Latvijas Biedrību un nodibinājumu likumā ir ierakstīts, ka to pastāvēšana sekmē demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. Tas pastiprina ideju, ka ar lēmumu pieņēmējiem deputātiem un to izpildītājiem – valsts un pašvaldības darbiniekiem – nepietiek. Aiziet uz vēlēšanām nav vienīgais pilsoņa pienākums. Arī pašiem jāpieliek roka, lai uzlabotu savas kopienas vai sabiedrības dzīvi, kā arī lai tiktu pieņemti labāki politiskie lēmumi.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir tikpat dažādas kā mēs. Ir interešu grupas, kuras vieno hobijs. Citas izveidotas, lai varētu legāli piedalīties projektu konkursos un, piemēram, nopirkt tērpus pašdarbības kolektīvam. Daža aizstāv konkrētas sabiedrības grupas intereses – senioru, slimnieku, dzīvnieku utt. Sarunās ar Ausekli NVO aktīvisti bieži pauž vēlmi paši veidot savu vidi un interesantāku sabiedrisko dzīvi, aicinot cilvēkus satikties un draudzēties. Viņi piedzīvo gan gandarījumu par paveikto, gan rūgtākus brīžus, ja šķiet, ka tas nav novērtēts. Reizumis pat parādās vēlme visam atnest ar roku. Aktīvākajiem savureiz trūkst pleca sajūtas, ne visi iesniegtie projekti tiek atbalstīti, un arī gada pārskatu un citu atskaišu sagatavošana prasa daudz laika.
Lai NVO pastāvētu, ar entuziasmu vien nepietiek. Nepieciešams arī finansējums. Tas tiek iegūts, locekļiem maksājot biedru naudu, piedaloties konkursos, kuros var iegūt Eiropas Savienības (ES) fondu vai valsts naudu. Biedrības atbalsta arī pašvaldības, tostarp Limbažu novads. 200 tūkstoši eiro vairāk nekā 60 organizācijām
Limbažu novada pašvaldība sniedz biedrībām atbalstu, ar ko tās var rēķināties, – finansējumu NVO darbības uzturēšanai. Par šo naudu atļauts gan rīkot aktivitātes, gan pirkt degvielu un apmaksāt komunālos rēķinus. Nedrīkst maksāt algas (izņēmums ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji), rīkot maksas un politiskus pasākumus, veikt būvniecību. Lai tiktu pie naudiņas nākamajā gadā, katra aizvadītā beigās jāiesniedz pieprasījums (ar tāmi) un pēc tam jāatskaitās, ka tas atbilstoši iztērēts. Biedrība var nebūt reģistrēta novada teritorijā, bet darbībai jānotiek šeit un ieguvējiem no rezultāta jābūt vietējiem ļaudīm.
NVO, kas darbojas novada teritorijā, ik gadu var saņemt līdz 3000 eiro. Tomēr domes deputāti, pieņemot atbalsta piešķiršanas noteikumus, nav izslēguši iespēju dažas biedrības atbalstīt dāsnāk, pieņemot atsevišķus lēmumus. Šādi izņēmumi bija arī šogad. Daži pieprasījumi atbalstu šajā programmā nesaņēma, jo neatbilda tās nosacījumiem. Pāris tika kategoriski noraidīti, bet vairākus vērtēšanas komisija pārvirzīja uz projektu konkursu. Tos izskatīs kopā ar tam iesniegtajiem pieteikumiem.
Rezultātā darbības nodrošināšanai šajā gadā bija pieteikušās 68 NVO. 59 atbalsts tika piešķirts ar vienotu domes lēmumu, pārējām atbalstītajām – ar atsevišķiem. Vienā gadījumā lēmums par atbalstu tika atlikts. No 59 biedrībām maksimālo finansējumu – 3000 eiro (vai gandrīz maksimālo) – saņēmušas 12 jeb piektā daļa NVO. Nauda tiek prasīta konkrētām vajadzībām, necenšoties saņemt maksimālo summu. Vismazāk ir prasījusi Salacgrīvas lauku sieviešu biedrība Mežābele – tikai 300 eiro.
Lielā daļa biedrību saņem atbalstu tam, lai cilvēki varētu kopā nodarboties ar kādu hobiju. Visvairāk – 16 – starp atbalstītajām ir NVO, kuru darbība saistīta ar sportu, – tenisu, florbolu, futbolu, novusu, karatē, boksu, airēšanu, moto, auto un velobraukšanu utt. Atbalsts piešķirts arī 13 draudzēm un citām reliģiskajām organizācijām. 12 NVO darbība saistīta ar kultūras un saviesīgām aktivitātēm, rokdarbiem. Atbalstītas četras senioru biedrības un vēl dažas, kuru interešu joma ir dzīvnieku aizsardzība, makšķerēšana un medības, ugunsdzēsība, izglītība, veselība.
Šī programma gan nav vienīgais veids, kā NVO var saņemt atbalstu. Ja tās īsteno projektu, kam saņemts ES vai LEADER finansējums, tad pašvaldība par līdzfinansējuma piešķiršanu lemj atsevišķi. Vērtēšanas komisija nule pieņēmusi lēmumu atbalstīt 40 ieceres pašvaldību projektu konkursā. Biedrībām un organizācijām kopumā tiks piešķirti 110 000 eiro. Lēmumu paredzēts apstiprināt nākamajā domes sēdē (parīt, 17. aprīlī).
Līdzdalības budžets – iespēja visiem
Gada sākumā dome apstiprināja Limbažu novada pašvaldības līdzdalības budžeta nolikumu. Tas paredz, kā iedzīvotāji varēs rosināt pašvaldību īstenot teritorijas attīstības projektus. Priekšrocība ir tā, ka pieteicējam nav jābūt reģistrētai organizācijai, kā arī apstiprinātie projekti jāīsteno nevis pašiem, bet pašvaldībai. Turklāt iesniedzējs var būt arī 16 gadus vecs. Vienīgi būs jāiegūst sabiedrības atbalsts – par projektiem balsos pārējie novada iedzīvotāji.
Šogad Limbažu apvienības teritorijā varēs īstenot projektus par 70 000, Salacgrīvas apvienības teritorijā par 30 000 un Alojas apvienības teritorijā – par 20 000 eiro. 120 000 eiro budžets sadalīts proporcionāli, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Limbažu novada dome bija dāsnāka nekā citas pašvaldības un nekā prasa likums. Saeima sākotnēji noteikusi, ka līdzdalības budžetam jābūt vismaz 0,5% no iekasētā IIN un NĪN apjoma, tomēr gada beigās nolēma, ka šogad būs pārejas periods un drīkstēs atvēlēt mazāk – 0,1%. Limbažu novads paliks pie 0,5%.
Pirmais projektu konkurss pašvaldībai jārīko šogad.
Pašvaldības finansējums – makšķere darītājiem
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs vada komisiju, kas lemj par finansējuma piešķiršanu biedrībām. Viņš uzsver: – Atbalstot biedrības, iegūstam piecas vai pat desmit reizes lielāku ieguvumu attiecībā pret piešķirto finansējumu. Tā ir makšķeres iedošana. Piešķirtais ir tikai neliels stimuls, lai organizācijas strādātu, izdarot daudz vairāk nekā tad, ja viņu vietā būtu pašvaldības struktūras un algoti darbinieki. Kā piemēru viņš min draudzes, kas uztur savus īpašumus, un brīvprātīgos ugunsdzēsējus, kuri sargā citu mantu. Auto un motosporta pasākumi arī ir NVO nopelns. – Bez biedrībām mēs daudzās jomās būtu stipri atpalikušāki un nabadzīgāki, – spriež sarunbiedrs.
Vai biedrību atbalsta sistēmā nākotnē būtu lietderīgi kaut ko mainīt? D. Straubergs stāsta, ka deputāti ir sprieduši par līdzfinansējumu atbalstītiem ES fondu projektiem. Šobrīd tas tiek piešķirts visiem, kurus apstiprina partnerības Brasla vai Jūrkante. Tomēr bijusi diskusija, vai nevajadzētu noteikt, kādas aktivitātes pašvaldība veicina. D. Straubergs gan pagaidām atbalstot liberālu pieeju. Izdarīt šādu šķirošanu būtu diezgan grūti, jo tad jāparedz kritēriji pamatojumam, kāpēc, teiksim, dot naudu tiem, kuri darbojas kultūras jomā, bet atraidīt sportotājus. Jā, gadās, ka viena biedrība ir aktīvāka, piedalās konkursos un līdz ar to paprasa vairāk pašvaldības līdzfinansējuma. Bet vai uzņēmība ir iemesls to liegt?
Šāda pretimnākšana gan nozīmē, ka ir jāsalāgo vēlmes ar finansiālajām iespējām. – Ne vienmēr piešķiram maksimālo summu, – atzīst priekšsēdētājs. – Mums biedrību atbalsta limits darbības uzturēšanai un projektu konkursam ir aptuveni 200 000 eiro. Šajā summā neietilpst līdzfinanasējums ES projektiem. Ja kopējā biedrību uzturēšanas naudas pieprasījumu summa pārsniedz budžetu, tad katrai kaut kas jānoņem. Tā bija arī šogad. Tāpēc, piemēram, dažas NVO, kas prasīja 3000 eiro, saņēma 2900. Komisija, kas pieņem lēmumus, var prasīt domei lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, bet cenšas iekļauties paredzētajā summā.
Kuras biedrības pašvaldība atraida? – Pirms pieteikšanās atbalstam biedrībai jādarbojas vismaz gadu, – teic sarunbiedrs. Tādējādi tiek izslēgta iespēja izveidot NVO viena pasākuma sarīkošanai. Tāpat ir liegts vairākkārt prasīt pašvaldības atbalstu vienam un tam pašam pasākumam. Komisija vērtē, vai pašvaldības finansējums netiek prasīts ar uzņēmējdarbību saistītai aktivitātei un peļņas gūšanai.
D. Straubergs piebilst, ka ir iecerēts rīkot biedrību saietu, lai apspriestos par atbalsta nosacījumiem un birokrātijas mazināšanu, mijiedarbojoties ar pašvaldību.
Limbažu novadā kopumā ir 478 aktīvas dažāda veida NVO (jaunākie Lursoft dati). Kopš 2020. gada to skaits pieaudzis par 82, bet mazinājies blīvums. Pirms pieciem gadiem mums bija pa vienai biedrībai uz 43 iedzīvotājiem, tagad ir pa vienai uz 58. Arī biedrību skaits Latvijā kopumā šajā laika periodā pieaudzis no 24 849 līdz 27 760. To skaits pēdējos 15 gados palielinājies vidēji par 1500 NVO gadā.
Saskaņā ar Latvijas pilsoniskās alianses izpētīto ne visas reģistrētās biedrības un nodibinājumi ir aktīvi un faktiski strādā. Viens no rādītājiem, kas netieši ļauj konstatēt aktīvo organizāciju skaitu, ir gada pārskatu iesniegšana. Pēdējos gados tos nav iesnieguši 20–25% biedrību (pētījums Pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektors Latvijā).
Kā bija agrāk?
Biedrības saņēma atbalstu arī pirms 2021. gada reformas. Visas trīs – Alojas, Limbažu un Salacgrīvas – novadu pašvaldības nodrošināja līdzfinansējumu biedrībām, kas guva atbalstu, piedaloties partnerību, Eiropas Savienības (ES) un citu fondu projektu konkursos.
- 2020. gadā toreizējā Limbažu novadā biedrībām kopumā tika atvēlēti aptuveni 130 000 eiro. Precīzāku summu pašvaldībā nevarēja nosaukt, jo finansējums bija sadalīts pa dažādām programmām. 25 000 eiro – biedrību ikdienas darbības nodrošināšanas atbalstam, 10 000 eiro NVO projektu konkursam. Bija arī programma, kurā atbalsts piešķirts sporta pasākumu rīkošanai u.c.
- Alojas novada pašvaldībā 2020. gadā NVO kopumā bija atvēlēti 3900 eiro. Ik gadu notika arī NVO projektu konkurss. Katra biedrība varēja pretendēt uz 500 eiro atbalstu. Togad tika atbalstīti trīs projekti. Tātad pēc administratīvi teritoriālās reformas Alojas puses NVO saņēmušas vairāk – aptuveni 13,7 tūkstošus eiro programmā darbības nodrošināšanai. Summa kļūst lielāka, ja biedrības atbalstītas projektu konkursā.
- Salacgrīvas novada pašvaldības NVO atbalstam 2020. gadā atvēlēja 120 000 eiro. 30 000 eiro tika rezervēti biedrību atbalstīto ES projektu līdzfinansēšanai. Neformālām grupām (arī bez juridiskā statusa) bija iespēja iegūt atbalstu ieceru īstenošanai, piedaloties projektu konkursā Iedzīvotāji veido savu vidi (finansējums 5000 eiro).
Uz atbalstu var pretendēt biedrības, kas
- iesaistās pašvaldības funkciju īstenošanā;
- īsteno sabiedriski nozīmīgus projektus, piesaistot brīvprātīgo darbu;
- īsteno neformālo izglītības programmu;
- veicina veselību;
- atbalsta ģimenes;
- rīko senioru brīvā laika aktivitātes un uzlabo viņu dzīves kvalitāti;
- veicina atkarību mazināšanu;
- atbalsta cilvēkus ar invaliditāti;
- veicina integrāciju un reemigrāciju;
- saglabā kultūras un vēstures pieminekļus, sakrālās būves;
- veicina NVO un pašvaldības sadarbību.
Linda TAURIŅA
