Jubilejas rīkotājas – Dabas aizsardzības pārvaldes ZBR koordinatori Lindu Kauliņu (otrā no kreisās) un dabas centra Ziemeļvidzeme vadītāju Intu Somu – sveic Salacgrīvas PII Vilnītis Svētciema filiāles pedagoģe Indra Medne un Svētciema bibliotēkas vadītāja Līga Borozdina. No kreisās – pasākuma vadītāja Katrīna Žibala
Skaistā un sniegiem bagātā dienā, 9. decembrī, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas Salacgrīvas birojā omulīgā gaisotnē kopā sanāca ļaudis, lai svinētu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 25. gadadienu, kuras zīmē aizvadīts viss gads. Esošos un bijušos rezervāta darbiniekus sveica gan DAP un teritorijas pašvaldību pārstāvji, gan draugi un sadarbības partneri.
Jubilejā sanākušajiem bija iespēja pirmajiem noskatīties filmiņu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts – no Burtnieka pa Salacu līdz jūrai, kas vēlreiz atgādināja par rezervāta dabas un kultūras mantojuma vērtībām.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns uzsvēra, ka biosfēras rezervāts ir mūsdienīgs piemērs, kā rast kompromisus starp bioloģiskās daudzveidības un cilvēka saimnieciskās darbības saglabāšanu un attīstīšanu. – Uz jauniem darbiem un nākamajiem 25 un vairāk gadiem! – vēlēja pārvaldes ģenerāldirektors. DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš atgādināja, ka ZBR, kas ir ne tikai unikāla, bet arī lielākā aizsargājamā teritorija mūsu valstī, iedīgļi veidojās jau senāk, kad 1990. gadā izveidoja Ziemeļvidzemes reģionālo dabas aizsardzības kompleksu, lai īpašu uzmanību pievērstu Salacas upes baseinam un tā lasim. Pēc septiņiem gadiem nodibināja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kam ilgu laiku bija sava administrācija. Teritorija kļuva starptautiski pazīstama. – Laiki mainījušies, ir cits pārvaldības modelis, bet rezervāta teritorija no tā nav mainījusies. Rezervāta nozīme ir sadarbība, attīstība un līdzsvarotība, – uzrunā akcentēja R. Auziņš. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve un ZBR konsultatīvās padomes personālsastāva locekle Sarmīte Pulste novēlēja, bāzējoties uz jau sasniegto, tiekties uz jauniem izaicinājumiem, stiprināt esošās sadarbības un lūkoties pēc jaunām. Visi trīs sveicēji sacīja lielu paldies bijušajiem un esošajiem darbiniekiem par ieguldījumu un kopīgi paveikto Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā.
Decembra otrajā piektdienā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) svinēja 25. gadadienu. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) birojā Salacgrīvā skanēja apsveikuma runas un laba vēlējumi tiem, kuri stāvējuši pie Latvijā unikālā rezervāta izveidošanās šūpuļa, tam veltījuši ilgus darba gadus un tā labā strādā joprojām vai savu darbu saistījuši ar šīs teritorijas attīstību. Patiesībā šos svētkus varēja svinēt ikviens, kurš dzīvo, strādā vai arī vienkārši atpūšas ZBR.
Apsveicēju uzrunās izskanēja laba vēlējumi un pateicības. Rezervāta teritorijā esošo trīs pašvaldību pārstāvji – Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un ZBR konsultatīvās padomes personālsastāva loceklis Māris Beļaunieks, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valmieras novada domes Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle – novērtēja līdzšinējo cieņpilno sadarbību un cerēja uz tikpat veiksmīgu arī turpmāk. – Cilvēks ir tāda interesanta būtne, ka lietu patieso vērtību viņš spēj novērtēt tikai tad, kad tā ir zudusi. Novēlu, lai nekad nezustu tā dabas daudzveidība, ko skatījām filmā par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu! Lai mūsu nākamās paaudzes varētu to vērot dabā, ne tikai filmās! Paldies par ieguldīto darbu! – sacīja M. Beļaunieks.
Salacgrīvas pirmsskolas izglītības iestādes Vilnītis Svētciema filiāles skolotāja Indra Medne un Svētciema bibliotēkas vadītāja Līga Borozdina īpašu paldies veltīja DAP dabas centra Ziemeļvidzeme vadītājai Intai Somai, kura ar dabas vērtībām iepazīstina arī bērnus. Zaļo pēcpusdienu laikā Svētciema bibliotēkā Inta sanākušajiem lielajiem un mazajiem ierādījusi ļoti daudz zināšanu, piemēram, kā atšķirt čiekurus, kādas zāles drīkst likt Jāņu vainagā vai iepazīstinājusi ar zušiem. – Paldies, ka mācāt mums iet dabā un ņemt līdzi bērnus! – sacīja L. Borozdina, pateicību veltot arī Andrim Somam, kurš ne reizi vien ļāvis savas skaistās fotogrāfijas izstādīt bibliotēkā.
Dabas skaitīšanas projekta pārstāve Īrisa Mukāne atklāja, ka ZBR viņai ir īpaša vieta, kurā mēdz ļoti bieži atgriezties, kur smeļas enerģiju gan mežā, gan klausoties putnu balsīs, gan gūstot veldzi piejūrā un Salacā.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta 25. jubilejas svinībās sumināja gan tā pamata licējus, gan viņu iesāktā darba turpinātājus
Izskanot svinīgajām uzrunām, Vidzemes Augstskolas (ViA) Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta katedras Biosfēra un cilvēks pārstāve Anda Mežgaile atskatījās uz mazo grantu programmas Atbalsts bioloģisko daudzveidību saudzējošiem projektiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā pēctecību. Proti, šī programma īstenota pirms aptuveni 15 gadiem, un ZBR jubilejas gadā Anda apzināja (arī klātienē) šī atbalsta ieguvējus (abās kārtās kopumā 41, t.sk. daži atkārtoti), lai noskaidrotu, ko mazais grants devis uzņēmējiem, kāda ir šībrīža situācija un ko viņi ieteiktu turpmākajam periodam. Ļaudis atminas ZBR periodu, kad uzņēmēji uzrunāti īpaši, bijis daudz informācijas par ZBR kā vērtīgu teritoriju, dažādas aktivitātes, un viņi vēlētos, lai tā būtu atkal, lai rastos piederības sajūta rezervāta teritorijai.
Viens no ZBR darbības pamatuzdevumiem ir informācijas aprite vides vērtību un vides izglītības jomā un sabiedrības izpratnes veicināšana par to. Kā tas notiek, stāstīja I. Soma, kuras pārziņā ir minētie rezervāta uzdevumi. Viņa strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, ļaujot pašiem darboties un ar dažādu aktivitāšu un spēļu palīdzību iepazīt dabas vērtības. Nodarbības telpās un ārpus tām notiek visos gadalaikos. Tiek rīkoti dažādi izziņas pasākumi, piemēram, putnu vērošana vai īsi pārgājieni, kuru laikā izpēta iespējami daudz no ceļā redzētā. Galvenais nav atrast kādu retumu, bet gan raisīt cilvēkos interesi pašiem meklēt, pazīt un pētīt. Palēnām atjaunoties sāk savulaik iedibinātais sabiedriskais monitorings. Starp citu, februārī iecerēts nākamais (ceturtais) Niedru skulptūru festivāls randu pļavās, kas arī ir viena no aktivitātēm, kā par dabu ieinteresēt sabiedrību un mudināt līdzdarboties.
ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta katedras Biosfēra un cilvēks vadītāja, profesore Agita Līviņa, iesaistot auditoriju un skubinot atbildēt uz jautājumiem, vedināja katru padomāt, kādu šobrīd redzam ZBR, kā jūtamies, tajā dzīvojot, strādājot vai atpūšoties, kādas ir šīs teritorijas stiprās puses un kādu to vēlamies redzēt vēl pēc 25 gadiem jeb 2047. gadā. Sanākušie minēja tīras upes un ezerus, dzīvības pilnu teritoriju, kā arī iedzīvotāju un dabas cieņpilnu līdzāspastāvēšanu utt. Izsakot vēlējumu ZBR svētkos, vēlēja turpināt būt vismaz tikpat darbīgiem, tāpat daudz ideju un radošu ļaužu.
ZBR koordinatore Linda Kauliņa sniedza apkopojumu, kā īstenotas ZBR jubilejas gada aktivitātes, kurās iesaistījās dažādu paaudžu ļaudis (piemēram, bērndārznieki veidoja kolāžas no dabas materiāliem, bet seniori minēja īpašu krustvārdu mīklu) un jomu pārstāvji (bibliotēkas veidoja tematiskas izstādes, muzeji apkopoja rezervāta teritoriju sendienu fotogrāfijas un salīdzināja ar skatu mūsdienās u.tml.). – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta nebūtu bez cilvēka. Kuri ir tie, kuri ļāvuši tam tapt, dzīvot un attīstīties, tie, kuri veica šos pirmos soļus? – jautāja pasākuma vadītāja Katrīna Žibala un uz skatuves, aplausiem skanot, aicināja Andri Urtānu, Aldi Liepiņu, Daini Ozolu, Daci Grāvīti, Solvitu Kukanovsku, Lieni Jermacāni, Madaru Bitmani un Artu Krūmiņu. Sumināja arī A. Somu un Zani Rubeni, kuri nu pārstāv DAP Siguldas biroju, tomēr viņu iemītās pēdas redzamas un jūtamas joprojām. Aplausi skanēja arī esošajiem darbiniekiem, kuri turpina priekšgājēju iesākto un to attīsta, – Rūtai Zepai, Gintāram Rubenim, I. Somai un Lindai Kauliņai. Gan runātāji un sveicēji, gan sumināmie un sadarbības partneri saņēma dāvaniņu – ZBR 25. gadadienas kalendāru. Un klāt bija laiks svētku kūkai un omulīgām sarunām.
Jubilejas pasākuma galvenās organizatores Inta un Linda jau pēc svinībām atzina – bijis satraukums, kā viss izdosies. Īpašas bažas radīja tāsdienas laikapstākļi, sniegputenis. Taču ieradās teju visi lūgtie viesi un pasākums aizritēja uz sirsnīgas nots, turklāt, kā daudzi vēlāk novērtēja, tas bija arī izzinošs, caur lektoru stāstiem ļaujot ielūkoties līdz šim paveiktajā. – Var manīt, ka pagājuši jau 25 gadi. Ir izdarīts tiešām daudz. Patīkami bija dzirdēt labos vārdus un priecājamies, ka iedzīvotāji novērtē mūsu dabas daudzveidību, Salacu, – teica I. Soma. ZBR koordinatore L. Kauliņa, kura DAP komandai pievienojās pirms teju diviem gadiem, priecājās satikt tos, kuri, lai arī vairs nestrādā rezervātā, joprojām jūtas tam piederīgi un ar sirdi saistīti.
Vairāk attēlu no jubilejas sarīkojuma – Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
Līga LIEPIŅA
Ilgas TIESNESES foto
