SIA Aloja Agro agronome Lāsma Jefimova un produkcijas kvalitātes vadītājs Aivars Pogulis novērtē, kā līdz šim augušas auzas
Šogad laikapstākļi (pavasara un vasaras sākuma sals un sausums, vēlāk karstums un nu lietus) ietekmējuši daudzus lauksaimniekus. Arī SIA Aloja Agro agronome Lāsma JEFIMOVA, ar kuru sarunai par līdzšinējo sezonu uzņēmuma laukos tikāmies vēl jūlijā, norāda, ka pavasara pusē nokrišņu daudzums bija ļoti minimāls vai pat nepietiekams kultūraugu augšanai un attīstībai, bet pēdējo nedēļu lietus tiem vairs nepalīdz. Iespējams, vienīgais izņēmums varētu būt kartupeļi, kam tobrīd bumbuļi tikai sāka aizmesties.
Aloja Agro savos laukos (tie plešas astoņos pagastos Vidzemes reģionā) audzē kartupeļus, ziemas kviešus un ripsi, vasarājus (auzas), sarkano āboliņu (sēklas ieguvei), griķus un zirņus. Mūsu tikšanās reizē ziemas ripsis, kas auga 26,5 ha Mazsalacas pusē, jau bija nokults. – Cerējām uz optimāli vēlamo ražu, tas ir, no viena hektāra iegūt tonnu un vairāk sēklu, taču ievākums bija mazāks. Tiesa, ņemot vērā, kādi bija šī gada apstākļi, ripša raža bija laba, – vērtē agronome. Ziemas kvieši tobrīd vēl nebija nokulti, taču tie Aloja Agro nav lielā platībā. Runājot par auzām (tās uzņēmums audzē aptuveni 180 ha), L. Jefimova prognozē, ka plānoto ražu šogad neiegūs, jo graudaugu ražas zudums varētu sasniegt pat 50%. Patlaban auzas vēl briest nokulšanai.
Arī zirņiem šis varētu nebūt tas veiksmīgākais un ražīgākais laiks, bet situācija nav arī dramatiska. Braslavas pagasta uzņēmums to sēšanu sāka 12. aprīlī, kad mitrums pākšaugu sējai bija piemērots. Pēc tam gan sekoja ilgstošs sausums. Patlaban zirņi tiek kulti un uzņēmuma pārstāve paredz, ka arī zirņu raža varētu būt uz pusi mazāka, nekā tika plānots.
Lielākoties uzņēmuma platībās (kopumā aptuveni 62 ha) aug pelēkie zirņi Bruno, bet šogad pirmoreiz iesēti arī dzeltenie zirņi Saxon, lai izmēģinātu to piemērotību Aloja Agro augsnēm un ievāktu sēklas materiālu nākamajai sezonai. Ja Aloja Agro vēlāk izdosies tos sertificēt, uzņēmums varēs piedāvāt iegādāties arī šo sēklas materiālu. Tiesa, pēc šī gada pākšaugiem nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes par Saxon ražību runāt ir grūti. Vajadzēs vēl kādu gadu sēt un audzēt, lai pilnībā saprastu un novērtētu, kas lācītim vēderā.
Kāda šogad būs kartupeļu raža, pagaidām vēl nevar spriest, jo sarunas brīdī tiem vēl tikai bija sākuši aizmesties bumbuļi. – To skaits zem viena kartupeļu cera ir optimāls. Pēdējo nedēļu lietus, manuprāt, tiem augšanai ir ļoti svarīgs. Šogad Aloja Agro kartupeļus audzē kopumā 110,22 ha – no tiem 84 ha ir cietes kartupeļi, bet atlikušajās platībās tos audzē sēklas ieguvei un pārtikai. No cietes kartupeļiem uzņēmuma laukos dominējošās šķirnes ir Eurostarch, Kuras un Nofy. Savukārt no pārtikai audzētajiem populārākās šķirnes ir Vineta un Bellarosa, bet no jaunajām – Corinna un Albertine. Starp citu, Aloja Agro ir Vācijas kompānijas Europlant oficiālais pārstāvis Latvijā un piedāvā ik pavasari interesentiem iegādāties sertificētu kartupeļu sēklu tieši no Vācijas. Sēklas materiāls gan jāpasūta laikus – rudenī, ziemā.
Kolorādo vaboles šogad ir īpaši aktīvas. Ne reizi vien no mazdārziņu saimniekiem dzirdēts, ka tās ne tikai metas virsū kartupeļiem, bet uzbrūkot pat tomātiem un citiem augiem. – Mēs kā bioloģiskie kartupeļu audzētāji veicam augu maiņu. Ir ļoti svarīgi to ievērot. Pirms kartupeļiem platībās audzējam sarkano āboliņu vai zirņus, kas augsni bagātina ar slāpekli. Tā kā lauki mums “izmētāti” astoņos pagastos un dažādās to vietās, nevaram sacīt, ka šo vaboļu invāzija mūsu audzētajos kartupeļos būtu ļoti liela. Lokālās vietās tās, protams, ir atrodamas, bet trauksmi, ka Kolorādo vaboles apēd kartupeļus, patlaban celt nevaram, – teic L. Jefimova.
Slapjais un siltais laiks ir labvēlīgs kartupeļu lakstu puves attīstībai. Aloja Agro kartupeļu laukos tupeņu laksti vēl ir pietiekami zaļi, tomēr ir novērojamas lakstu puves pirmās pazīmes. Uzņēmuma laukos kartupeļu rakšana ierasti tiek uzsākta augusta beigās vai septembra sākumā. Jautāta par ražas prognozēm, agronome teic: – Protams, varam cerēt no hektāra iegūt divdesmit un vairāk tonnas, bet to, cik būs lemts, redzēsim rudenī.
Kartupeļu audzētājiem patīk un ir svarīgi sanākt kopā, apmainīties ar pieredzi un parunāties, kāda kuram bijusi sezona un kas jauns. Vietām Latvijā šim nolūkam rīko Kartupeļu lauka dienas. Tādas bijušas arī Aloja Agro, bet šogad nolemts bez tām iztikt. – Ceram, ka to rīkosim nākamgad, kad būsim izdomājuši kādas inovācijas, kaut ko jaunu ieviesuši, lai mēs būtu interesanti. Jaunumi ir padomā, bet pagaidām lai tie paliek pie manis, – nosaka L. Jefimova.
Patlaban norit Aloja Agro audzēto cietes kartupeļu sertificēšana Ķīnas un Taivānas bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgum. Kad šī procedūra būs paveikta, SIA Aloja-Starkelsen cieti, kas ražota no Aloja Agro cietes kartupeļiem, varēs eksportēt arī uz šīm Āzijas valstīm.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
