Alojiešu Imanta un Sarmītes Urpenu saimniecībā Šita&Ke šitake sēņu raža šosezon vienmērīga un laba
Kopš šovasar lietus ik pa laikam paslapinājis mežus, sekmīgas medības izdodas arī sēņotājiem. Vasaras sākums sausuma dēļ šai ziņā gan rādījās mazāk cerīgs. Alojas puses šitake sēņu audzēšanas saimniecības Šita&Ke saimniece Sarmīte URPENA teic, ka šitake pārsteidzošā kārtā augušas labi pat tādos apstākļos. Tiesa, saimniecībā tās aug ne tikai uz speciāliem kokiem mežā, bet arī telpās: – Par sēņu augšanu grēks sūdzēties.
Sarmītes kundzei patlaban ir saspringts grafiks – ekskursanti iecienījuši saimniecības apskati un šitake produkcijas degustēšanu. Sarunai tiekamies vēl jūlijā. Iepriekšējā dienā uzņemta viena tūristu grupa, bet nākamajā dienā ciemos gaidāmi citi ekskursanti. Ir ko noskrieties, jo gan jāsagatavo cienasts degustācijai, jāuzņem viesi, gan jāpagūst rūpēties par saimniecību. Kamēr vīram Imantam mazliet jāsalabo veselība, tas jāpaveic vienai. Nav joka lieta regulāri izcilāt 80 baļķēnus, kas trīs dienas izmērcēti, un pēc tam vēl pārnest uz augšanas telpu! Ģimenes jaunie atbrauc palīgā, taču ikdienā ar visu tiek galā paši saimnieki Imants un Sarmīte. Sarunbiedre jau vīram sacījusi, ka veselības labad ražošanas apjoms būtu jāsamazina, jo šitake audzēšana ir ne vien laikietilpīgs, bet arī fiziski smags process.
Šopavasar iestādīti gandrīz 2000 sēņu koki, kas ražu dos pēc četriem, pieciem gadiem. Lapkoku baļķēni šim nolūkam ņemti no pašu meža, savukārt sēņu micēliju iepērk no Slovākijas. Šajos kokos visapkārt saurbj caurumus, kuros iestāda micēliju. Pēc tam šie caurumi tiek aizdarīti ar parafīna, piķa un smērvielas maisījumu, lai sēņu sēklai klāt netiek ne putni, ne grauzēji. Tad kokus ved uz plantāciju un tur uzstāda. Jauni sēņu koki tiek gatavoti ik gadu, lai nomainītu tos, uz kuriem sēnes jau izražojušas. Daļa apstādīto baļķēnu paliek telpās, kur no sēņu kokiem pirmo ražu iespējams sagaidīt aptuveni pusgadu ātrāk nekā no tiem, kas mežā. Tādējādi saimnieki nodrošinās, ka raža būs arī tad, ja mežā tā dažādu apstākļu dēļ kavēsies vai būs mazāka. Jāteic, ka uz sēņu ražu bez pašiem audzētājiem pretendē arī cita dzīvā radība. Šitake sēnes paknābā putni, paķer arī vāveres, kuras turklāt jau kļuvušas slinkas – nogaida, kad sēnes salasītas spainī un tad paķer tās no trauka. Liela ņemšanās ir cīņa ar kailgliemežiem.
Urpenu audzēto šitake sēņu plantācija ir iespaidīga. Tai garām tek neliela upīte, kas šovasar bijusi teju sausa. Speciāli laistītas sēnes netika. Par spīti karstumam un sausumam tās ražoja un joprojām ražo labi. Sarmītes kundze stāsta, ka vasarā katru otro dienu varot nolasīt septiņus līdz astoņus spaiņus sēņu. Nedēļā sanāk aptuveni 70 līdz 80 kg sēņu. Jāpatur prātā – šitake negriež, bet gan lauž. Patlaban raža vienmērīga, bet pagājušajā rudenī piedzīvots īsts trakums. Proti, septembrī uznāca sals, kam sekoja siltas dienas un lietus. S. Urpena atceras, ka pretēji gaidītājam šitake sēnes burtiski izsprāga. Tās lasīt talkā devās vairāk nekā 20 cilvēku. Divās dienās nolasītas piecas tonnas! – Nedēļu tās pārstrādājām. Sēnes devuši arī vietējām iestādēm, jo tik apjomīgu ražu vienkārši nebija, kur likt. Lielākā sēņu pārstrādātāja ir pati Sarmīte. Piedāvājumā ir gan šitake pulveris, gan kaltētas sēnes, to skaidiņas, tāpat dažādas veselības tējas. Svaigās sēnes un to produkciju var iegādāties gan uz vietas saimniecībā, tāpat Straupes labumu tirgū zirgu pastā un Skultes tirgū, reizumis arī gadatirgos dažādās Latvijas vietās. Iepriekš I. Urpens braucis arī uz Kalnciema kvartāla tirdziņu Rīgā, taču ģimenē izlēmuši, ka došanās uz to neatmaksājas. Sēnes no audzētājiem iepērk arī vietējie uzņēmumi – Alojas kafejnīca Mieriņš un Urgas krodziņš. Savulaik, kad dzīvs vēl bijis šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, ļoti daudz Urpenu izaudzēto sēņu piegādāts restorānam Vincents Rīgā.
Šitake ir augstvērtīgas sēnes, kam turklāt piemīt dziednieciskas īpašības. Urpenu ģimenes pieredze apstiprina – tās, īpaši to pulveris, lietojamas uzturā onkoloģiskajiem slimniekiem. Lūkot šitake, ko dēvē arī par imperatora sēnēm (to izcelsme saistīta ar Japānu un Ķīnu), brauc interesenti gan no dažādām Latvijas vietām, gan ārzemnieki. Nesen ieradās igauņi, tāpat uzņemti norvēģi, savulaik arī japāņi. Vasarās ekskursijās ierodas arī grupa apmaiņas studentu no dažādām valstīm. Ekskursanti te gaidīti visu gadu, arī ziemā. Vēsajā gadalaikā vairāk atbraucot mazas grupas, ģimenes. S. Urpena saimniecībā apmeklētājiem sarūpē arī ēdienus degustācijai. Namamāte daudz eksperimentējusi un sēņu pulveri pievienojusi pat piena kokteiļiem un biezpiena kūkām. Rezultāts gards!
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
