Novada domes sēdē janvārī tika apstiprināta Limbažu novada kultūras attīstības stratēģija (KAS) 2025.–2032. gadam un rīcības plāns 2025.–2028. gadam. Tās sagatavošanai Jāņa Lapsas piemiņas biedrība sadarbībā ar novada pašvaldības Kultūras pārvaldi un jomas darbiniekiem ķērās pirms gada – pērn februārī. Pirmo reizi dokumentu uz domes sēdi bija plānots virzīt jūlijā, bet domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs rosināja piešķirt izstrādātājiem papildu laiku, lai varētu izskatīt sabiedrības iesniegtos priekšlikumus.
Izrādījās, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad cilvēki aktīvi iesaistījās kāda plānošanas dokumenta apspriešanā. Vai iemesls bija tas, ka par šo tēmu visiem ir viedoklis, vai tas, ka kultūras dzīvē iesaistās liela sabiedrības daļa? Kas zina. Tomēr šķiet, ka neviena cita nozaru stratēģija nav tik plaši un emocionāli apspriesta arī domes sēdēs. Kritizēts ir gan tās saturs, gan forma un izstrādes process, kurā jāievēro procedūra. Vienlaikus izskanēja apgalvojums, ka novada kultūras dzīve ir ļoti dažāda un bagātīga, piedāvājums pārsniedz pieprasījumu.
Noteiktas vērtības, ar ko īpaši leposimies
Vērtības, ko nākamajos piecos gados paredzēts īpaši izcelt, iekļautas KAS sadaļā Apakšprogrammas. Tā atgādina tādu kā Limbažu novada kultūras kanonu, kurā izcelts, kas mums ir svarīgākais. Dokumenta veidotāji paskaidro, ka uzsvērt vienu vai dažas spēcīgākās kultūras iezīmes ir labā prakse, arī popularizējot novadu cilvēkiem no citurienes. Lūk, šīs apakšprogrammas!
- Ziemeļu stīga aptver Salacas baseina pagastus un pilsētas. Šī apgabala centrā ir stārķu pilsēta Staicele ar lībiešu kultūrvēstures popularizēšanas vietu – muzeju Pivālind.
- Alojas Ausekļa mantojums paredz popularizēt dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa devumu.
- Kultūrspēks jūrai sakņojas dzejnieka Imanta Ziedoņa veidotajā Latvijas Kultūras fonda Jūrniecības vēstures izpētes iniciatīvā. Tas aptver Vidzemes jūrmalu. Programmas misija ir izcelt dabas ainavisko spēku, vietējos iedzīvotājus kā īpašas kultūrvides veidotājus un viņu tradicionālos amatus, tāpat piejūras vēsturi.
- Īpaša uzmanība veltīta dzejnieka Friča Bārdas mantojumam programmā Latvijas romantisma avots – «Rumbiņi». Kā vērtība uzsvērta arī Bārdu dzimtas mājas, kuras piedevām atklāj dzīves ritu no 19.gs. beigām līdz 20.gs. 80. gadiem vienkāršā Vidzemes zemnieka sētā.
- Ar programmu Piejūras Kino ciems Liepupē tiek atbalstīts kinorežisora dokumentālista Ivara Zviedra Liepupē ambiciozais mērķis pārvērst seno burinieku būves vietu par Latvijas kinociemu.
- Novada centram pievēršas programma Baumaņu Kārļa Limbaži 800+. Tās izklāstā pieminēta arī pilsētas dalība Hanzas savienībā, Dzīvā sudraba muzejs, komponists Emilis Melngailis un festivāli.
- Vidzemes lībiskā kultūrtelpa ir īpaša ar to, ka citas tik lielas Latvijā nav. To paredzēts veidot, iesaistot procesā vairāk cilvēku, veicot pētījumus un organizējot tematiskus pasākumus. Šī ir visdetalizētāk un plašāk aprakstītā apakšprogramma. (Ja pārējās izklāstītas vidēji vienā lappusē, tad šī – piecās.)
Darbi un termiņi sekos naudai
Vislielākā konkrētība ir KAS daļā Priekšlikumi rīcības plānam kultūras iestāžu infrastruktūras sakārtošanai 2025.–2028. gadā. Tajā uzskaitīti konkrēti darbi. Minēsim piemērus, jo saraksts ir garš.
Kultūras pārvaldē plānota jaunas štata vietas izveide vai finansējuma palielināšana līgumdarbiem komunikācijas, grafiskā dizaina un mārketinga nodrošināšanai. Salacgrīvas kultūras namam jāatjauno fasāde, Ainažu kultūras namā jānojauc malkas krāsns un jāizveido āra lapene. Alojas kultūras namam paredzēts jumta un griestu remonts, kā arī piebūves celšana dekorāciju un aparatūras glabāšanai, Staiceles kultūras namam jāremontē 2. stāvs, zem ozola jāatjauno estrāde un deju placis. Pāles kultūras namam jāsiltina jumts un fasāde, jāuzstāda apkures katls un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Puikules muižas lielajā zālē nepieciešams kosmētiskais remonts. Jāremontē Pāles pamatskolas telpas, lai turp pārceltu bibliotēku, tāpat remonts vajadzīgs Salacgrīvas bibliotēkas ēkai, kosmētiskie uzlabojumi Alojas bibliotēkai, kur jāizveido arī Ausekļa istaba. Limbažu viduslaiku pils teritorijas labiekārtošanā iekļauta Pils dārza un tā paviljona izveide. Pie Aģes upes Mandegās jāveido atpūtas vieta, savukārt Salacgrīvas muzejā – nēģu cepļa atjaunošana Upesjennās un krātuves izbūve saimniecības ēkā u.c.
Būtiski, ka zem tabulas, kurā sakārtoti priekšlikumi, lasāma piezīme: – Rīcības plāna īstenošana un termiņi, kuros tas tiek realizēts, ir atkarīgi no pašvaldības finansiālajām iespējām. Papildus tiek meklētas iespējas piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu u.c.
Šie teikumi sēdē izraisīja kritiku. Deputāts Andis Zaļaiskalns pauda neizpratni par to, ka rīcības plānā nav norādīts termiņš, kurā varētu veikt iecerētos darbus. Pirmā KAS versijā to pietrūcis vien dažām aktivitātēm, tagad nav nevienai. Viņa viedoklis sakrīt ar Valsts kontroles ieteikumiem. Tā savā rokasgrāmatā pašvaldībām norāda, ka labā prakse ir šādos plānošanas dokumentos minētajiem darāmajiem darbiem noteikt to īstenošanas termiņu, atbildīgos, finansējuma apmēru un avotus. Tomēr veidotāji palika pie savas versijas, uzsverot, ka norādēs ar likuma spēku konkrēts standarts nav ierakstīts.
Ja kādam rodas jautājums, kāpēc šāds dokuments vispār vajadzīgs, tad viens no iemesliem ir Eiropas Savienības finansējums. Ja aktivitāte nav ierakstīta domes stratēģijā, tā sniedzējiem nevar pamatot, ka projekts novadam nepieciešams.
Būsim atšķirīgi un unikāli
Atbildes uz deputātu jautājumiem stratēģijas veidotājs Gints Šīmanis sniedza tās apspriešanas laikā domes un komiteju sēdēs. – Iepazinušies ar vairāku citu novadu stratēģijām, nonācām pie kopsaucēja, ka mums jāveido sava, unikāla un atšķirīga. Varbūt tāpēc izveides laikā esam dabūjuši tik daudz belzienu, – viņš teica. Tomēr pārmetumus par vadlīniju neievērošanu G. Šīmanis nepieņēma. Viņš aicināja paturēt prātā virsuzdevumu – kultūras politiku Limbažu novadā, kultūras patēriņu un galvenais – Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanu. Tam ir pamats – īpašo norises statusu nosaka Dziesmu un deju svētku likums. KAS prezentētājs piebilda, ka mūsu novadam šajā ziņā veicas labi, jo lielajam uzdevumam pievēršas 86 amatiermākslas kolektīvi.
Pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele aicināja deputātus uzticēties profesionāļiem, kuri piedalījās stratēģijas tapšanā. Viņa ir pārliecināta, ka process bija tāds, kādam tam jābūt, un atgādināja, ka tajā bija iesaistīti novada kultūras darbinieki. Konkrētas atbildes uz jautājumu, kā tiks sasniegti virsmērķi, var gūt sadaļā Stratēģiskā karte. Piemēram, kultūras dzīves daudzveidība tiks uzturēta, rīkojot tematiskos svētkus, kas veltīti kartupeļiem, reņģēdājiem, nēģiem utt.
Stratēģijas veidotāji ir pārliecināti, ka jāturpina veicināt iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos amatiermākslā, šajā jomā attīstot starptautisko sadarbību un uzlabojot informācijas pieejamību. Ir jāatbalsta novada mākslinieku un radošo organizāciju projekti. Ļoti būtiska ir sakārtota infrastruktūra un mūsdienīgs tehniskais un tehnoloģiskais aprīkojums, ko varētu izmantot arī pasākumu norisei ārpus telpām. Vairāk jādomā par pagastu kultūras iestāžu iekļaušanos kopējās kultūras dzīves veidošanā, piemēram, meklējot un izceļot īpašo katrā piedāvājumā. Šķiet, saprast, ar ko esam unikāli, ir viens no uzdevumiem, ko KAS dod mūsu kultūras lauka kopējiem.
Šis ir īss ieskats garā dokumentā, ar ko ikviens var iepazīties pašvaldības mājaslapas sadaļā Attīstības stratēģijas.
Linda TAURIŅA
