Uz tikšanos Liepupē bija sanācis gana daudz iedzīvotāju, kuri arī aktīvi uzdeva jautājumus amatpersonām
20. septembra vakarpusē Liepupes pamatskolā pulcējās vietējie iedzīvotāji, lai tiktos ar Limbažu novada domes vadību, deputātiem un citiem pašvaldības pārstāvjiem. Tika parādīta prezentācija par Salacgrīvas apvienības pārvaldē un Liepupes pagastā padarīto, arī par novada teritorijas plānojuma un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi. To veidoja SIA Grupa 93. Pēc prezentācijām tika pārrunāti sasāpējušie jautājumi, ko uzdeva iedzīvotāji.
Vispirms sanākušos uzrunāja domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs: – Klīst baumas, ka pašvaldība ir uz bankrota robežas, bet tā nav. Protams, bagāti neesam, bet bankrotējuši arī nē. Šobrīd akcentējam tos projektus, kur mēs nākotnē varam ietaupīt. Piedzīvojām arī štatu samazināšanu. Strādājam tā, lai aiz sevis neatstātu smagus kredīta maksājumus. Meklējam investorus, bet tie vairs nenāk uz pašvaldībām kā kādreiz. Novads kopumā nav ne ar plusa, ne mīnusa zīmi iedzīvotāju skaita ziņā. Tomēr Liepupe un Skulte ir vienīgie pagasti, kur iedzīvotāju skaits nedaudz palielinās.
Sanākušie galvenokārt jautāja par ielu un pašvaldības ceļu remontiem un iespējamo būvniecību nākotnē, piemēram, Lembužu–Tūjas posmu. Kāds liepupietis rosināja sakārtot Tūjas muižas ceļu. Liepupes pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Ilze Ozoliņa uzskata, ka primārais tomēr būtu Ežurgas–Tūjas ceļš, jo šis posms vasaras sezonā ir ļoti noslogots. Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde paskaidroja, ka diemžēl nevar uzreiz uzlabot visus ceļus, jāskatās, vai pietiek finansējuma.
Tāpat diskusija izvērtās par daudzdzīvokļu mājas pagalmu Liepupē pie Ezeru ielas. Tas atrodas uz privātas zemes, bet tiek izmantots kā iela, taču šis posms netiek remontēts un tajā pat nav apgaismojuma. Vairāki iedzīvotāji par to satraukušies jau ilgāku laiku: – Mēs par to kladzinām jau daudzus gadus un mums atbild, ka tāds ir plānojums un mainīt neko nevar! Var taču apsēsties un pārveidot plānojumu. Iedzīvotāji saņēma atbildi, ka pašvaldība nevar tā rīkoties, jo šī iela nav ceļu reģistrā, tas ir daudzdzīvokļu mājas iekšpagalms un privātīpašums. Taču šobrīd notiek teritoriālā plānojuma izstrāde, līdz ar to nākotnē ir iespējams to mainīt. Tika nolemts šo problēmu izskatīt atsevišķi iesaistītajiem iedzīvotājiem kopā ar I. Ozoliņu un domes juristi Izitu Kļaviņu.
Ilga bija saruna par Liepupes pagastam paredzēto budžetu. Bijusī Salacgrīvas novada domes deputāte Anda Alsberga jautāja: – Vai kaut kur var redzēt, kas tiek plānots tieši Liepupei? Kur var iepazīties ar Liepupei piešķirto finansējumu nākamajam gadam? Kā iedzīvotāji var piedalīties budžeta plānošanā ar saviem ieteikumiem? Lūk, D. Strauberga atbilde: – Atsevišķi dati par Liepupes budžetu nav pieejami, jo ir kopīgs budžeta sadalījums visam novadam pa struktūrām. Izdevumā «Limbažu Novada Ziņas» tiek izvērsti aprakstīts, kur un kas tiek finansēts. No katras struktūras prioritārā secībā ir saliktas vajadzības, kuras darba gaitā apkopo. Plānošanas procesā var piedalīties un iesniegt priekšlikumus. Varat tajā iesaistīties, piemēram, tiekoties ar Ilzi Ozoliņu. Tālāk to visu izskata deputāti un izlemj, cik varam atļauties. Mūsu politika ir tāda, ka cenšamies visas prioritātes atbalstīt, visam gan, protams, finansējums nesanāk. Tāpat mājāslapā budžets ir pieejams un nekas nav slēpjams. Palūgšu finansistiem, ja ir iespējams, Liepupes budžetu parādīt atsevišķi. Mums ir nepieciešams dot cilvēkiem objektīvu informāciju.
Tika jautāts par klasiskās mūzikas festivālu Salacgrīvā. Tas vairs nenotiks, jo pasākuma iedibinātājs, mākslinieciskais vadītājs ir no Krievijas un Latvijā vairs nevar darboties. Par siltumapgādi Liepupē tika atbildēts, ka par šo pakalpojumu ir noslēgts jauns līgums ar SIA Seces koks no Aizkraukles. – Līgums noslēgts uz vienu sezonu, un pakalpojums viņiem ir jānodrošina. Liekas, ka būs stabila maksa. Turklāt liepupiešiem maksa par siltuma apgādi krietni samazinās, – paskaidroja enerģētiķis Ziedonis Tomsons. – Līgumā noteikts, ka cena nevar mainīties, izņemot, ja dome apstiprinās kādas izmaiņas. Šobrīd ir tendence apkures cenām pazemināties, – piebilda I. Kļaviņa.
Visus – kā parasti – interesēja pieejas pie jūras. – Jautājums par izeju uz jūru ir viena traka lieta. Tas saistās ar teritorijas plānojumu. Tiklīdz vēršamies pie īpašniekiem, lai atļauj izveidot pieeju līdz jūrai, viņi nepiekrīt – tāda ir atbilde 99% gadījumos. Kā piemēru varu minēt Brīvnieku stigu, esam vienojušies par vienas taciņas izveidi. Kad tikāmies ar īpašniekiem, viņi nepiekrita nekādiem rakstiskiem līgumiem, bet ļāva izmantot šo pieeju līdz jūrai. Bet tagad tur ir uzlikta zīme «Privātīpašums», – situāciju raksturoja A. Zunde.
Neizpalika arī jautājums par ūdens kvalitāti, kāda iedzīvotāja pat apgalvoja, ka tas esot smirdīgs. Skaidrojumu sniedza SIA Salacgrīvas ūdens valdes loceklis Kaspars Krūmiņš: – Kā notiek dzīvē? Kāds iedzīvotājs piezvana no daudzdzīvokļu mājas un apgalvo, ka smird ūdens. Tad mēs piezvanām uz citu dzīvokli šajā mājā, tur atbild, ka viss kārtībā. Tā atbild vēl vairāki iedzīvotāji. Tātad problēma ir konkrētajā dzīvoklī. Iemesli varētu būt vairāki. Piemēram, ir ūdens sildītājs, bet cilvēki taupa elektrību un nesilda vairāk par 40 grādiem. Boilerī esošais ūdens nav dzerams, jo tiešām var smirdēt. Otrs iespējamais iemesls varētu būt tas, ka mazapdzīvotās vietās nav pietiekami daudz patērētāju, līdz ar to ūdens caurulēs pārāk ilgi sastāvas. Mēs veicam ūdens kvalitātes kontroli pēc Ministru kabineta noteikumiem. Ir monitoringa programma, kas katrai vietai atšķiras. Liepupē šī pārbaude ir divreiz gadā – aprīlī un septembrī. Pārējā laikā kontrolējat jūs. Ja neko mums nesakāt, tātad viss ir kartībā. Liepupes urbumā ir paaugstināts mangāna saturs. Pārējais ir vajadzīgā līmenī. Lai ūdens kvalitāti vēl uzlabotu, būs izdevumi. Var labot ar filtriem, atdzelžošanu, samazinot kaļķa daudzumu…
Nobeigumā izvērtās diskusija par Liepupes ābeļdārzu. Kurš nolēma iznomāt dārzu kā lauksaimniecības zemi un tad ļaut to izzāģēt? Kāpēc nevarēja paredzēt līgumā, lai nezāģē ābeles? I. Kļaviņa skaidroja: – 2021. gadā dome pieņēma lēmumu rīkot izsoli par šī zemes gabala izīrēšanu lauksaimnieciskai izmantošanai. Pieteicās četri pretendenti. Tika noslēgts līgums ar nomnieku, kurš vēlējās audzēt smiltsērkšķus. Šis līgums ir pieejams publiski. Sākumā viss bija labi, pēc tam nomnieks pārstāja maksāt nomas maksu, neinteresējās par teritoriju. Izvērtējot šo gadījumu, esmu sapratusi, ka turpmāk šādām izsolēm varbūt līgumā jāparedz, kādas darbības drīkst vai nedrīkst veikt, jānorāda termiņi. Ja līgums ar nomnieku ir lauzts, tad pašvaldība lemj, ko tālāk darīt. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka atļauju sniegšanu zāģēšanai ārpus meža, bet atļaujas nav jāsniedz krūmiem, apaugumiem, tai skaitā augļu kokiem. Tomēr es saprotu sarūgtinājumu par nozāģētajām ābelēm. Iedzīvotāji iebilda, ka nu jau ābeles ir nozāģētas, bet kāpēc neviens neko nedarīja, lai tā nenotiktu. Tad atbildēja D. Straubergs: – Pašvaldībai šajā teritorijā nekādas funkcijas nebija paredzētas. Nav pareizi turēt neizmantotu zemi, jo pašvaldība nenodarbosies ar dārzkopību. Bet nezināju, ka ir šāda problēma. Uzņemos atbildību, ka nebija iestrādāti noteikumi, ka šīs ābeles nedrīkst zāģēt. Es par to atvainojos. Tas ir labs ierosinājums turpmāk pavērtēt līdzīgus gadījumus. Nobeigumā tika jautāts, ko iedzīvotāji tur vēlētos redzēt nākotnē. Kāds rosina celt privātmājas, cits gribētu saules parku vai koncertzāli.
Lauras IRMEJAS teksts un foto
