Kaspars Mežapuķe (no kreisās) un Vilnis Strazds pie Baumaņu Kārļa pieminekļa, kura apgaismojums, pateicoties viņu pūliņiem, šobrīd kļuvis daudz estētiskāks
Latvijas valsts himnas autora Baumaņu Kārļa piemineklis jau kādu laiku mirdz jaunās gaismās. Par to parūpējušies uzņēmēji Vilnis Strazds un Kaspars Mežapuķe. – Iecere ir sena, jo neba man vienīgajam nepatika tas apgaismojums, kas šeit bija, iepriekš, – teic Vilnis. Nav noslēpums, ka limbažnieki iepriekšējo kritizēja kā neestētisku, īpaši metāla pārsegu dēļ. Tagad gaismekļi ir iebūvēti zemē.
Neko gan nevar mainīt, ja nav skaidrs, kas jādara, tāpēc Vilnis sagatavoja apgaismojuma projektu un vizualizāciju. Kad uzņēmējs un inženieris ar to iepazīstināja pašvaldību, projekts saņēma pozitīvu vērtējumu, bet kaut kā līdz darīšanai toreiz netika. Pie ieceres atgriezties mudināja sociālos medijos pamanītais Kaspara veikums. Viņš, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, bija izgatavojis Baumaņu Kārļa pieminekļa telpisku 3D modeli. Vispirms tapa kopija mērogā 1:10 digitālā formātā, pēc tam tā izdrukāta ar 3D printeri. Vilni interesēja digitālais atveids, jo tas ļauj datorprogrammā modelēt to, kā pieminekli varētu izgaismot. Iepriekš Baumaņu Kārļa vietā bija ņemts cita pieminekļa 3D modelis, tādēļ vizualizācija sniedza tikai aptuvenu ieskatu, kāds varētu būt gaismu efekts dabā. – Apgaismojums ir sarežģīta lieta. Pat lampiņu nedrīkstētu ieskrūvēt, iepriekš nesagatavojot vizualizāciju, – uzskata Vilnis. Jautāts, vai uz viņa māju var doties kā uz pareizas apgaismošanas izstāžu zāli, Vilnis pieminēja: – Ceru, ka mana māja, kas, no Limbažu puses braucot Raganas virzienā, ir pēdējā pirms Ausmām, sniedz laukos cilvēkiem arī kādu gaišumu. Tur arī var apskatīt un novērtēt viņa pieeju šim jautājumam. V. Strazds ikdienā strādā lielā uzņēmumā, kas pārsvarā nodarbojas ar ielu, industriālo objektu un pašvaldību iekštelpu apgaismojumu. Papildus viņš ik pa laikam atpūšas, iesaistoties kādā atšķirīgā projektā. Piemēram, ir piedalījies Āgenskalna baznīcas, Igates pils pagalma, kā arī Siguldas gaismas torņa izgaismošanā. Plašāku ieskatu var gūt tīmekļvietnē www.ledkrasas.lv vai profilā ar līdzīgu nosaukumu Facebook.
Pieminekļa apgaismojuma plānošanā Vilnis iesaistīja arī Limbažu novada domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu (pēc izglītības arhitektu) un pilsētas ainavu arhitekti Diānu Perševicu. Viņu ieteikums bija daļu gaismekļu izvēlēties aukstajā, daļu siltajā spektrā (nedaudz dzeltenāku). – Materiāls esot dažāds, divu veidu. Tāpēc apakšdaļa jāgaismo nedaudz dzeltenāka, augšdaļa gaišāka, – skaidro Vilnis. – Labā ziņa ir tā, ka gadījumā, ja kaut kas nepatīk, jebkurā brīdī to var mainīt. Kopumā izvietoti seši gaismekļi, divi ir siltās gaismas (3000 kelvini) un četri – vēsajā spektrā (4000 kelvini).
Runājot par to, kā uzņēmēji Vilnis STRAZDS un Kaspars MEŽAPUĶE izgaismoja Baumaņu Kārļa pieminekli Limbažos, radās jautājums, kāpēc tik svarīga loma procesā bija tehnoloģijām. Kā tās izmantotas?
Vilnis pastāstīja, ka Kaspara izveidoto pieminekļa 3D modeli digitālā formātā var augšuplādēt īpašā programmā DIALux evo datorā. Tajā var mainīt apgaismojuma veidu, jaudu, leņķi utt. Programma ļoti precīzi parāda, kā objekts izgaismosies dabā – ar nosacījumu, ka modelis ir precīzs. – Par to man šoreiz nebija šaubu, – uzsver Vilnis.
Kaspars spriež, ka ieskenēt Baumaņu Kārli un rezultātā izgatavot 3D izdruku izdevās labāk, nekā pats bija gaidījis. Pieminekļa skenēšana (ar pašvaldības atļauju) bijusi sava veida eksperiments, uzņēmējam gribējās noskaidrot, kā tas izdodas. Modelī var redzēt, ka ir gan uzraksts smalkā drukā, gan žurka pieminekļa pamatnē. Šo detaļu saskatīt nemaz nav tik viegli arī dabā! Uzņēmējs uzsver vēl vienu ieguvumu no pieminekļa skenēšanas: – Tā ir papildu apdrošināšana. Mūsdienās var atjaunot visu. Bet kā tas pirms tam izskatījās? Tagad būs, no kurienes paņemt ļoti precīzu informāciju. Piemērs ir nodegusī Parīzes Dievmātes katedrāle. Tā bija pilnībā digitalizēta, un dati pēc ugunsgrēka kļuva par vienu no vērtīgākajiem informācijas avotiem, lai rekonstruētu gan arhitektūras elementus, gan sarežģītās detaļas.
Kā notiek šī skenēšana? – Principā tā ir fotografēšana. Tiek uzņemts daudz kadru, kas veido punktu mākoni. Šos punktus savienojot, veidojas telpisks attēls, – paskaidro Kaspars. Pieminekļa izdruku varat apskatīt Limbažu novada domes ēkā. Statuete stāv dāvinājumu vitrīnā. Nekādu plānu šo darbu komercializēt, piemēram, izgatavojot suvenīrus, gan autoram nav. To darīt būs pašvaldības ziņā, ja tā vēlēsies.
Kasparam ļoti paticis, ka Vilnis viņu uzrunāja, iesaistot savas ieceres īstenošanā, jo bijis interesanti gūt apstiprinājumu, ka 3D tehnoloģiju var praktiski izmantot. Lai gan par to viņš nešaubījās arī iepriekš. – Visas jaunās tehnoloģijas jāizmanto mūsu labā, – teic K. Mežapuķe. 3D skenēšanai un printēšanai viņš pievērsās aptuveni pirms pusgada un ir nolēmis šajā jomā attīstīt uzņēmējdarbību. Viņš saskata tajā ļoti lielu perspektīvu, ja viss izdosies, kā plānots. – Mums 3D printēšana saistās ar eksperimentiem, ko nevar uztvert pārāk nopietni. Bet ja kāds atgādina, ka jau sen tiek printēti kaulu implanti, nepieciešamās detaļas militārām tehnoloģijām, aviācijai un tā tālāk, tad liekas, ka tas nu gan nenotiek pie mums. Nē, tas ir šeit. Un tas tūlīt būs Limbažos! – uzsver Kaspars.
Viena no 3D tehnoloģiju priekšrocībām ir spēja ātri tikt pie nepieciešamā. Uzņēmējs atgādina par kovidlaiku, kad aprāvās piegādes ķēdes un nevarēja dabūt dažādas rezerves daļas. Tā kā jebko ieskenētu var izprintēt, tad šo jautājumu var atrisināt, turklāt ļoti ātri. – Daudz varēs izgatavot uz vietas. Piemērs ir nākamā NASA plānotā misija uz Mēnesi. Tajā līdzi ņems 3D printerus un materiālu, nevis detaļas, – stāsta Kaspars. Savukārt Vilnis spriež, ka mēs pat nevaram iedomāties, kam visam nākotnē varēs izmantot šo tehnoloģiju, un atgādina, kādas pirmsākumos bija mobilā telefona funkcijas. Tagad viedtālrunī ir visa dzīve! Viņaprāt, jaunieši, kuri ar tehnoloģiju pagaidām drīzāk spēlējas, izgatavojot dažādus nieciņus, ir nākotnes inženieri. Tie, kuriem radīsies labas idejas par 3D tehnoloģiju pielietojumu, būs ieguvēji.
Tā kā Kaspars par modeļa izmantošanu maksu neprasīja, Vilnis nolēma, ka arī viņa ieguldītais darbs un gaismas būs dāvinājums Limbažiem. Pašvaldība abiem uzņēmējiem piešķīrusi pateicības rakstus, ko plānots pasniegt svinīgajā valsts svētku pasākumā Limbažu kultūras namā 18. novembrī. Kaspars diemžēl nevarēs būt klāt. – Būšu Vācijā. 18. novembrī lidoju uz Frankfurti, kur notiks lielākā 3D printēšanai veltītā izstāde Eiropā, – viņš teic. Vilnis svētku plānus vēl apsver.
Lindas TAURIŅAS teksts un foto
UZZIŅAI
3D printeros var izmantot plašu materiālu klāstu. Galvenokārt 3D drukā lieto
- dažādu veidu plastmasu (polimērus);
- metālus: nerūsējošo tēraudu, titānu, alumīniju, varu, bronzu u.c.;
- sveķus: fotopolimērus, poliuretāna un epoksīda sveķus;
- keramiku: mālu, porcelānu, tehnisko keramiku;
- biomateriālus un kompozītus: koka, metāla un oglekļa šķiedras pildījumus;
- materiālu kompozītus, kas piešķir drukātajiem objektiem papildu īpašības, piemēram, koka vizuālo un tekstūras efektu, metāla stingrību vai oglekļa šķiedras vieglumu;
- pārtikas produktus: šokolādi, cukuru, mīklas u.c.;
- bioloģiskos materiālus: dzīvo šūnu un bioloģiski saderīgu materiālu maisījumu.
