Limbažos rīkotais seminārs par plānotajiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem bija kupli apmeklēts
Pagājušajā nedēļā vietējie lauksaimnieki un lauku uzņēmēji tika aicināti uz semināru par jaunajiem atbalsta maksājumiem 2023. gadā un to saņemšanas nosacījumiem. Atsaucība Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētajai aktivitātei bija negaidīta – Limbažu kultūras nama lielajā zālē pulcējās vairāk nekā 200 interesentu.
Atbalsta saņemšanas nosacījumu jauno kārtību sanākušajiem skaidroja Zemkopības ministrijas (ZM), Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un, protams, LLKC pārstāvji. – Tēma ir nozīmīga. Šajā pavasarī daudz kas mainās, – klātesošos uzrunāja LLKC Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš un kā pirmajai vārdu deva lektorei Elīnai Dimantai no ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta. Viņa atgādināja, ka ZM mājaslapā www.zm.gov.lv izveidota sadaļa KLP 2023–2027, kurā pieejams daudz informatīvo materiālu par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un apstiprināto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu šim plānošanas periodam. Šajā sadaļā tiek publicētas aktualitātes par KLP, tāpat apakšsadaļā Jautājumi un atbildes sniegtas jomas ekspertu atbildes uz dažādiem lauksaimnieku uzdotiem jautājumiem par šo tēmu. Ministrija izveidojusi arī maksājumu kalkulatoru, kurā ikviens interesents var ievietot datus par savu saimniecību un aprēķināt provizoriskā atbalsta summu, ko konkrētā saimniecība varētu saņemt šogad un līdz 2027. gadam.
Pagājušajā nedēļā Limbažu kultūras namā norisinājās seminārs lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem par izmaiņām, jauninājumiem un prasībām atbalsta maksājumu saņemšanā no šī gada. Šo aktivitāti organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Lektore Elīna Dimanta no Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta skaidroja, ka ieviests jauns nosacījums – aktīvais lauksaimnieks. Proti, lai saņemtu tiešos maksājumus, jābūt aktīvam lauksaimniekam. Šo kritēriju uzreiz izpildīs tie lauksaimnieki, kuru iepriekšējā jeb 2022. gada tiešo maksājumu summa nepārsniedza 500 eiro. Savukārt tiem, kuriem iepriekšējā gadā tiešo maksājumu summa pārsniedza 500 eiro, būs jāpierāda aktīva lauksaimnieka statuss, izpildot vismaz vienu no septiņiem kritērijiem. Proti, ja lauksaimniekam ir vismaz viena liellopu vienība, viņš iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta integrētās audzēšanas vai sēklaudzētāju sēklu reģistrā, kā arī, ja vismaz trešdaļa no lauksaimniecības zemes iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Nākamais kritērijs ir standarta izlaides rādītājs (vismaz 400 eiro uz vienu hektāru), kas tiks vērtēta pēc vienotā iesnieguma datiem. Savu aktivitāti lauksaimnieks var pierādīt arī ar nodarbinātību. Ir jābūt vismaz vienam darbiniekam vai vienai lauksaimniecības darbaspēka vienībai uz katriem 100 ha. Attiecībā uz 2023. un 2024. gadu paredzētas atkāpes – lauksaimnieks, kura platība nepārsniedz 20 ha, pats tiek uzskatīts par vienu nodarbināto. Vēl viens veids, kā var pierādīt atbilstību nosacījumam, ir lauksaimnieciskās izmaksas, kas ir 66 eiro uz 1 ha. E. Dimanta teic, ka šis skaitlis var mainīties, pieļaujot, ka tas var palielināties līdz 100 eiro. Atbildot uz auditorijas jautājumu, vai būs tādi, kuri nevarēs izpildīt aktīva lauksaimnieka nosacījumu, ZM pārstāve atbildēja apstiprinoši.
Lektore sniedza ieskatu tiešo maksājumu vispārīgajos nosacījumos (tie tiks piešķirti tikai aktīviem lauksaimniekiem), stāstīja par pārdalošo maksājumu, papildatbalstu gados jaunajiem un maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, kā arī saistītā ienākumu atbalsta nosacījumiem. Vairs nebūs vienotā platību maksājuma, bet būs ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts jeb ISIP. Jaunums ir arī pārdalošais maksājums jeb pārdalošais ienākumu papildatbalsts, tāpat ieviestas sešas lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas. ISIP saņems ikviens aktīvais lauksaimnieks, kuram ir vismaz 1 ha, kas ir viņa rīcībā uz katra gada 15. jūniju un kurā tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Plānotās atbalsta likmes ir no 88 eiro uz 1 ha šogad līdz 95 EUR/ha 2027. gadā. ISIP diferencēs, taču Limbažu novads ir to teritoriju skaitā, kur to maksās ar pamatlikmi.
Pārdalošo maksājumu jeb ienākumu papildatbalstu iegūs visi lauksaimnieki, kuri saņem ISIP. Bet pārdalošais maksājums tiek maksāts par pirmajiem 100 hektāriem, sākot no 3,1. ha (par pirmajiem trim nemaksā). Par 3,1–30 ha pienākas paaugstināta likme, bet no 30,1 līdz 100 ha – vidēji 13 EUR/ha. Specifiskais jeb saistītais ienākumu atbalsts saglabāts 14 sektoros, no kuriem divos (par slaucamām govīm un proteīnaugiem) likme palielināta. E. Dimanta precizēja, ka proteīnaugu atbalsts tiks piešķirts tikai par lauku pupām, zirņiem, soju, kaņepēm, liniem un dārza pupiņām. To nepiešķirs par tauriņziežiem, bet par šīm kultūrām varēs saņemt ekoshēmas atbalstu, kur ir līdzvērtīga atbalsta likme.
Jauno nosacījumu sistēmu līdz šim zināja kā savstarpējo atbilstību. Tā sastāv no obligātajām tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem. Tie jāievēro pilnīgi visiem lauksaimniekiem, kuri pretendē uz tiešmaksājumiem un uz agrovides maksājumiem.
Seminārā stāstīja arī par daudziem citiem jauninājumiem, tostarp agrovides pasākumiem, jauno vides un klimata atbalsta mehānismu – ekoshēmām (speciālisti uzsver, ka tās būs lauksaimniekiem brīvprātīgi pasākumi), Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu un darbībām tajā utt. Auditorija arī uzdeva speciālistiem konkrētus jautājumus gan prezentācijas laikā, gan individuāli.
Ungurpiliete Sanda Bērziņa, kura nodarbojas ar piena lopkopību, uz semināru atbrauca, lai uzzinātu vairāk par jauninājumiem, jo to ir daudz. Būs daudz kas jāapgūst. Par to, vai viņas saimniekošanai jaunie nosacījumi kaut ko mainīs, pagaidām grūti spriest. Sarunbiedri satrauc piena iepirkuma cenu samazināšanās. Šobrīd ganāmpulkā ir vairāk nekā 20 galviņu, laika gaitā skaits jau samazināts. Arī Aija Ruža un Agita Zemīte no Skultes pagasta atzīst, ka pagaidām neskaidrību par jauninājumiem daudz. Sarunbiedres grasījās gan atsevišķi uzdot precizējošus jautājumus lektoriem, gan lūkot papildu informāciju. Maruta no Limbažu pagasta priecīgi stāsta, ka darītāji būs ģimenes jaunieši, taču jāmācās tāpat būs visiem. Cik izpētījusi, novērtē to, ka tieši mazos saimniekotājus nu vairāk atbalstīs. Jaunajai lauksaimniecei no Skultes puses Lāsmai Rozenbergai radies iespaids, ka atbalsts, salīdzinot ar to, kā bija iepriekšējā periodā, gaidāms mazāks, bet prasības stingrākas.
LLKC Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš, rezumējot seminārā runāto un jautāto, atzīst, ka patlaban visiem galvās ir liels juceklis, jo ir dažādi jauni nosaukumi un jāsaprot, ko ar tiem darīt. Jauno atbalsta maksājumu noteikumi vēl aizvien tiek gatavoti, precizēti, par atsevišķām normā rit diskusijas. Kad tie būs pilnībā gatavi, sadarbībā ar Ziemeļvidzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi Limbažu novadā tiks organizēti vēl vismaz trīs semināri mazākās grupās (Alojā, Limbažos un Salacgrīvā), lai minētās tēmas vēlreiz izskaidrotu. – Galvenais šobrīd ir krāt informāciju, apmeklēt seminārus, – aicina A. Legzdiņš, mierinot, ka konsultanti lauksaimniekiem ir palīdzējuši līdz šim un to darīs arī turpmāk.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
