Lielo lomu nominācijā Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā saņēma kuivižnieks zvejnieks Jānis Krūmiņš
Pagājušonedēļ Ropažu novada kultūras centrā Ulbrokas Pērle godināja Zemkopības ministrijas (ZM) Gada balvas zivsaimniecībā Lielais loms 2023 laureātus un veicināšanas balvas saņēmējus. Šogad Limbažu novadam, pateicoties zvejnieku un viņu guvuma pārstrādātāju darbam, ticis bagātīgs balvu birums. Proti, no septiņām gada balvas nominācijām trijās sumināja Salacgrīvas puses darbīgos ļaudis. Kuivižniekam zvejniekam Jānim Krūmiņam, kurš joprojām aktīvi darbojas, pasniedza balvu Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā, savukārt viņa dēla Māra Krūmiņa uzņēmums SIA Šoneris saņēma veicināšanas balvu nominācijā Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā. Kā Gada uzņēmumu zivju apstrādē sumināja AS Brīvais vilnis.
Apsveiktie par saņemto apbalvojumu un sava darba novērtējumu valsts līmenī ir gandarīti un priecīgi. – Tas mums bija patīkams pārsteigums, – par Lielo lomu teic AS Brīvais vilnis valdes pārstāve Ina Melnalksne. Apbalvojums ir apliecinājums, ka uzņēmuma darbs novērtēts arī valstiskā mērogā, un tas motivē turpināt strādāt vēl labāk, lai saglabātu un noturētu savas produkcijas kvalitāti. Arī kuivižnieks, piekrastes zvejnieku Krūmiņu dzimtas pārstāvis Jānis Krūmiņš juniors gan savā, gan tēva un vectēva vārdā par ģimenes aroda augsto novērtējumu pauž prieku: – Piekrastes zvejniecības profesija ir izmirstoša, un iepriecina, ka par mums nav aizmirsts.
Šis bija devītais gads, kopš ZM sumina zivsaimniecības nozares uzņēmumus un to pārstāvjus. Zemkopības ministrs Armands Krauze atzina, ka zivsaimniecības tradīcijas Latvijā sakņojas dziļi, ar tām esam lepojušies vienmēr. Šīs nozares radītā pievienotā vērtība valstij ir ļoti nozīmīga.
Pagājušopiektdien kultūras centrā Ulbrokas Pērle Ropažu novadā Zemkopības ministrija pulcināja zivsaimniecības nozares uzņēmumus un to pārstāvjus, lai pasniegtu Gada balvu zivsaimniecībā Lielais loms 2023 vairākās nominācijās. Godināto vidū bija arī Limbažu novada pārstāvji – ilggadējais zvejnieks, kuivižnieks Jānis Krūmiņš, zivju pārstrādes uzņēmums AS Brīvais vilnis un zvejniecības uzņēmums SIA Šoneris.
AS Brīvais vilnis komercdirektors Mārtiņš Sproģis (no kreisās) gandarīts par uzņēmumam pasniegto balvu nominācijā Gada uzņēmums zivju apstrādē. Kuivižnieku Krūmiņu ģimenes uzņēmums SIA Šoneris saņēma veicināšanas balvu nominācijā Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā. Apbalvošanas ceremonijā uzņēmumu pārstāvēja Jānis Krūmiņš juniors
Kuivižnieku Krūmiņu dzimta ir zvejnieki vairākās paaudzēs. Šis ir trešais gads, kopš Lielajā lomā novērtēts mūspuses vīru darbs piekrastes zvejā un šī aroda saglabāšanā cauri paaudzēm. 2021. gadā nominācijā Jauns un daudzsološs nozarē sumināja Jāni Krūmiņu junioru, ģimenes zvejniecības uzņēmuma SIA Aļģes-1 īpašnieku, bet pagājušajā gadā Aļģes-1, kurā strādā visas trīs paaudzes – pats J. Krūmiņš, viņa tēvs Māris un vectēvs Jānis, bija laureāts nominācijā Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā. Šogad Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā sumināja vectēvu J. Krūmiņu, bet veicināšanas balvu nominācijā Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā pasniedza otram Krūmiņu ģimenes uzņēmumam SIA Šoneris, kurā aktīvāk darbojas M. Krūmiņš, bet, protams, iesaistās arī pārējie ģimenes zvejnieki. J. Krūmiņš juniors novērtēja iespēju šajā pasākumā satikties ar citiem nozares ļaudīm, pēc apbalvošanas ceremonijas parunāties, kā kuram sokas, apmainīties ar pieredzi, kas savukārt sniedz zināmu atbalsta sajūtu. – Līdzšinējais gads, šī vasara bija ļoti darbīga un pagāja vienā skriešanā, – stāsta sarunbiedrs. Pavasarī kuivižniekiem izdevās ļoti laba stāvvadu zveja, tikts pie daudz reņģēm. Patlaban aktuāla nēģu zveja un nākamā projekta gatavošana. Proti, no 15. novembra Lauku atbalsta dienests aicina iesniegt otrās kārtas pieteikumus atbalstam pasākumā Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā (programmā zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam), kurā kuivižnieki iecerējuši startēt. Šajā reizē gan solās būt liela konkurence. Ar Aļģes-1 J. Krūmiņš pretendēja uz atbalstu pirmajā kārtā un to arī saņēma, tādēļ šogad iegādāts uzņēmuma vajadzībām nepieciešamais inventārs, tostarp piekabe zvejas rīku pārvadāšanai, zivju sūknis un ūdens notecēšanas kaste. Atvadoties sarunbiedrs nocitē sava vectēva, joprojām aktīva zvejnieka, vēlējumu Lielā loma apbalvošanas ceremonijā: – Galvenais – lai veselība!
AS Brīvais vilnis valdes pārstāve Ina Melnalksne par uzņēmuma augsto novērtējumu ir gandarīta un patīkami pārsteigta. Šis gads uzņēmumam bijis ļoti saspringts un arī turpmākais periods, domājams, gaidāms izaicinājumu pilns. Aizvadītajā gadā strauji pieaugošais elektroenerģijas un dažādu izejmateriālu cenu kāpums ietekmējis arī Salacgrīvas uzņēmumu. Valsts atbalsts energoresursu cenu pieaugumam gan saņemts, taču bijis ļoti jāiespringst, lai maksimāli noturētu Brīvā viļņa produkcijas cenu esošajā līmenī. Satraukumu radīja arī Eiropas Komisijas priekšlikums par 2024. gada nozvejas kvotām Baltijas jūrā – tas ir, krietni samazināt reņģu un brētliņu zvejas kvotas. Septembra beigās Lietuvā norisinājās starptautiskā Baltijas jūras konference, kuras laikā Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Latvijas zvejnieki (arī no mūspuses) piketēja pret plānotajām nozvejas kvotām nākamajam gadam. Iebildes tika ņemtas vērā un rasts kompromiss. Plānoto 60% vietā reņģēm samazinājums būs 43%, arī brētliņu nozvejas kvota tiks samazināta nevis par 23%, bet par 10%. – Kvotu samazinājums nākamajā gadā vismaz nebūs tik liels, cik sākotnēji tas tika plānots. Tas ir tāds mazs cerību stariņš, – teic I. Melnalksne. Taču nozvejas kvotu samazinājums tāpat būs, un tas nozīmē, ka pieaugs pārstrādei iepērkamo zivju cena. Papildus iepakojuma un citu produkcijas gatavošanai nepieciešamo izejvielu izmaksu pieaugumam jāņem vērā, ka no nākamā gada minimālā mēneša darba alga pieaugs līdz 700 eiro mēnesī. Un kas zina, kādas izmaiņas sagaidāmas vēl citās izmaksu pozīcijās. Uzskaitīto iemeslu dēļ uzņēmumam, visticamāk, būs jāpieņem smagais lēmums savas produkcijas cenu tomēr paaugstināt. – Šogad daudz esam darījuši, lai uzlabotu ražošanas procesus un tādējādi kaut mazliet samazinātu pašizmaksu, – atklāj uzņēmuma pārstāve. Protams, tiek strādāts arī pie produkcijas dažādošanas, bet, lai vienmēr un visur saglabātu galveno uzņēmuma principu – kvalitāti. Patlaban Brīvais vilnis izstrādājis jaunu šprotu produktu, par ko plašāk tiks stāstīts, domājams, gada beigās. I. Melnalksne pačukst, ka tas būs interesants un ļoti garšīgs.
– Galvenais šajā laikā ir noturēties, izdzīvot un tomēr attīstīties, – uzsver I. Melnalksne, būdama pateicīga cilvēkiem, kuri strādā Brīvajā vilnī. Klausoties, kā citos uzņēmumos valstī sokas ar darbinieku piesaisti, sarunbiedre ir gandarīta, ka viņas pārstāvētajā kolektīvs ir stabils.
Līga LIEPIŅA
Zemkopības ministrijas foto
