Dome aicina iedzīvotājus līdz piektdienai izteikt viedokli par Limbažu novada pašvaldības nolikuma projektu. Šos saistošos noteikumus iecerēts pieņemt domes sēdē 28. septembrī. Nolikums izstrādāts saskaņā ar jauno Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Domes deputāti, atzīstot, ka šis dokuments ir īpaši svarīgs, lēma, ka iedzīvotājiem viedokļu paušanai tiks atvēlētas trīs nedēļas (nevis divas kā saistošo noteikumu projektiem).
Deputāti paši nolikumu pārrunāja apvienotajā komiteju, pēc tam augusta domes sēdē. Debates bija diezgan ilgas. Uz viņu jautājumiem pamatā atbildēja pašvaldības juriste Izita Kļaviņa. – Darba grupa strādāja, izvērtējot visas situācijas, kādas rodas pašvaldībā, ko vajadzētu regulēt ar šo nolikumu, – viņa komentēja dokumenta tapšanas procesu. Saskaņā ar likumu daļa no tā, ko iepriekš regulēja nolikums, tagad pārnesta uz pašvaldības darba reglamentu un citiem normatīvajiem dokumentiem. Likumā iecerēts pašvaldību nolikumu padarīt vienkāršāku, līdz ar to saprotamāku ikvienam iedzīvotājam.
Juriste pastāstīja, ka darba grupa jau bija vērsusies pie deputātiem, rosinot laikus izteikt priekšlikumus un uzdot jautājumus. Pirms komiteju sēdes to bija izdarījusi vienīgi deputāte Regīna Tamane – viņa iesūtīja savus jautājumus un priekšlikumus. Pārējiem kolēģiem jautājumu bija gana daudz un tie tika uzdoti sēdēs. Viņi prasīja gan par dokumentā izmantotajiem formulējumiem, gan tapšanas procesu un saturu.
Viens no aspektiem, kam tika pievērsta uzmanība, bija atkārtošanās. Pašvaldības nolikumā dublēt to, ko nosaka citi (augstākstāvoši) normatīvie akti vai likumi, nav laba prakse. No otras puses, nolikuma mērķis ir, lai arī iedzīvotāji saprastu, ko viņiem vajadzētu zināt par pašvaldību. Diezgan grūti ir meklēt pa dažādiem likumiem izkaisītas normas. Vienlaikus tika spriests arī par to, cik konkrēti un detalizēti izklāstīt dažādas nianses, ko atstāt citiem dokumentiem. Tas ir būtiski, lai nolikumu vajadzētu mainīt iespējami retāk.
Radās jautājums, vai domei labāk pilnvarot administrāciju nolikumā vai ar lēmumu. Šāds gadījums ir iecere uzticēt Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļai lemt un slēgt līgumus par pašvaldības zemes iznomāšanu, gadījumos, kad to jau paredz likums. Tas atslogotu domi, kam sēdēs nebūs jābalso, piemēram, par mazdārziņu nomas līgumu pagarināšanu un līdzīgiem mazajiem līgumiem. Piemēram, augusta sēdes darba kārtībā bija 38 šādi jautājumi. Izskanēja gan šaubas, vai mazs ir arī līgums par lauksaimniecības zemes nomu līdz 10 ha. Debatēs tika nolemts, ka tomēr jānodrošina pietiekama kontrole. Lai nesanāk tā, ka lēmums par pašvaldības īpašumu tiek pieņemts vienbalsīgi, vai nodaļas darbinieki ir iznomājuši zemi, kas nepieciešama pašvaldībai, nezinot, ka citai iestādei ir plāni tās izmantošanai.
I. Kļaviņa ziņoja, ka dokumenta tapšanas procesā radās priekšlikums neiekļaut nolikumā iestāžu struktūrvienības, jo, ja kāda iestāde darba procesā mainīs savu iekšējo struktūru, vienmēr būs jāmaina arī pašvaldības nolikums. Komisija to atbalstīja. – Struktūra parādās iestāžu nolikumos, ko apstiprina dome. Deputātu kontrole līdz ar to netiek zaudēta, – uzsvēra I. Kļaviņa.
Opozīcijas deputāts Andris Garklāvs pauda bažas, ka vienlaikus netiek izstrādāti citi ar nolikumu saistīt dokumenti, piemēram, reglaments, centrālās pārvaldes nolikums u.c. Domas dalījās. Viena versija ir tāda, ka loģiski lietas būtu darīt secīgi, otra – ka deputātiem būs jābalso par kaķi maisā.
Pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis solīja jau drīzumā deputātiem atrādīt konkrētu pārkārtošanās plānu. Tas būs viens no dokumentiem, kurā varēs redzēt iecerētās izmaiņas. Teiksim, plānots Administratīvo nodaļu sadalīt divās: Personāla vadības un dokumentu pārvaldības un Klientu apkalpošanas nodaļā. Tā darbs varētu notikt efektīvāk. A. Ārgalis skaidroja, ka jaunais nolikums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, jo izpildvarai nepieciešams laiks, lai pārkārtotos, veiktu korekcijas nolikumos, darba līgumos u.tml.
Būtiski ir tas, ka turpmāk Alojas, Limbažu un Salacgrīvas apvienību pārvaldes būs iestādes, nevis Limbažu novada administrācijas struktūrvienības. Rezultātā to vadītāji varēs patstāvīgi pieņemt lēmumus, slēgt līgumus utt. Mazināsies birokrātija un nevajadzīga centralizācija. Jāpiebilst, ka iestādei Limbažu novada administrācija tika mainīts nosaukums – tā būs Centrālā pārvalde.
Sēdes noslēgumā tika nospriests nodot nolikumu sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Lēmumu atbalstīja 10 deputātu, divi balsoja pret, viens atturējās.
I. Kļaviņa ļoti cer, ka iedzīvotāji novērtēs, cik svarīgs ir šis dokuments un piedalīsies tā tapšanā. Paskaidrojuma rakstā uzsvērts, ka nolikums paredz lielāku sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tas ir galvenais, ar ko jaunais atšķirsies no iepriekšējā. Šī nolikuma sadaļa apraksta, piemēram, publisko apspriešanu organizēšanu, iedzīvotāju padomju veidošanu, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām utt. Par šīm tēmām gan sēdēs deputātu jautājumi neizskanēja, tāpēc būtu svarīga aktīvās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanā. Labus komentārus viņa jau saņēmusi, piemēram, no nevalstisko organizāciju jomas interešu aizstāves limbažnieces Ineses Vaivares.
Ko par nolikumu sprieda deputāti, var uzzināt, noskatoties apvienotās komiteju un domes sēdes ierakstu pašvaldības profilā sociālajā medijā YouTube. Ar projektu var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā Normatīvie akti.
Linda TAURIŅA
Pašvaldību likuma 49. pantā pausts, ka pašvaldības nolikums nosaka pašvaldības institucionālo sistēmu un darba organizāciju, tostarp administrācijas struktūru, publisko tiesību līgumu noslēgšanas procedūru, administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību; kārtību, kādā domes deputāti un pašvaldības administrācija pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem. Tajā arī jānorāda, kā pašvaldība sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un nodrošina sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat jānodefinē kārtība, kādā organizējama publiskā apspriešana, kā iedzīvotāji var piedalīties domes un tās komiteju sēdēs, un citi likumā noteiktie jautājumi.
