Limbažu novada domes sēdē 25. augustā pieņemts lēmums atteikties no amata vienības Limbaži 800 projekta vadītājs. Šos pienākumus kopš gada sākuma pildīja limbažnieks, novada domes deputāts Edžus Arums, strādājot pašvaldības Kultūras pārvaldē. Likvidēt šādu štata vienību ierosināja deputāte Regīna Tamane, norādot uz šaubām par to, vai finansējums tiek tērēts lietderīgi – ar atdevi. Pēc salīdzinoši ilgām debatēm deputāti pieņēma lēmumu priekšlikumu atbalstīt (vienam nebalsojot, diviem atturoties).
– Pamatojums, kāpēc tapa lēmuma projekts, ir manas bažas, ka gatavošanās Limbažu pilsētas lielajai jubilejai nenotiek pilnvērtīgi, – kolēģiem skaidroja R. Tamane. Viņa atgādināja jau pirms gada runāto, ka process uzsākts novēloti. – Ir pagājis gads, un man nav informācijas par to, kas šajā laikā ir izdarīts, – teica deputāte un piebilda, ka viņu uzrunājuši kultūras jomas cilvēki un brīnījušies, kad reiz viss sprāgs vaļā, kaut kas notiks, jo algotais darba grupas vadītājs strādājot jau septīto mēnesi. R. Tamane atgādināja, ka jau pirms gada E. Arumam uzticēja izveidot Limbažiem 800 darba grupu, bet tā tapa tikai pēc deviņiem mēnešiem, šī gada maijā. Pagaidām bijusi tikai viena tikšanās. – Edžus ir ļoti spilgta personība, labs pārliecinātājs. Viņam ir pieredze dažādu lielu pasākumu rīkošanā, bet šobrīd uz viņu skatos kā uz solistu, kuram apkārt nav kora, – salīdzināja deputāte. Pēcāk Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele atzina, ka astoņsimtgades projekta vadītājam vajadzēja svētku gatavošanas procesā vairāk iesaistīt darba grupu. Cik viņai zināms, dažādu iestāžu vadītāji, kuriem netrūkst pieredzes pasākumu rīkošanā, ir ļoti ieinteresēti un vēlas piedalīties. – Jebkurā pasākumā un godos ir svarīga līdziesaiste procesā. Tad arī vēlāk ir labā pēcgarša, – teica E. Keisele. Pārvaldes vadītāja nenoliedza, ka komunikācija un sadarbība ar astoņsimtgades projektu vadītāju piekliboja.
R. Tamane norādīja, ka joprojām nav arī svētku norises plāna, kas bija jāizstrādā līdz 30. jūnijam. To prasījusi vairākkārt. Viņa pauda cerību, ka projekta vadītājs pirms sēdes ir sagatavojies un varēs apmierināt šo interesi. Deputāte arī teica, ka E. Aruma koncepciju – vīziju par to, kādi svētki jārīko –, dzirdējusi reizes četras, bet pietrūkst konkrētības. Par šo aspektu līdzīgu viedokli pauda deputāti Rūdolfs Pelēkais un Dāvis Melnalksnis. – Jau vakar vajadzēja būt skaidram, cik finansējuma būtu plānojams nākamā gada budžetā. Tūlīt būs Saeimas vēlēšanas, iespējams, aizkavēsies budžeta pieņemšana. Un tad, piemēram, februārī sapratīsim, ka šīs idejas nevaram “pacelt”, nevaram īstenot, jo laika nepietiek, – sprieda R. Pelēkais. Var gadīties, ka daudz no iecerētā jāatliek, jo izrādās, ka nepietiek līdzekļu. Un ja atkal radīsies kādas komunikācijas problēmas, kuru dēļ iestāžu vadītāji nevarēs veiksmīgi sadarboties ar projekta Limbaži 800 vadītāju… Runājot par finansēm, deputāts Didzis Zemmers apjautājās par 400 eiro piemaksu, ko jūlijā saņēma E. Arums papildus 1710 eiro darba algai (pirms nodokļu nomaksas).
E. Arums teica, ka ir gatavs sēdes slēgtajā daļā informēt deputātus par to, cik izmaksās katra no viņa plānotajām un uzskaitītajām norisēm. Vēlāk Auseklis noskaidroja, ka šāda informācija tomēr neizskanēja. E. Arums atzina, ka bija plāns astoņsimtgadi ieskandināt jau šogad. Projekta vadītājs kā vienu no iemesliem, kāpēc tas neizdevās (piemēram, skaļa svētku izziņošana apmēram 400 dienas līdz astoņsimtgades svinību kulminācijai), minēja to, ka aizkavējās novada jaunās identitātes (zīmola) izveide, kurā viņš ieguldījis lielu darbu. E. Arums skaļu paziņošanu, ka būs svētki, salīdzināja ar veikala atvēršanu, ko var izdarīt tikai vienreiz: – To nevar darīt, kamēr nav izkārtnes.
Divus kultūras pasākuma scenārijus E. Arums esot izstrādājis. Viņam bijušas idejas Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībām 4. maijā un Limbažu pilsētas svētkiem. – Šie koncepti netika akceptēti, – viņš teica, norādot, ka, darbu uzsākot jaunai Limbažu kultūras nama direktorei Artai Zundei, viņš pastumts malā.
Par E. Aruma idejām Limbažu 800. gadskārtas svinēšanai bijis rakstīts arī Auseklī, tālab neatkārtosimies. Taču arī sēdē deputātiem par to, kāda ir koncepcija, viņš atgādināja ar ievadvārdiem: – Tad jūs, visi, kuriem ir nesalīdzināmi liela pieredze notikumu veidošanā, varēsiet izvērtēt, vai darbs ir bijis. Viņš norādīja, ka koncepcijas izstrādē jāiegulda daudz laika un darba. Tas vajadzīgs arī sarunām ar iespējamajiem sadarbības partneriem – visā Latvijā pazīstamiem limbažniekiem, māksliniekiem un citiem cilvēkiem, kuri varētu gādāt par tehnisko nodrošinājumu.
Pirms deputātu balsojuma E. Arums vēlējās kliedēt bažas, ka gadījumā, ja tiks likvidēta štata vieta, viņa izveidotā koncepcija būs nepieejama svētku rīkotājiem. Arī E. Keisele solīja – svētki būs. Viņa lūdza deputātus projekta vadītāja algošanai paredzēto finansējumu atstāt pārvaldes rīcībā. Vēlāk Kultūras pārvaldes vadītāja precizēja, ka šos līdzekļus varētu izmantot, teiksim, režisora algošanai konkrētiem pasākumiem un citām ar astoņsimtgades projektu saistītām vajadzībām.
Pirmā jaunizveidotās darba grupas sanāksme E. Keiseles vadībā notika vakar. Par to, kādas ir tās ieceres, lasiet kādā no nākamajiem Ausekļa numuriem.
Linda TAURIŅA
