EP deputāts Reinis Pozņaks uzsver, ka Eiropai jākļūst stiprākai
Limbažu vidusskola ir viena no tām Latvijas izglītības iestādēm, kas jau vairākus gadus darbojas īpašajā Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolu programmā. Un viena no šo skolu aktivitātēm ir atklātās stundas, kurās piedalās Eiropas parlamentārieši. Piektdien pie Limbažu vidusskolas audzēkņiem ieradās Reinis Pozņaks. Latvijas sabiedrība viņu iepazina uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kā vienu no Twitter konvoja akcijas aizsācējiem, aicinot cilvēkus ziedot līdzekļus, lai iegādātos automašīnas un nogādātu tās ukraiņiem. Arī viņš pats devās regulāros konvojos uz Ukrainu.
Tikšanos ar parlamentārieti vidusskolas direktora vietniece Daiga Rudzīte aizsāka, vispirms aicinot skolēnus parādīt sagatavotās prezentācijas par jauniešu iespējām Eiropas Savienībā (ES), atbildot uz tiešo jautājumu – ko tā man dod, arī izklāstot savu skatījumu par Latvijas interesēm ES. Un pēc tam auditorijas priekšā stājās ciemiņš, sakot paldies par uzaicinājumu apmeklēt Limbažus. Bērnībā bieži šurp braucis, jo ģimenei uz Salacgrīvas pusi bija lauku mājas, tā nu vasaras aizritējušas tur. – Tolaik no Rīgas uz Limbažiem vēl kursēja vilciens, – atcerējās R. Pozņaks. Taču, stāstot par savu pašreizējo politisko darbību, viņš neslēpa – ja vēl pirms gada kāds būtu sacījis, ka viņš kļūs par EP deputātu, par šo paredzējumu skaļi smietos. Bet nu tas ir noticis. Iemesls gan ir bēdīgs: Krievijas karš Ukrainā. – Uzreiz pēc iebrukuma faktiski ar vienu tvītu, vienu ierakstu sociālajos tīklos izdevās izraisīt palīdzības lavīnu. Un viss joprojām turpinās, katru piektdienu sūtām uz Ukrainu automašīnas. Tomēr sapratu, ka jādara vēl kaut kas – jāpāriet citā līmenī, lai panāktu, ka karš beidzas. Parlamentārietis atspēkoja bieži dzirdētos pieņēmumus, ka politika ir kaut kas bezgala sarežģīts un vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai kaut ko no tās sāktu saprast. – Neticiet šiem skeptiķiem. Faktiski politika ir mums visapkārt. Arī ikdienā ir svarīgi mācēt sarunāties, pārliecināt sarunbiedru, atrast argumentus, sadarboties. Tieši tāpat ir Eiropas Parlamentā. Darbs tur nav nekas neiespējams, kas būtu piemērots tikai izredzētajiem. Taču vienam gan jābūt skaidram – ko tieši gribat politikā izdarīt. Ja politika ir vienīgi pašmērķis – lai tikai tur būtu, tad gan bieži vien tiek izdarītas muļķības. Ja zināt, ko gribat panākt, jāiet un droši jādara. Viss atkarīgs no tā, cik pats esi aktīvs, cik gatavs darīt.
Limbažu vidusskolas skolēni Katrīna Ozola un Toms Brakšs sagatavojuši prezentāciju par ES institūcijām
R. Pozņaks arī atgādināja par itin sarežģīto lēmumu pieņemšanu ES, kas notiek, sadarbojoties trim institūcijām – parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Padomei, ko veido visu 27 dalībvalstu premjeri. Limbažu vidusskolas direktors Ziedonis Rubezis pajautāja, vai Eiropas mašinērija dažkārt nedarbojas pārāk lēni, īpaši šobrīd, kad tik svarīgi nekavējoties palīdzēt Ukrainai. – Mēs – Baltija, Polija, vēl citas Austrumeiropas valstis – saprotam, ka reizēm svarīga arī katra stunda, bet valstis, kas ir patālu no Krievijas, nejūtas tik apdraudētas. Tiesa, kopš kara sākuma mūsu reģiona autoritāte pieaug. Līdz tam mūs gandrīz uzskatīja par panikas cēlājiem, paranoiķiem. Tagad varam teikt: “Bet mēs taču sacījām, mēs brīdinājām”.
R. Pozņaks EP darbojas divās komitejās: Drošības un aizsardzības, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības. Tajā šobrīd aktualitāte ir diskusijas, kā novērst manipulācijas sociālajos tīklos, taču vienlaikus neietekmējot vārda brīvību, arī mākslīgā intelekta regulējumi. Limbažu jaunieši jautāja ciemiņa domas par ASV prezidenta Donalda Trampa aktivitātēm. – Lai atbildētu, vispirms jānoskaita līdz 10. Šobrīd grūti izdarīt kādus secinājumus. Taču viens ir skaidrs – Eiropai pašai jebkurā gadījumā jākļūst stiprai, jāsaņemas, lai nebūtu jāuztraucas par to, ko izdomās ASV prezidents, un jākrīt panikā par katru viņa izteikumu. R. Pozņaks precizēja, ka ES arī šobrīd ir lielāks atbalstītājs Ukrainai nekā ASV, kuras galvenais devums ir tieši ieroči. – Taču nevajag par zemu novērtēt Ukrainu, kas īsā laikā nepieciešamo spēs saražot pati, tikai vajadzīgs finansējums, – sacīja EP deputāts un piebilda, ka parlamentā apņēmība palīdzēt Ukrainai šobrīd ir liela.
D. Rudzīte jautāja, vai Latvijas deputāti Briselē jūtas kā komanda. Atbilde bija itin diplomātiska: – Drīzāk jā. Protams, ir deputāti, ar kuriem vairāk sanāk sadarboties. Esmu vienā grupā ar Robertu Zīli un Rihardu Kolu, taču sadarbība sanāk arī ar pārējiem. Gandrīz visi viens otru atbalsta. Pieredzējušākie kolēģi, arī viņu biroji gluži praktiski sākumā palīdzēja iejusties.
Taujāts par Briseles un Rīgas līdzību, Limbažu vidusskolas viesis atklāti pateica, ka Beļģijas galvaspilsēta viņam nepatīk. Gan migrācijas dēļ, kas pilsētā radījusi gluži nošķirtus arābu, arī Āfrikas ieceļotāju rajonus, gan tādēļ, ka starptautiskās institūcijas to padarījušas kosmopolītisku. Pilsēta zaudējusi savu šarmu. Jā, ir skaistas, vēsturiskas ēkas, bet sava īpašā aura jūtama vien ārpus centra. – Tāpēc neplānoju pārcelties uz Briseli, pat nevaru sevi tur iedomāties. Man daudz vairāk patīk Rīga. Kāds no jauniešiem ieminējās, vai arī mūsu galvaspilsētā strauji nepalielinās citu reģionu valstu migrantu skaits. R. Pozņaks sacīja, ka šobrīd arī Eiropā apjausts – līdzšinējā migrācijas politika tomēr bijusi pārāk liberāla. Nostāja šajā jautājumā mainās, īpaši apzinoties, ka migrācija jau kļūst par ieroci. – Es pārstāvu to virzienu, kas uzskata – robežas jāsargā. Viņš arī uzsvēra, ka mēs pārspīlējam, domādami, ka Latvijā ļoti daudz kas atkarīgs no Eiropas lēmumiem. – Lielākā daļa atkarīga no mums pašiem, kā menedžējam un protam izmantot iespējas un finansējumu, ko Eiropa dod. No pašiem atkarīgs, vai mākam to lietderīgi savas valsts interesēs izmantot.
Līdzīgu domu uzsvēra arī Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, kurš piedalījās atklātajā stundā un skolēniem vairāk pastāstīja par projektiem un aktivitātēm, kas novadā, tostarp izglītības jomā bijušas iespējamas ar Eiropas dažādu fondu atbalstu.
Lailas PAEGLES teksts un foto
