes Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā atklāšana. Jau iepriekš bija pieteikts, ka uz to jāierodas plkst. 16.18, ko daudzi arī centās ievērot. – Kultūra ir radoša un interesanta, pasaulē tā notiek. Gribējām šajā sākumlaikā ievīt jubilāra gadskaitli astoņi, – pamatojumu tādai izvēlei atklāja novada Kultūras pārvaldes metodiķe Mārīte Saulīte.
Svētku noskaņu pie klavierēm radīja pianists Māris Grīnbergs. Vispirms sanākušos uzrunāja izstādes laikmeta noskaņai atbilstīgi tērpusies Limbažu muzeja direktore Elēna Silāja: – Ar šo izstādi vēlamies jums un visai Latvijai atklāt mazāk zināmus un pat nezināmus faktus no Baumaņu Kārļa dzīves. Esmu pateicīga muzeja kolektīvam par pētniecības procesu, krājuma priekšmetu atlasi, iekārtošanu un ikvienam, kurš piedalījies tās tapšanā.
Vairāk par izstādes veidošanā izpētīto pastāstīja galvenais muzeja speciālists Gundars Plešs. – Baumaņu Kārlis ir tāda personība, ko varētu pētīt un pētīt. Pirms pāris nedēļām ar kolēģiem spriedām, ka viņš būtu pelnījis ne tikai radošās biogrāfijas un pedagoga darbības izpēti, bet ka viņa dzīve ir kā milzīgs detektīvs. Brīžiem pat komponista mūža faktus, neesot viņam blakus, grūti savietot, veidojas it kā arī pretrunas. Tāpēc mēs viņa dzīves gājumu paņēmām drusku no citas šķautnes, papētījām viņa saraksti un emocijas tajā laikā, kas apvijas ar šābrīža topa tēmu par Dziesmusvētkiem un to norisi, – skaidroja G. Plešs.
Zīmīgs un gaidīts moments todien bija notikuma galvenā vaininieka – paša Baumaņu Kārļa – ierašanās. Viņa tēlā nosvērti un reizē azartiski iejutās aktieris Imants Strads, kurš uzmanīgi nopētīja sev veltīto izstādi, bet pēc tam pasniedza ciemiņiem boli. Šo dzērienu komponists savulaik bijis iecienījis. Pasākuma gaitā ne viens vien vēlējās nofotografēties ar Baumaņu Kārļa līdzinieku.
Muzejniekus ar izstādes atklāšanu sveikt bija ieradusies gan Limbažu novada Kultūras pārvalde, gan pilsētas kultūras nama direktore Arta Zunde un citi.
Ilgi gaidītais jubilārs – pats Baumaņu Kārlis – aktiera Imanta Strada izpildījumā ieradies uz savām svinībām
Lai godinātu novadnieku komponistu Baumaņu Kārli viņa 188. jubilejā, 11. maijā Limbažu muzejā sanāca itin kupls pulks viesu. Tur šim notikumam par godu atklāja izstādi Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā. Iepriekš muzeja telpā, kur iekārtots jaunums, atradās ekspozīcija Baumaņu Kārlis un viņa laiks. Var teikt, ka tagad tā ir rekonstruēta, bet ne kā ekspozīcija. Interjers saglabāts no komponista goda jeb piemiņas istabas laikiem – 19. gadsimta izskaņa, kā varēja būt arī pie viņa Sanktpēterburgā dārgajā 12 istabu dzīvoklī. Raudzīts, cik bagāts rādās skolotājs, tāpēc mazliet atšifrēts viņa maciņš un salīdzināts, cik kas tolaik maksāja.
Galvenais muzeja speciālists Gundars Plešs bilda, ka izstāde veidota, vadoties no tā, cik ļauj telpa un lai nenogurdinātu publiku ar gariem tekstiem. – Šī varētu būt “ilgspēlējoša” izstāde. Varbūt paies gads divi, kad nobriedīs jauna koncepcija. Kaut ko vēl papildināsim ar autentiskām lietām. Lai nonāktu līdz esošajam iekārtojumam, mums vairākus mēnešus bija sava “prāta vētra” par to, ko gribam gan dizainiski, gan izpildījumā. Izstādē skarta arī lokālo Dziesmusvētku tradīcija, meklēti pagrieziena punkti, lai parādītu, cik paši esam cieši iekļāvušies tajā. Tādēļ izstādē parādās Ārciema tēma, kur dzima šī ideja. Vēl izstādi caurvij personāliju sasaiste – Juris Neikens, Jānis Cimze un cimzieši kā jēdziens, Baumaņu Kārlis, koru tradīciju dibināšanās. – Cimzem ir nopelns latviešus padarīt par nedaudz gaudotājiem, jo dziesmas «Kas tie tādi, kas dziedāja» un citas viņa apdares atbilst tā laika sentimentālajam uzstādījumam un ir iegājušas mūsu tradīcijā, – sacīja G. Plešs. Izstādē vizuāli pieķērušies seniem nošu pārrakstiem, kur jūtams pirmo kordziedātāju pieskāriens, kā viņi ir apmīļojuši savas dziesmu klades. Vēl licies būtiski parādīt vienu no Baumaņu Kārļa garajām vēstulēm – viņš no Sanktpēterburgas ļoti aktīvi iesaistījies Dziesmusvētku atlasē ar saviem ieteikumiem, tiekot respektēts. Mūsu novadnieks uzrunā Cimzi, kamēr abi draudzīgāki, pēc tam pamainās akcenti un nāk Jurjānu Andrejs, kurš Baumaņu Kārli vēstulēs uzrunā Mans mīļais draugs. – Uz trešajiem Dziesmusvētkiem viņš varbūt vēl īsti nenotic savai lūgsnai «Dievs, svētī Baltiju». Ir vēstule, kurā viņš tādā kā Post Scriptum lūdz, lai šoreiz sarakstīto dziesmu neaizmirst, – faktu minēja galvenais muzeja speciālists. Līdz ar to izstādē mēģināts parādīt arī Latvijas himnas ceļu.
Limbažu muzejā glabājas pietiekami unikāla lieta, kādas Latvijā gan esot vairākas, – Baumaņu Kārļa līdzfinansētais izdevums Austra, kas ir kora un solo dziesmu krājums. – Tajā ir «Dievs, svētī Latviju» pirmpublicējums. Nosaukums «Austra» bija izvēlēts pamatoti – to apliecina eseja par dabas dievībām. Šis izdevums ir dāvinājums Rīgas Latviešu biedrības pirmajam priekšsēdētājam, – skaidroja G. Plešs. Tālāk nonākts pie tā, ka dziesma jau iegūst himnas statusu – atspoguļots mazliet cilvēciskais pieskāriens, kā tā tiek pārrakstīta un vēlāk publicēta trīs valodās. Tāpat izstādes veidotājiem šķitis svarīgi (arī lai izceltos uz citviet esošo un topošo ekspozīciju fona) ieskicēt Baumaņu Kārli kā personību publiskajā telpā, jo viņš bija uz āru vērsts cilvēks un vēlāk – pat tāds modīgs švīts. Lai to parādītu, izraudzītas četras komponista fotogrāfijas, ko izanalizējis muzeja speciālists Juris Pavlovičs. – Mūsu priekšā ir ģēnijs! Vienā no attēliem Baumaņu Kārlis ir jaunais misters Linkolns. Otrā – Žils Verns, trešajā – imperators Napoleons Trešais un ceturtajā – britu troņmantinieks Eduards jeb nākamais karalis Eduards VII. Tas bija laikmets, kad modi noteica slaveni ļaudis. Baumaņu Kārlis visās savās ārējā veidola izpausmēs bija ultramoderns, – uzmanību vērsa J. Pavlovičs.
Uzrunātā izstādes apmeklētāja skolotāja Ieva Leimane bija patīkami pārsteigta par to, ka Baumaņu Kārlim bijusi sava mode. – Prieks, ka viņš tomēr ir mūsējais – limbažnieks. Muzejam izcils paldies par veikto darbu! Viļķenes bibliotēkas vadītājai Mārītei Purmalei aizraujoša šķita ideja sasaistīt jubilāra ieturēto stilu ar pasaulslavenām personām raksturīgo. Tas bijis kas jauns, ko pati nepiefiksētu.
Vēl izstādes satura radīšanā iesaistījās krājuma glabātājas Diāna Nipāne un Ieva Celmiņa, savukārt par risinājumiem domāja Aija Brikmane, Ēvalds Butāns un Ivo Eglītis. Izstāde Baumaņu Kārlis un dziedāšanas tradīcijas Limbažu novadā ir viena no Limbažiem ir 800! aktivitātēm.
Ilvas BIRZKOPES teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu no pasākuma skatiet Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
