Janvāra domes sēdē apstiprināts Limbažu novada pašvaldības 2025. gada budžets. Domes priekšsēdētājs Dagnis STRAUBERGS un izpilddirektors Artis ĀRGALIS šobrīd jūt gandarījumu, kas rodas pēc labi padarīta darba. Abu skatījumā izdevies izveidot sabalansētu budžetu. Resursi kā vienmēr ir ierobežoti, bet nevar sūdzēties, ka būtu jomas, ko nāksies atstāt novārtā, jo kritiski pietrūktu finansējuma.
Vairāk – attīstībai
Šogad attīstībā varēs ieguldīt vairāk. Kopš apvienotā novada izveides budžets tiek plānots, izdevumus dalot bāzes, ārpusbāzes un prioritārajos. Bāzes daļā ir tie, bez kuriem nav iespējams darbs. Ārpusbāzes daļā ir vēlmes, bez kurām var arī iztikt. Prioritārajā daļā ierakstīti plāni, kas orientēti uz attīstību. Pērn prioritārajiem pasākumiem varēja atlicināt 1% no budžeta, šogad tie būs jau 5%. Turklāt ceturtdien domes sēdē lems par 1,85 miljonu eiro nesadalīto atlikumu. Rezerves fondā neiztērētus atstās 300 000 eiro.
Runājot par budžetu, priekšsēdētājs un izpilddirektors norāda uz dažādām pozitīvi vērtējamām iecerēm. Šogad atkal novadā konkursa kārtībā varēs saņemt atbalstu vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanai (pērn tam pietrūka naudas). Atbalsts aktīvajai sabiedrībai ir audzis – būs finansējums gan nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai, gan projektu konkursam, turklāt iedzīvotāju idejas papildus varēs īstenot līdzdalības budžeta programmā (kopējais finansējums 120 000 eiro). Būs atbalsts arī jauniešu īstenotiem projektiem, tāpat tiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, nometņu rīkotājiem.
Plānots attīstīt infrastruktūru – uzlabot ēku energoefektivitāti, remontēt ceļus un ielas, labiekārtot vidi, piemēram, pie Limbažu Lielezera un Salacgrīvas Zvejnieku parkā. Paredzēti līdzekļi, lai risinātu Alojas apvienības izglītības iestāžu problēmas – budžeta plānā ierakstīti 2,1 miljons eiro Alojas Ausekļa vidusskolas pārbūvei un 88 000 eiro, lai novērstu avārijas stāvokli Staiceles pirmsskolas izglītības iestādē. Izpilddirektors īpaši gandarīts ir par ieguldījumiem infrastruktūrā, jo nav jāsaka kolēģiem, ka viņu plānus nevar īstenot. Viņš uzsver, ka budžets veidots, sēžoties pie galda kopā ar struktūrvienību vadītājiem un cenšoties vienoties, lai arī gadījumā, ja ieceri budžetā neieraksta, veidotos sapratne, kāpēc tā nolemts.
Skatoties tālākā nākotnē, atzīstams, ka samazinājies pašvaldības kredītportfelis, un jau iezīmēts, kā tas turpinās sarukt (skat. tabulā). Vēl tiks izmantota pieeja veidot programmas – pretstatā tam, lai vienu reizi piešķirtu finansējumu kādai aktivitātei, noteiktu summu tai plānots paredzēt katru gadu. Tāda programma, piemēram, darbojas attiecībā uz svētku rotājumu iegādi, iecerēts izveidot arī programmu bērnu rotaļu laukumu sakārtošanai. Šāda sistēma mudina arī darbiniekus veidot plānus, lai uzturētu kārtību savās saimniecībās.
Šobrīd sabiedrībā ļoti aktuāls ir drošības jautājums. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 1,2% budžeta. Vai kaut kas no šīs summas tiks atlicināts arī valsts drošības jautājumu risināšanai pašvaldībā? Sarunbiedri atbild noliedzoši. Lai ieguldītu kādā infrastruktūrā, piemēram, būvētu bumbu patvertnes vai labiekārtotu pagrabus, nepieciešams ļoti daudz naudas. Pašvaldības uzskata, ka tā jāpiešķir valstij. Kopumā šajā jomā ir ļoti daudz neskaidrību. Par to vietvaras ir neapmierinātas.
Kur rodas nauda?
Dzirdot, ka naudas kļuvis vairāk, rodas jautājums, kur tā radusies. Pērn ieņēmumi bija 47,3 miljoni eiro, izdevumi – 51,84 miljoni eiro. Šogad ieņēmumi ir 46,8 miljoni, izdevumi 49,52. Izpilddirektors skaidro, ka iestājusies zināma stabilitāte pēc diviem gadiem ar strauji augošiem komunālajiem un citiem izdevumiem. Vēl izdevumus pozitīvi ietekmējušas investīcijas, kas ļauj vēlāk ietaupīt, piemēram, energoefektivitātē. Vai tiešām tam ir ievērojams efekts? – Absolūti. Pirmais nāk prātā Staiceles kultūras nams, kur izdevumi siltumam samazinājušies pat par 60%, – norāda A. Ārgalis. Viņš gan piebilst, ka ziema bijusi salīdzinoši silta, tomēr visu ietaupījumu uz laikapstākļiem norakstīt nevar. Vēl pašvaldība ir taupījusi, darbinieku algas paaugstinot pakāpeniski. – Daudz pašvaldību ir “iekritušas”, tās paceļot strauji, – norāda izpilddirektors. Domes sēdē gan izskanēja opozīcijas deputātu pārmetumi, ka algas darbiniekiem noteiktos amatos atšķiras, dažiem speciālistiem tās ir kvalifikācijai neatbilstošas. Vieniem tās palielinātas, citiem ne. Izpilddirektors nenoliedz, ka ir pozīcijas, kurās cilvēki būtu pelnījuši vairāk. Tas būtu arī pašvaldības interesēs, jo tā par darbiniekiem konkurē ar privāto sfēru. Viņš skaidro, ka algas pieaugušas galvenokārt iestādēs, kur samazināts darbinieku skaits, atbrīvojot līdzekļus, lai vairāk maksātu tiem, kuri uzņemas papildpienākumus. Jau drīz gaidāmas pozitīvas izmaiņas – domes sēdē februārī tikšot pieņemti lēmumi par algu paaugstināšanu daļai darbinieku. Viens no veidiem, kā ietaupīts, ir arī dažādas reorganizācijas (tostarp nepatīkamās), likvidējot iestādes un samazinot darbinieku skaitu. Novada domes priekšsēdētājs atgādina, ka iepriekšējos gados īstenoti tikai tie projekti, kuriem piesaistīts Eiropas Savienības finansējums, lai nebūtu jāņem lieli kredīti. Arī tas ne vienmēr ir patīkami, jo jābūt pacietīgiem, jāgaida, kamēr nauda būs pieejama, tomēr D. Straubergs uzskata, ka šī ir atbildīga pieeja.
Zināms, ka apvienību pārvaldēm ir iespēja iegūt papildu finansējumu attīstības projektu īstenošanai, pārdodot pašvaldības īpašumus. Cik veiksmīga ir šī programma? – Uzskatu, ka īpašums, kas nav vajadzīgs pašvaldības funkcijām, ir jāpārdod. Pēc tam pašvaldība saņem nekustamā īpašuma nodokli, – pauž D. Straubergs. Šādu īpašumu Limbažu novadā netrūkstot. Savukārt A. Ārgalis uzskata, ka iespēja iegūt naudu veicina darbinieku domāšanu, viņi ir motivēti uzturēt īpašumus un vērtēt, vai kaut kas nav lieks.
Kam tērē resursu
Domes sēdē izskanēja opozīcijas deputātu pārmetumi, ka bija maz laika, lai pārskatītu budžeta projektu. Tādēļ ir liegta iespēja kvalitatīvi sagatavoties, lai uzdotu jautājumus, un tas rada bažas, jo ir svarīgi, lai viņi zinātu, par ko balso. Izpilddirektors šim apgalvojumam nepiekrīt un norāda, ka visi aktuālie dokumenti ir pieejami dokumentu vadības sistēmā Namejs. D. Straubergs pauž, ka pozīcijas deputātiem šādiem iebildumiem pamata nav, viņi detalizēti iepazinušies ar budžetu, piedaloties tā veidošanā. Viņš nenoliedz, ka opozīcija šajā gadījumā nav bijusi vienlīdz iesaistīta. Piemēram, budžets netika apspriests apvienoto komiteju sēdē (priekšsēdētājs to nesasauca). Lēmumu viņš pamato ar to, ka iepriekšējo sēdi nācās atcelt, nebija kvoruma, to pēc D. Strauberga domām norāva opozīcija.
Salīdzinoši ilgākas debates domes sēdē bija par finansējumu kultūras jomai. Vienīgie divi priekšlikumi par izmaiņām budžeta projektā bija samazināt kultūras pasākumu finansējumu (rosināja Andris Garklāvs). Atpūtai un kultūrai budžetā paredzēti 3,8 miljoni eiro. Vai tas ir pārāk daudz? – Pasākumu rīkošanai paredzēti 520 000 eiro no šīs summas. Viss pārējais ir ēku un teritoriju ap kultūras iestādēm uzturēšanai, – atbild izpilddirektors un piebilst, ka tas ir pamats, lai nākotnē spriestu, vai pašvaldība var atļauties uzturēt tik daudz kultūras namu, cik mums ir šobrīd.
Bieži vien cilvēki pauž viedokli, ka pašvaldībai netrūktu naudas, ja to netērētu nelietderīgi. Vai kaut kas tiek darīts, lai šādu iespējamību novērstu? – Pēc novadu apvienošanās izveidota projektu uzraudzības komisija, kas izskata visus būvniecības procesā esošos projektus, – atbild priekšsēdētājs. – Pirms tam lēmumu par sadārdzinājumu varēja pieņemt viens cilvēks. Kad deputātiem sēdē tika prasīts balsot par papildu finansējuma piešķiršanu vai izpildes termiņa pagarināšanu, jau bijis par vēlu to novērst. D. Straubergs uzskata, ka pēc komisijas izveides papildizmaksas ir samazinājušās. Savukārt A. Ārgalis piebilst, ka domes rīkotie iepirkumu konkursi ir ļoti caurspīdīgi – dokumenti tiek publiskoti. Ar 1. janvāri ikviens var iepazīties arī ar cenu aptauju rezultātiem. – Tas, ka mums parādās līdzekļi, ko dalīsim februārī, jau vien pierāda, ka mēs strādājam saimnieciski, – norāda A. Ārgalis.
Par pašvaldības resursiem runājot, viens no jautājumiem, ko var saklausīt arī opozīcijas deputātu paustajā, ir par to izmantošanu priekšvēlēšanu laika aģitācijai. Vai valdošā koalīcija un domes vadība domā par to, lai nebūtu iemesla šādiem pārmetumiem? D. Straubergs sola, ka attiecīgie likuma ierobežojumi tiks ievēroti. Ja kāds saskata pārkāpumus, jāvēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Būtībā gan pozīcija, gan opozīcija arī publiski domes sēdēs ir atzinusi, ka katrai ir savi cīņas ieroči, ko tās nekautrēsies izmantot. Tam, kā tas notiek, ikviens var sekot līdzi sēžu tiešraidēs un ierakstos pašvaldības profilā kanālā YouTube. Tur var noskatīties arī debates par šī gada budžetu. Savukārt ar to iepazīties var tīmekļvietnē likumi.lv.
Linda TAURIŅA
