Konferences ievaddaļā dalībniekiem bija ne tikai jāklausās ekspertos, bet reizēm arī jāsarunājas ar blakussēdētājiem. Sarunā iegrimusi Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce (priekšplānā no kreisās) ar savām vietniecēm Zani Kalniņu un Ilzi Ābolu
13. martā, kad skolēniem bija pavasara brīvlaiks, Limbažos notika Latvijas mēroga pedagogu konference Vērtēšana. To rīkoja Limbažu Valsts ģimnāzija kopā ar Iecavas vidusskolu. Pērn līdzīgs pasākums notika pirmoreiz un bija veltīts tekstpratībai. Šogad skolotāji, jau zinot, kas gaidāms, pieteicās tik strauji un tik lielā skaitā, ka organizētājiem nācās steigšus meklēt plašākas telpas. Tā nu konferences pirmā daļa norisinājās kultūras namā, kur lielā zāle bija cilvēku pilna – ieradās vairāk nekā 450 pedagogu.
Tikšanās sākās ar ģimnāzijas skolēnu Enijas, Kārļa, Ernesta un Henrija priekšnesumu repa stilā, tad auditoriju uzrunāja Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce. Viņa sacīja, ka ir acīmredzams – šolaiku bērnus nevar audzēt kā burkānus vagā, uzlejot tiem dažādu mācību priekšmetu labumus, un gaidīt ražu. Nevar arī dresēt kā sunīšus – parādi desiņu un bērns dara. Nē, viņi vēlas iesaistīties, grib būt procesa dalībnieki. Tāpēc vērtēšana kļūst īpaši nozīmīga. Ne tikai tālab, ka ir jauni Ministru kabineta noteikumi, bet gan tālab, ka dzīve liek mainīties un mūsu bērniem vajadzīgs kaut kas cits nekā industriālās revolūcijas laikā. – To apzinoties, gan mēs, gan Iecavas vidusskola vērtēšanu izvēlējāmies kā prioritāti šim mācību gadam. Jau ieviešam pārmaiņas un tagad vēlamies dalīties ar savu pieredzi, risinājumiem, – sacīja ģimnāzijas direktore. G. Lāce arī nolasīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas atsūtīto apsveikumu konferences dalībniekiem, jo diemžēl viņa tajā nevarēja piedalīties klātienē, kaut bija izteikusi tādu vēlmi. Ministre vēstulē atgādināja, ka veiksmīga mācīšanās nav iespējama bez efektīvas un motivējošas mācību sasniegumu vērtēšanas. Gan skolēniem un viņu vecākiem, gan skolotājiem jāsaprot, ka atzīme nav sods vai mērķis, bet gan pieturas punkts, kas atspoguļo skolēna zināšanas, prasmes un izpratni attiecīgajā tēmā un laikā, sniedz arī izvērstu, savlaicīgu un jēgpilnu atgriezenisko saikni, kas turpmāk uzlabojams. Ministre visiem konferences dalībniekiem novēlēja aktīvi iesaistīties diskusijās un darbnīcās, sadarboties ar kolēģiem un ekspertiem, kopā meklēt atbildes, kā pilnveidot vērtēšanas paņēmienus, lai katrs skolēns varētu demonstrēt savu labāko sniegumu. A. Čakša pateicās gan dalībniekiem, gan konferences organizētājiem. Veiksmīgu šo darbdienu un – lai skolās izdodas nomērīt izglītības guvēju saņemto! – visiem novēlēja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Un tad pēc Iecavas folkloras kopas Tarkšķi lieliskās uzstāšanās sākās ekspertu ievadrunas un diskusija ar pedagogiem.
Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe, viena no konferences galvenajām rīkotājām Edīte Sarva sarunā ar ekspertu, Rīgas 72. vidusskolas direktoru Pāvelu Pestovu
13. martā Limbažos notika Latvijas mēroga pedagogu konference Vērtēšana, ko rīkoja Limbažu Valsts ģimnāzija kopā ar Iecavas vidusskolu. Priekšpusdienā darbs norisinājās kultūras namā. Ar apmēram 450 pedagogu lielo auditoriju (pārstāvēts bija vairāk nekā 130 skolu no visas Latvijas) tikās eksperti. Supervizore un konsultante Inga Pāvula, kura vairāk nekā 30 gadu strādājusi izglītības jomā, meklējot jaunus risinājumus, Latvijas Universitātē mācījusi jaunos pedagogus, un Valsts izglītības satura centra vecākais eksperts, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs. Konferences pirmajai daļai interesenti varēja sekot līdzi arī tiešraidē sociālajā vietnē YouTube, ierakstu tur var noskatīties joprojām. To patiešām ir vērts izdarīt.
Vērtēt, lai mācītos
I. Pāvula savu ievadrunu bija veltījusi jautājumam, kā vērtēšana veido attiecības un motivāciju mācīties. Klausoties viņā, daudz ko nācās pārdomāt ne tikai par vērtēšanu skolā, bet ikvienā dzīves situācijā. Lektore pa brīžam mudināja arī auditoriju citam ar citu aprunāties un izteikt savu viedokli. Piemēram, kā veidojusies mana pārliecība, kas ir un kas nav vērtēšana. Kāda ir mana pieredze ar vērtēšanu skolā, augstskolā, profesionālajā vidē? Ko man nozīmē būt vērtētam? Ko īsti vērtē – darbu, sniegumu, rezultātu, procesu, cilvēku? Ko man nozīmē vērtēt citus? Vai man tas patīk?
Runājot par pārmaiņām izglītībā, viņa lietoja terminus, kas nereti mulsina vecākus, – formatīvā un summatīvā vērtēšana. Tā ļoti vienkāršoti runājot, formatīvā vērtēšana vairāk ir mutisks vai rakstisks komentārs mācīšanās gaitā, palīdzot bērnam saprast, kas vēl jādara, lai sasniegtu mērķi, bet summatīvā – atzīme par noteiktu rezultātu. I. Pāvula uzsvēra, ka formatīvā vērtēšana, kam tagad paredzēts atvēlēt lielāku nozīmi, mūsu skolās nebūt nav jaunums. Skolotāji to zina, tomēr daļai tā nav ikdienas prakse. Varbūt tāpēc, ka mums pašiem ir ierobežota pieredze ar kvalitatīvu atgriezenisko saikni, neuztverot to kā kritiku un noniecinājumu. Nav pieredzes no savām skolas un augstskolas gaitām, ka viss nav tikai ar atzīmi izmērāms. Turklāt skolotāji nejūtas droši, ka sabiedrība kopumā akceptēs citādāku vērtēšanu. Vajadzīgs atbalsts, lai ieviestu jaunas vērtēšanas lietas. Principu vērtēšana, lai mācītos trāpīgi raksturo kādas Kanādas profesores teiciens – cūka aug no tā, ka mēs viņu barojam, nevis tāpēc, ka katru dienu sveram.
Akcentējot motivācijas nozīmi, I. Pāvula piebilda, ka tas svarīgi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Mūs ikvienu motivē vide, kurā jūtamies pieņemti, gaidīti, kur drīkstam darīt un arī kļūdīties, situācijas, kas stiprina iespējas parādīt savu varēšanu. Motivē tas, ka sākam piedzīvot izdošanos un kāds to pamana, novērtē. Stiprinās ticība saviem spēkiem, ilgtermiņā – pašmotivācija.
Eksperte aicināja skolotājus plānus izglītībā būvēt no realitātes, nevis iedomātas ilūzijas. Viņa pajokoja, ka līdzīgi kā ģimnāzijas direktore izmantos piemēru ar burkāniem. Ja pērkam veikalā sēklas, uz paciņas ir uzrakstīts – cik dziļi sēt, kā kopt un kas izaugs. Skolotājs saņem baltas paciņas bez uzrakstiem, pat nezinot, ko gaidīt izaugam. Tad nu visus kopjam kā rozes, bet pa vidu uzdīgst dadzis, taču nezinām, ko ar to darīt. Jāmeklē risinājums vai arī atklāti jāatzīst, ka tik daudz šobrīd varam izdarīt, bet tas ir viss. Par vērtēšanu svarīgi pašiem saprast, kā veicas ar jauno pieeju, kur esam tagad, kādi pierādījumi un fakti raksturo pašreizējo situāciju. Kāds ir mērķis un kas vajadzīgs, lai to sasniegtu? Un ne tikai kādas darbības, bet kāds atbalsts nepieciešams? Kāds izskatīsies rezultāts? Kā zināšu, ka tas sasniegts?
Dokumenti un mīti
P. Pestovs konferencē skaidroja, kādas ir būtiskākās izmaiņas vērtēšanas pieejā un kāpēc tās nepieciešamas. Vispirms viņš visiem ieteica pašiem iepazīties ar oficiālajiem dokumentiem par izmaiņām, lai nesanāktu klausīties pārstāstus un kaut ko pārprast. Vispirms tie ir 2023. gada 22. augustā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par vērtēšanas kārtību. Tikai pusotra lappuse, bet tas ir pirmavots. Tāpat būtiski iepazīties ar metodiskajiem līdzekļiem, vadlīnijām par skolēnu/audzēkņu mācību sasniegumiem, arī piedāvātajiem piemēriem.
P. Pestovam gan skolotāji, gan vecāki nereti jautājot, kāpēc atkal vajadzīgas pārmaiņas. Viena no objektīvām problēmām, kāpēc nepieciešama cita pieeja vērtēšanā, ir tā, ka bērnam, mainot skolu, dažkārt būtiski mainās atzīme par to pašu zināšanu un prasmju līmeni. – Kāds varbūt sacīs, ka tas nav nekas traks. Diemžēl ir pat skolas, kas sevi pozicionē kā stingras, sakot, ka mūsu četrinieks citur būs septītnieks. Taču mums jādomā par katra konkrēta skolēna izglītības pieredzi. Tātad skolēns mācās uz četri un saprot, ka viņam ir tikai pamatprasmes. To saprot arī viņa vecāki. Taču citā skolā viņš pēkšņi par to pašu iegūst septiņi. Un tad rodas jautājums, kāds ir atzīmes jeb vērtējuma mērķis? Ko mēs tajā ciparā ieliekam? Kāpēc tādas atšķirības? Eksperts rādīja arī slaidus par pagājušā gada Latvijas devītklasnieku centralizētā matemātikas eksāmena rezultātiem. Tostarp salīdzinājumu, kāds bija vērtējums eksāmenā audzēkņiem, kuriem gada atzīme bija četras balles. Izrādās, šie skolēni ir gan starp tiem, kuri nenokārtoja eksāmenu, gan grupās, kas ieguva 20%, pat 50 un 70%. – Ja tie būtu daži bērni, varētu nesatraukties, bet tie ir simti un tūkstoši, tātad sistēmisks izaicinājums.
P. Pestovs ieteica skolās diskutēt un vienoties, kāda ir atzīmes jēga, ko ar to novērtē. Starp citu, MK noteikumi skolām ļauj noteikt atsevišķu atzīmi par uzvedību, aktivitāti, mājasdarbu izpildi un nebūt visu nelikt kopā. Viņš minēja piemēru, ka starptautiskajā skolā Parīzē skolēnam katrā mācību priekšmetā liek četras atzīmes, tai skaitā arī par uzvedību šajās stundās. Tā ir svarīga informācija darbam ar vecākiem. Vēl viņš minēja eksperimentu, kurā ar divām klasēm pedagogi strādāja vienādi, taču vienā izmantoja formatīvo vērtēšanu, bet otrā – ne. Izrādās, ietekme ir milzīga. Tās klases rezultāti, kurā bija formatīvā vērtēšana un atgriezeniskā saikne, bija par mēnešiem trim priekšā tikai summatīvi vērtētajiem. – Taču mums šajās pārmaiņās jātiek no virsrakstu līmeņa līdz klasei, lai būtu pārliecība un izpratne par to, ko darām, nepieciešama vienota pieeja vērtējuma, atzīmes noteikšanā.
Zāles smieklus izsauca daži piemēri. Noteikumos sacīts, ka pēdējam vērtējumam par sniegumu ir lielāks svars nekā iepriekšējiem par to pašu. Ja kāds autovadītāja tiesības iegūst ar trešo piegājienu, tas nenozīmē, ka šis dokuments ir vieglāks nekā tam, kuram viss izdevās ar pirmo piegājienu. Vai arī situācija – pedagogs visu stundā izdara iespējami labi, tomēr daļa klases tik un tā nesaprot. Iemesli dažādi. Jautājums – ko darīt nākamajā stundā? Ja skolotājs neko nemaina, tā īsti nebūs formatīvā vērtēšana. Atkārtot to pašu skaļāk un lēnāk? Vai tomēr ir vēl citas metodes? Viņš arī atspēkoja dažus mītus, kas radušies par pārmaiņām vērtēšanā. Piemēram, ka skolēni vairs nedrīkstēs darbus labot. Reizi mācību gadā drīkst ikviens, ne tikai nesekmīgais. – Taču jāmainās pieejai, ka mācīšanās notiek pirms, nevis pēc pārbaudes darba. Arī konsultācijas jāizmanto pirms. Nav normāli, ka skolēns, atnācis uz pārbaudes darbu, jau prasa, kad es varēšu pārrakstīt. Pārmaiņas nenotiks uzreiz, bet uz to jāvirzās. Viņš uzsvēra, ka skolēnam jāierauga saistība starp formatīvo vērtējumu un gala atzīmi. Ja nemainīsies tas, ko tu dari, lūk, prognozējamais rezultāts. Mainies!
Tikšanās darbnīcās un neformālās sarunās
Noslēdzot konferences pirmo daļu, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce teica paldies izglītības metodiķei Edītei Sarvai, bez kuras enerģijas šāds pasākums vispār nenotiktu, visam savam kolektīvam, kas iesaistījās, arī novada pašvaldībai, Izglītības pārvaldei, Limbažu vidusskolai un kultūras namam par atbalstu. Konferences otrajā daļā ģimnāzijā norisinājās 18 dažādas darbnīcas, ko vadīja gan I. Pāvula, arī vairākas eTwinning vēstnieces, gan Iecavas vidusskolas un Limbažu Valsts ģimnāzijas pedagogi, stāstot un rādot savu pieredzi. Ģimnāziju pārstāvēja G. Lāce, E. Sarva, Elīna Strazdiņa, Andrew Ellis Doxsey un desmitklasniece Dārta Ozoliņa, Gita Rudzīte, Ilona Vāle, Juris Surnajevs, Rita Maksima, Baiba Skrīvele, Agris Ķirsis, Igo Ažuks, Dāvis Rudzītis, Rūta Apiņa, Kristīne Gaugere, Inga Rozīte-Lozberga, Indra Ābele, Zane Zvirgzdiņa un Velga Kalēja. Konferences dalībnieki varēja arī aplūkot izstādi, kurā bija izlikti vairāk nekā 70 skolotāju veidotu noslēguma pārbaudes darbu piemēri – gan rakstiskas ieskaites, gan alternatīvi varianti. Arī izstādē lielākoties bija ģimnāzijas un viņu Iecavas kolēģu darbi, taču arī to skolotāju veidotie paraugi, kuri iepriekš piedalījās ģimnāzijas rīkotajos tiešsaistes pasākumos Tasīte izglītības. Konferences diena pēc pašu dalībnieku ierosinājuma noslēdzās ar neformālo daļu – profesionālām sarunām. Ciemiņiem kopā ar novadpētnieci Irīnu Noriņu bija arī iespēja izstaigāt Limbažus.
Lailas PAEGLES teksts un foto
P.S. Visi konferences, arī darbnīcu materiāli pieejami Limbažu Valsts ģimnāzijas Facebook kontā.
No skolotāju atsauksmēm
- Darbnīcās noderīgas diskusijas, sarunas kolēģu starpā, dalīšanās pieredzē, kā katram veicas, kā dara. Tas dod tādu kā stiprinājumu turpmākam darbam, ka es daru līdzīgi un neesmu apmaldījusies pēdējos divos gados. (Antra Savele)
- Lieliski izplānota diena, pārskatāmi, ērti atrodami konferences materiāli, saites, norādes. Sirsnīga atmosfēra. Superīgs muzikālais sveiciens. Kolosāla brīvprātīgo jauniešu klātbūtne. Ļoti garšīgas pusdienas. Iespēja satikt skolotājus no visas Latvijas. Vērtīgas sarunas. Viesmīlīga pilsēta. Uzspēlējām arī jaunizveidoto disku golfu. (Inga Jefremova)
- Patika uzaicināto lektoru stāstījums par skolotājiem aktuālām lietām, tiešam ļoti noderīgi. Prieks bija satikt savus kolēģus un apmainīties domām par vairākiem sasāpējušiem jautājumiem. (Vija Brente)
- Brīnišķīga organizācija, milzīgs paldies par izcelto aktualitāti “Vērtēšana”. Uzskatu, ka par šo tēmu jāturpina runāt, lai varam veidot kopēju redzējumu visā valstī! (Lienīte Rogoļeva)
- Iegūt sajūtu, ka es kā skolotājs esmu pats vērtība. Lieliska lektoru izvēle. (Zigrīda Grāvelsiņa)
- Sākums kultūras nama zālē, kur varējām visi interesenti sanākt vienkopus. Varēja just, ka katra aktivitāte bija īpaši pārdomāta, izlolota un saturiski bagāta, kas arī deva iedvesmu jauniem darbiem, idejām un vēl precīzāk domāt par vērtēšanas jēgpilnumu un tās pilnveidošanu savā skolā. (Dina Medjānova)
