Ainažu Ugunsdzēsības muzeja jaunā vadītāja Līva Aizsila ir pārliecināta, kā jāuztur un jāsaglabā gan vēsturiskais mantojums, gan arī jāpiestrādā pie projektiem un līdzekļu piesaistes turpmākai muzeja attīstībai
Mazā piejūras pilsētiņa Ainaži zināma ne tikai kā Latvijas jūrniecības šūpulis, bet pirms 30 gadiem te izveidots arī Ainažu Ugunsdzēsības muzejs. Kopā ar Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB) tas darbojas nelielajā, vairāk nekā 100 gadu vecajā ēkā – Maller mājā. Agrāk tā bijusi dzīvojamā ēka, bet vēlāk uzdāvināta muzejam mūžīgai lietošanai. Muzeja dibinātāji ir toreizējās BUB priekšsēdētājs Osvalds Bērziņš un viņa sieva, skolotāja Ilga Bērziņa. Vēstures fakti liecina, ka tā oficiālais dibināšanas datums ir 1992. gada 15. janvārī. Kopš tā laika apkopoti, saglabāti un apmeklētajiem izstādīti daudzi ar ugunsdzēsības vēsturi saistītie dokumenti un priekšmeti.
Jaunā vadītāja ir apņēmības un entuziasma pilna
Kopš maija ilggadējai Ugunsdzēsības muzeja krājumu glabātājai Inesei Virsei pievienojusies Līva Aizsila, kura uzņēmusies muzeja vadītājas pienākumus. – Pati esmu rīdziniece, bet mammas dzimtās mājas ir Kuivižos. Bērnībā vasaras vienmēr pavadīju šeit, pie jūras. Savukārt studiju gados, kad mācījos baltu filoloģiju, maģistra darbu rakstīju par Kuivižu zvejnieku leksiku. Vācot materiālus, bieži apmeklēju Salacgrīvas bibliotēku un muzeju. Jau toreiz izveidojās labs kontakts ar šīs puses kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem. Tā nu sanāca, ka dzīve mūsu ģimeni atkal atveda uz piejūru, nu kopā ar vīru un diviem dēliem dzīvojam Vecsalacā. Esmu pārliecināta, ka Dievs mani vienmēr noliek īstajā vietā un laikā, – teic L. Aizsila. Vadītājas amats viņai esot jauna pieredze. Pateicoties Salacgrīvas muzeja direktorei Ievai Zilverei un kolēģei I. Virsei, jaunajā darba vietā esot diezgan labi iejutusies. – Ar lielu interesi iepazinu muzeja krājumu, vēsturiskos materiālus, dokumentus un pamazām esmu apguvusi arī administratīvo pusi. Ja rodas neskaidrības, vienmēr ir kāds, kam pajautāt, – teic sarunbiedre, kurai visvairāk prieku sagādā darbs ar muzeja apmeklētājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Bet vislielākais izaicinājums esot skolēnu grupas, kad jācenšas noturēt bērnu uzmanību un vēstures fakti jāpasniedz pēc iespējas interesantāk. Liela priekšrocība esot iespēja apskatīt BUB transportu, kas mazos apmeklētājus kā pārsteigums sagaida muzeja apskates noslēdzošajā daļā. Tagadējā muzeja vadītāja uzskata, ka svarīgi, lai bērni jau no mazotnes iepazīst vēsturi un tās vērtības. – Interesanti, ka pati, būdama maza, daudz laika pavadīju Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kas atradās Rīgas pilī. Mamma tur daudzus gadus strādāja kā restauratore un mani bieži ņēma līdzi uz darbu. Jau toreiz man ļoti patika muzeja īpašā atmosfēra un labprāt apmeklēju arī izstādes. Sanāk, ka tagad esmu pie tā atgriezusies, – stāsta Līva, kura ir pārliecināta, ka, aktīvi darbojoties, iespējams uzlabot gan muzeja darbību, gan piesaistīt nepieciešamos līdzekļus.
Muzejs turpina iet līdzi laikam
Jau kādu laiku Ainažu Ugunsdzēsības muzejs var lepoties ar vairākiem jauninājumiem. 1. stāvā, kur apskatāma pamatekspozīcija, uzstādīts gan skārienjutīgais ekrāns, gan arī televizors. – Apmeklējuma laikā mazajiem bērniem varam parādīt kādu izglītojošu filmiņu, kas palīdz labāk saprast uguns bīstamību. Savukārt, izmantojot skārienjutīgo ekrānu, interesentiem iespējams apskatīt senās fotogrāfijas, pārbaudīt zināšanas, atbildot uz dažādiem jautājumiem un novērtēt muzeja apmeklējumu, – par jauninājumiem aizrautīgi stāsta Līva. – Gājām līdzi laikam, jo tagad tehnoloģiju iespējas tiek izmantotas gandrīz visos muzejos. Pateicoties mūsu iepriekšējai vadītājai Sarmītei Vildei, arī mūsu mazais muzejs var lepoties ar jaunu aprīkojumu, – piebilst krājuma glabātāja I. Virse.
Tomēr Ugunsdzēsības muzeja pamatvērtības galvenokārt balstās uz vēsturiskajiem materiāliem. Lai gan telpas ir salīdzinoši mazas, mājīgi iekārtotajā zālē var aplūkot fotogrāfijas ar Ainažu vēsturiskajām ēkām, tai skaitā kuģa kapteiņa Mārtiņa Veides pili, seno kuģu ostu un uzzināt vairāk par šaursliežu dzelzceļa līniju. Turpat redzams arī Ainažu BUB dibinātājs Jānis (Džonis) Bērziņš, kurš savu darbību sācis 1926. gadā. Muzeja vadītājas un krājumu glabātājas aizraujošais stāstījums un bagātīgā informācija papildina bildēs redzamo un tālāk aizved pie senajiem rokas sūkņiem, motorsūkņiem, ķiverēm un pat rokas sirēnai, kas joprojām darbojas. Neticami, cik daudz jaunu faktu un interesantu nostāstu var uzzināt mazajā muzejā!
Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ceļojošā izstāde Cilvēka elpceļu aizsarglīdzekļu evolūcija aplūkojama muzeja 2. stāvā
I. Virse norāda, ka gida pakalpojumi te iekļauti simboliskajā muzeja ieejas cenā (1 € pieaugušajiem, bet skolēniem, studentiem un pensionāriem 0,60 €) un apmeklētāji tiek pavadīti no ieejas līdz pat ekspozīcijas beigām. Papildus pamateksponātiem ēkas 2. stāvā apskatāma Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ceļojošā izstāde Cilvēka elpceļu aizsarglīdzekļu evolūcija. – Te redzami ar civilo aizsardzību saistīti vēsturiski priekšmeti – dažādas gāzmaskas armijas vajadzībām un arī bērniem. Savukārt informatīvie materiāli atspoguļo pavisam neparastas tā laika aizsardzības metodes. Piemēram, pavisam senos laikos vīrieši elpceļus centās aizsargāt ar bārdu un ūsām. Bet dzīvniekiem – suņiem un zirgiem – tika izgatavotas auduma maskas, – par izstādi stāsta L. Aizsila.
Atbalsts nepieciešams brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem
Jaunās muzeja vadītājas un viņas kolēģes pārziņā ir arī zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību darbība mūsdienās 21. gadsimtā, kas tapis sadarbībā ar BUB un pilsētas pārvaldi un ugunsdzēsēju posteņu, vienību un komandu atbalstu. Bet projekta idejas autores ir kādreizējās muzeja vadītājas Anastasija Celma un S. Vilde. Projekta mērķis ir apkopot informāciju par BUB, formējumiem, vienībām un posteņiem, kam ir ugunsdzēsēju mašīnas un kas dodas uz izsaukumiem. – Kopumā situācija valstī ir diezgan bēdīga. Latvijā ir vietas, kur tuvumā nav neviena brīvprātīgo ugunsdzēsēju posteņa. Jācer, ka nākotnē valsts vairāk domās par brīvprātīgajiem un tas nebūs tikai sirds darbs, bet tiks atbalstīts arī finansiāli, – teic muzeja vadītāja. Spilgts piemērs esot Ainažu brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuriem tā arī nav izdevies piesaistīt līdzekļus piemērotu telpu izveidei, nemaz jau nerunājot par atlīdzību, ko šie cilvēki būtu pelnījuši. – Tikpat sāpīgs ir jautājums par muzeja ēkas jumtu, ko nepieciešams atjaunot. Kā jau visi zinām, ar līdzekļiem šobrīd nav viegli, bet cerams, ka tuvākajā nākotnē tomēr izdosies iegūt atbalstu uzlabojumu veikšanai. Noteikti liels paldies pašvaldībai par šovasar uzlieto asfaltu, kas ļoti uzlabo vizuālo skatu, apmeklētāju piebraukšanas iespējas, invalīdu iekļūšanu muzejā un, protams, atvieglo ugunsdzēsēju piekļūšanu depo telpām, – teic sarunbiedres.
Ivitas RENCES teksts un foto
