AS Brīvais vilnis īpašnieki Māris Trankalis (no kreisās) un Arnolds Babris ir pārliecināti, ka pircēji aizvien biežāk priekšroku dod kvalitatīvam produktam
AS Brīvais vilnis Salacgrīvā darbojas jau ilgus gadus un uzskatāms par vienu no vadošajiem zivju konservu ražotājiem Latvijā. Izveidots aptuveni 300 darbavietu un nodarbināti ir ne tikai salacgrīvieši, bet arī tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Uzņēmuma īpašnieki Māris Trankalis un Arnolds Babris uzsver, ka prioritātes vienmēr saglabājušās nemainīgas – kvalitatīvi produkti, droša un stabila vide darbiniekiem, kā arī ilgtspējīga un finansiāli stabila uzņēmuma veidošana un saglabāšana.
Ekonomiskā situācija un pārmaiņas tirgū
Pēdējo gadu notikumi krietni sašūpojuši gan Latvijas, gan pasaules ekonomiku, un uzņēmējus sagaida ne viens vien pārbaudījums. M. Trankalis atzīst, ka lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu sadārdzinājumu. Pašizmaksas strauji aug, bet paaugstināt cenas tādā tempā nav tik vienkārši. – Nevarētu teikt, ka ciešam zaudējumus, bet pirmā pusgada finanšu rādītāji varētu būt labāki. Šobrīd veiksim visu nepieciešamo, lai paaugstinātu cenas līdz tam līmenim, kas varētu mums nodrošināt rentabilitāti. Tāpat tuvākajā laikā – no 1. augusta – esam nolēmuši palielināt darbinieku algas, lai tās būtu konkurētspējīgas un cilvēki varētu apmaksāt augošos rēķinus, – viņš informē. Pēc speciālistu aplēsēm cenu kāpums tik ātri neapstāsies, un tas attiecas gan uz pārtiku, gan energoresursiem, gan citām jomām. Neskatoties uz pašreizējo situāciju, kad grūti prognozēt nākotni, uzņēmums turpina ražošanu un nodrošinātas ir gan izejvielas un komplektējošās daļas, gan viss pārējais, kas nepieciešams konservu izgatavošanai.
Kvalitatīvu produktu ražošanā būtiska loma ir arī darbiniekiem. – Nodarbinām vietējos cilvēkus no Salacgrīvas un tuvākās apkārtnes, arī Alojas, Limbažiem un citām vietām. Mums ir divi autobusi, kas darbiniekus nogādā uz Salacgrīvu un atpakaļ. Uzņēmumā nav neviena viesstrādnieka. Par darbinieku trūkumu sūdzēties nevaram, bet problēma ir personāla novecošana. Domājam, ka, palielinot algu atsevišķās pozīcijās, mēs varētu kļūt konkurētspējīgāki un piesaistīt nozarei noderīgus jaunāka gadagājuma speciālistus – elektriķus, atslēdzniekus un arī mehāniķus, – stāsta uzņēmējs.
Brīvā viļņa līdzīpašnieks A. Babris piebilst, ka būtiska problēma Latvijā ir neadekvāti augstais nodokļu slogs. – Palielinot algu par 20%, izmaksas pieaug par 40%. Ja tā pavisam godīgi, tad kopš 2004. gada nodarbojamies ar tā saukto sociālo labdarību. Veicam eksportu, nodarbinām cilvēkus, uzturam pašvaldību un infrastruktūru, bet ne reizi neesam izmaksājuši dividendes. Tieši tāpat kā pārējie darbinieki saņemam algu. Un tas ir tikai tāpēc, ka, godīgi strādājot, samaksājot nodokļus un izpildot visas noteiktās prasības, peļņas nav. Mēs esam spiesti paaugstināt produktu cenas, lai varētu samaksāt darbiniekiem un norēķināties ar piegādātājiem. Ja skatāmies nākotnē, tad no ekonomiskā viedokļa tā izskatās diezgan drūma. Tautsaimniecība samazinās un lielākoties mēs dzīvojam uz parāda, – teic sarunbiedrs.
Lielākā daļa saražotās produkcijas nonāk ārpus Latvijas
AS Brīvais vilnis produkcijas aprite iekšējā tirgū ir tikai 20%, bet 80% tiek eksportēti. Salacgrīvā gatavotie konservi aizceļo uz aptuveni 40 pasaules valstīm, lielākie pasūtītāji ir ASV, Ukraina, Vācija, Čehija, Slovākija un Izraēla. Iedzīvotāju migrācijas tendence, kas pēdējo 30 gadu laikā pieaugusi, būtiski mainījusi ārējo tirgu. – Baltkrievi, ukraiņi, poļi, vācieši, kuri tradicionāli iecienījuši zivju konservus, ir izkaisīti pa visām Eiropas valstīm. Līdz ar to valstu skaits, uz kurām eksportējam, ir palielinājies. Turklāt jāņem vērā, ka dzīves līmenis ievērojami krītas un patērētāji priekšroku dod lētākam un izdevīgākam produktam, – stāsta M. Trankalis. Konserviem vienmēr bijušas savas priekšrocības. Tas ir gatavs, sterils, ilgi uzglabājams produkts, kura pagatavošanai nav jāizmanto gāze vai elektrība. A. Babris teic, ka gatavajiem zivju produktiem savā ziņā ir sākusies tāda kā renesanse, jo cilvēki aizvien vairāk atzīst, ka tie ir ne tikai lēti, bet arī garšīgi, kvalitatīvi un veselīgi.
Izmantojot inovatīvu pieeju produktu izstrādē, AS Brīvais vilnis piedāvā plašu sortimentu – 60 dažādus produktus: šprotes un brisling sardīnes, grilētas un ceptas zivis, pastētes, delikateses utt. – Gadiem esam strādājuši pie produktu kvalitātes, daudzveidības, uzlabots arī iepakojums. Tagad nopērkami arī konservi ar caurspīdīgo vāciņu. Blakus tradicionālajām šprotēm esam izveidojuši ekskluzīvo produktu grupu, ieviesuši grilu un gatavojam grilētu tunci un lasi. Lepojamies, ka esam līderi inovācijās, – par uzņēmuma izaugsmi stāsta A. Babris.
Konkurence… Ne vienmēr veselīga un godīga
Ejot cauri dažādiem laikiem un pārbaudījumiem, Brīvajam vilnim izdevies turpināt darbību un mērķtiecīgi virzīties uz priekšu. Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijas tirgū valda konkurence, kas var uzlabot produktu kvalitāti. Bet vienlaikus tai var būt arī destruktīvs raksturs.
M. Trankalis un A. Babris norāda, ka valstī joprojām novērojama negodīga konkurence. Ir uzņēmēji, kuri izvairās ne tikai no nodokļu maksāšanas, bet arī atļaujas krāpt patērētājus. Tendence panākt maksimāli lētu produktu un dabīgo izejvielu vietā aizvien biežāk izmantot aizvietotājus, aizstājējus un pildmasas sastopama visā pasaulē. Viens no spilgtākajiem piemēriem – tomātu mērce, kas ļoti bieži tiek aizstāta ar ķīmisku pulveri. M. Trankalis atzīmē, ka plaši izplatītas ir arī patērētāju maldināšanas shēmas. Viena no tādām ir eļļas izmantošana konservos. – Atbilstoši tehnoloģiskajai kartei jābūt proporcijai eļļa–zivs. Izmantojot faktu, ka zivs pati satur mitrumu, kura daudzums nav kontrolējams, daži ražotāji konserviem atļaujas pievienot ūdeni. Līdz ar to tiek palielināts gatavā produkta svars, – norāda uzņēmējs. A. Babris piebilst, ka līdzīga problēma ir ar produkta iepakojumu, kad lielajā bundžiņā ievietots mazs daudzums zivju. Izvēloties produktu un nepievēršot uzmanību norādītajam svaram, cilvēks nopirks lētāko un pēc ārējā noformējuma izdevīgāko. – Jāteic, ka zivju konservu ražošanā tikai daži uzņēmumi godprātīgi izmanto īstu tomātu mērci, tāpēc, iegādājoties produktu, uzmanība jāvērš ne tikai uz cenu, bet arī saturu. Ir vēl kāda nianse… Pārtikas piedevu, kas izmantota mazā daudzumā, ražotājam ir tiesības neuzrādīt kā sastāvdaļu. Tas attiecas arī uz visiem garšas pastiprinātājiem, kas sagrauj cilvēka organismu un pēc tam nākas tērēt naudu medicīnai. Savos zivju konservos, izņemot sāli, cukuru un eļļu, konservantus vispār neizmantojam. Uzņēmumā ražotos produktus lietojam paši un nav kauns aizvest draugiem. Ir tomēr svarīgi lepoties ar produktiem, kurus ražojam! – norāda A. Babris. Uzņēmēji aicina pircējus vērst uzmanību gan uz sastāvdaļām, gan iepakojumu un atgādina, ka kvalitatīvi zivju konservi ir veselīgi un pat ļoti ieteicami. Jā, un viens no rādītājiem, kas liecina par konservu kvalitāti, ir pašu darbinieku iegādātais produktu apjoms. Pagājušajā gadā naudas izteiksmē tas sasniedzis 180 tūkstošus eiro.
Jautāti par nākotnes plāniem, M. Trankalis un A. Babris atzīst, ka strādāt pie jaunu produktu izveidošanas pagaidām neplāno. Vairāk uzmanības vērsīšot uz esošo produktu klāstu un ražošanas apjomu izvērtēšanu. Uzņēmumam ir viss potenciāls izveidot jaunus un oriģinālus ražojumus, bet vienlaikus jāskatās, ko var ielikt kārbā, cik tas maksās un vai beigu beigās pircējs to varēs atļauties.
Mēdz teikt, ka veiksmīgs uzņēmējs spēj iespējas ne tikai saskatīt, bet arī tās izmantot uzņēmuma attīstībai. Jauni apvāršņi pavērušies arī Brīvā viļņa darbībā. Jau trešo sezonu ražotājs Latvijā ir viens no lielākajiem saldēto ogu glabātājiem un šķirotājiem. Sākoties vasaras sezonai, vietējās bioogas tiek šķirotas ar lāzeru aprīkotā mašīnā, fasētas un uzglabātas saldētavās. – Ar šo pakalpojumu, ko sniedzam kooperatīviem, esam noklājuši visu Ziemeļvidzemi. Mums noslēgts līgums ar SIA «Krogzeme», kas nodrošina mūsu un mazo ogu audzētāju sadarbību, – informē A. Babris. Ogas tiekot saldētas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Uzņēmums sniedz ne tikai pakalpojumu, bet vienlaikus nodrošina efektīvu resursu izmantošanu.
Ivitas RENCES teksts un foto
