Andra Anša Špata audzētās ogas ļoti palīdz sirds un vēža slimniekiem. Tādēļ dzērveņu vīrs vēlas to audzēšanu attīstīt un paplašināt
Bīriņu dzērveņu audzētāja Andra Anša Špata divus gadus ilgusī juridiskā cīņa pret Zemkopības ministrijas ierēdņu lēmumu, ar ko atteikts finanšu atbalsts viņa projektiem, beigusies ar dzērveņu vīra triumfējošu uzvaru. Tas nozīmē, ka Latvijā briest vēl viens pamatīgs skandāls par Eiropas naudas sadali.
Administratīvā apgabaltiesa 1. septembrī atzinusi par prettiesisku (lasi – nelikumīgu) ministrijas komisijas atteikumu piešķirt finansējumu inženierzinātņu doktora A. A. Špata zemnieku saimniecības – pētnieciskās jaunsaimniecības Gundegas projektam. Viņš pieteica ideju Antioksidantu produkti no Latvijas dzērveņu šķirnēm un augstu antocianīnu saturu – palīgi Eiropas Vēža uzveikšanas plānam un Covid-19 seku mazināšanai. Projekta būtība – noteikt un sākt audzēt dzērveņu šķirnes, kas vislabāk sekmētu imunitāti un iedarbotos pret vēzi. Tā sākotnējā fāzē, protams, tika ieguldīts darbs un līdzekļi, piemēram, tika piedāvāts jauns produkts – dzērveņu kečups. Patlaban A. A. Špats var tiesas ceļā pieprasīt ieguldītā kompensāciju.
Ideja 2021. gada septembrī tika iesniegta Lauku atbalsta dienestā, pretendējot uz valdības un Eiropas Savienības (ES) finansējumu lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai pasākumā Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei. Īpaša komisija projektu noraidīja, A. A. Špats lēmumu apstrīdēja administratīvajā tiesā. Tur un nākamajās instancēs tiesāšanās ilga teju divus gadus.
Tikko tapušais spriedums faktiski nozīmē iespēju Gundegām vērsties Eiropas Prokuratūrā, kas Latvijā darbojas jau kādu laiku, lai pieprasītu katra atbildīgā birokrāta kriminālatbildību, stāsta zinātnieks. Bet Eiropas Prokuratūra ļoti strikti pieskata ES naudas izmantojumu. A. A. Špata un Gundegu gadījumā šī summa ir aptuveni septiņi miljoni, kas pēc zinātnieka teiktā tikuši izdāļāti. – Ir savējie, bet ir arī kaut kādi izlēcēji. Mēs bijām nopietni iesniedzēji, taču ierēdņiem bija nodoms mūs kaut kā “nokost”, – viņš stāsta un skaidro, ka ES normas paredz bargus sodus ne tikai tiem, kas nepareizi lēmuši par fondu sadali, bet arī nav ziņojuši par notiekošo. – Tas ir ES naudas sadales principa bojājums, – uzskata zinātnieks.
Viņš tomēr cieši apņēmies savu projektu īstenot. – Teorētiski viss projekts ir gatavs, es varu to iesniegt arī Eiropā. Man ir tiesības to darīt atkārtoti. Tiklīdz būs Eiropas līdzekļu ieguves jaunais periods, es tā arī darīšu, – apliecina A. A. Špats.
Paskaidrojums tiem, kuri nekad nav tā pa īstam tiesājušies, – juridiskie strīdi un tiesas realitātē ir gaužām sarežģīta lieta, jo ierēdņi sevi ir nodrošinājuši no visām pusēm ar likumu un noteikumu jūkli, kuriem cauri izgrauzties ir pamatīgs izaicinājums. Uz katru argumentu viņi atbild ar 10 instrukcijām, 26 apakšinstrukcijām un metodiskajiem norādījumiem. Bet sarunbiedram ir izdevies viņus pieveikt.
– Mēs iesniedzām divus attīstības projektus, katru par pusmiljonu, abos piedalījās seši zinātņu doktori, zemnieki, – stāsta Špats, pieminot arī citus projektu iesniedzējus.
Zemkopības ministrijas Eiropas Inovāciju partnerības projekta idejas atlases komisija pieteikumus noraidīja, jo tie it kā nesaņēma atlases kritērijos nepieciešamo minimālo punktu skaitu. Tikko zinātnieks nosūtījis atklātu vēstuli komisijas locekļiem Dacei Lucauai, Pārslai Rigondai Krieviņai, Ilgai Līdakai, Gitai Jansonei, Dacei Ugarei, Ilonai Mežiniecei-Briedei, Jurim Zināram, Normundam Strūvem. Savukārt Liene Jansone, Gints Lanka un Ilze Slokenberga it kā konkrētajā lemšanā nepiedalījās. Dzērveņu audzētājs gan skaidro, ka komisijas lēmuma izrakstā figurē visi 11. (Vai trīs locekļi nolēmuši bruģēt sev atkāpšanās ceļu?)
Atklātajā vēstulē A. A. Špats raksta: – Patlaban eksakto zinātnieku vidū apspriežam tiesā iegūtos datus par mūsu projektu nelikumīgo vērtēšanas veidu un iespējamām sekām uz lauksaimniecības zinātnes attīstību. Tāpat viņš ar ironiju informē, ka komisija ir augstu novērtējusi projektu idejas, kas maz atbilst ES valstu idejām un līmenim, – piemēram, inovatīvi tehnoloģiskos risinājumus atragošanas alternatīvām liellopu ganāmpulkos (normālā valodā – kur likt govju ragus).
Edmunda IMŠAS teksts un foto
