Jubilejas reizē satikusies daļa no Limbažu fonda dibinātājiem – Juris Salmiņš, valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane, Guna Preimane, Taiga Plitniece, Taisa Aruma un Inta Kalniņa
Otrdien Limbažu novada galvenajā bibliotēkā uz savas 15. jubilejas pasākumu Mirklis ar draugiem pulcējās Limbažu fonda dibinātāji un atbalstītāji, sadarbības partneri. Ielūgumā fonda valde bija ierakstījusi, ka pasākums nebūs lepns un grezns, bet, cerams, būs mīļi, sirsnīgi un vienkārši, tiekoties rosinošās sarunās, atceroties paveikto un domājot, ko darīt turpmāk. Un tieši tāda šī pēcpusdiena arī izvērtās – kavējoties atmiņās un pārspriežot ieceres. Brīžam kādam acīs saskrēja asaras, brīžam visi jokoja un smējās. Uz ekrāna mijās attēli no fonda rīkotajiem dažādajiem labdarības pasākumiem un aktivitātēm – Lūgšanu brokastīm, Bumbu rallija, senioru saietiem, svētku paciņu gatavošanas sirmgalvjiem, arī ukraiņu bēgļu bērnu un jauniešu atbalsta projektiem, latviešu valodas nodarbībām, ekskursijām…
Limbažu fonda valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane, uzrunājot sanākušos, atgādināja, kā 2009. gada rudenī Igates pilī sanāca pulciņš cilvēku (ja gribam būt precīzi – 12) un vienojās izveidot labdarības organizāciju. 22. oktobrī nodibinājums tika reģistrēts. Taču šis datums ir arī Starptautiskā grāmatu diena, tāpēc jubilejas viesi bija aicināti dāvināt kādu grāmatu īpašajam plauktam Limbažu autoostā. Arī šis atvērtais, pasažieriem pieejamais grāmatu plaukts ir viena no fonda daudzajām īstenotajām iecerēm.
Aizsākums fondam bija kādreizējās Hipotēku bankas akcija, atbalstot iedzīvotāju projektus. Viss būtu labi – ideju netrūka, bet bija vajadzīga palīdzība projektu sagatavošanā, īstenošanā. – Uzņēmāmies palīdzēt, izdevās paveikt daudzas labas lietas un, lai iesākto turpinātu, tieši Hipotēku banka ieteica veidot oficiālu biedrību. Atsaucās lādezerieši, jaudīgi cilvēki no Limbažiem, Lēdurgas, vēl citurienes, – atcerējās S. Lielmane. Gadu gaitā viena aktivitāte aizvedusi pie nākamās. Izveidojusies cieša sadarbība ar radniecīgām organizācijām citos novados, mācoties vienam no otra, aizgūstot idejas. Šobrīd limbažnieki ir viens no Latvijā sešiem kopienu fondiem, kuru atbalsta un kas sadarbojas ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Svētku reizē piedalījās tā valdes loceklis Mareks Indriksons.
Limbažu fonda valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane teic paldies sadarbības partnerim Marekam Indriksonam no Borisa un Ināras Teterevu fonda
Otrdien nodibinājums Limbažu fonds kopā ar draugiem novada galvenajā bibliotēkā atzīmēja 15. jubileju. Un arī savos svētkos fonds domāja, kā sagādāt prieku un labumu citiem. Ielūgumā uz tikšanos visi bija aicināti – ja iespējams! – atnest dāvanā kādu grāmatu fonda izveidotajam grāmatu plauktam Limbažu autoostā. Savukārt pats fonds un tā valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane bija sagādājuši brīnišķīgu velti bibliotēkai – 1990. gadā Parīzē izdotos Latvju rakstus. Arī vairākas viesu nestās grāmatas paliks bibliotēkā, lai tās varētu lasīt un skatīt iespējami daudz iedzīvotāju.
Sadarbības partneru – Borisa un Ināras Teterevu fonda – valdes loceklis Mareks Indriksons, sveicot jubilārus, uzsvēra, ka šai pusē ir cieņā grāmatas. Savukārt Spīdolas un viņas komandas rīkotie pasākumi, kuros nācies piedalīties, viņu vienmēr priecējuši ar īpašo gaisotni, turklāt daudzi no tiem notikuši muižās un pilīs. M. Indriksons atcerējās vienu no savām Limbažu apmeklējuma reizēm, kad muzejā atklāja Baumaņu Kārļa ekspozīciju, kuras veidošanu atbalstīja arī Teterevu fonds. – Toreiz apmeklējām arī Sudraba muzeju un Teātra māju, iepazināmies ar režisori Intu Kalniņu. Un šī satikšanās izvērtās par lielisku sadarbību ar Ausekļa Limbažu teātri, atbalstot viņu došanos ar savām izrādēm pie senioriem dažādās Latvijas vietās. Tā viens darbs izraisīja nākamo, – sprieda M. Indriksons, slavējot limbažnieku rosību. 15 gadus kalpot sabiedrības labā – tas ir daudz. Tas ir izcili. Nereti ir tā, ka labdarības organizācijām pietiek dukas rosīties divus, trīs gadus. Pēc tam veidojums vai nu nostabilizējas, vai izplēn. – Varat sist sev uz pleca – esat izturējuši un turpināt, – paslavēja sadarbības partneris, atgādinot, ka nevalstisko organizāciju darbošanās mūsdienīgā izpratnē Latvijā sākās vien šajā gadsimtā. – Jūs gandrīz visu šo laiku esat tajā bijuši.
Jubilārus sumināja arī novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, uzsverot, ka Limbažu novads ir bagāts ar nevalstiskajām organizācijām. Tā ir liela vērtība – cilvēki, kuri brīvprātīgi sanāk kopā, lai palīdzētu citiem, iesaistītu apkārtējos vietējās kopienas aktivitātēs. Un Limbažu fondam tajā ir īpaša nozīme. – Paldies jums! – sacīja pašvaldības vadītājs. Savukārt S. Lielmane viņam un domei pateicās par atbalstu un piebilda, ka fondam vienmēr veicies ar apkārtējo ļaužu sapratni un atbalstu.
Svētku reizē Limbažu fonda dibinātāji kavējās atmiņās, kā viss savulaik sācies, un pārdomās, kā iesaistīt kustībā jaunus cilvēkus. I. Kalniņa sacīja, ka būt šajā fondā viņai ir liels gods. – Pirmajos gados mums visiem bija uzrāviens, bet ar laiku pagurstam. Turklāt Latvija arvien vairāk kļūst par senioru valsti. Tomēr seniori vēl ir varoši un griboši, gatavi nesavtīgi darīt. Tādi kā Tu, Spīdola! Bez tevis šī fonda nebūtu. Veselību un izturību! Turamies kājās! – sev un pārējiem fonda ļaudīm vēlēja režisore. Līdzīgu novēlējumu izteica deju skolotāja Taisa Aruma. – Turēsimies un ņemsim jaunos klāt. Viņa trāpīgi raksturoja fonda valdes priekšsēdētāju – maza, sīka, bet sīksta un izdarīga. Asprātīgs bija vizuālās mākslas skolotājas Ilvas Zvirgzdiņas, kura vadījusi nodarbības vairākos fonda projektos, teiciens – Spīdolas vārds saistās ar spīdēšanu, bet uzvārds rāda, ka viņa dara lielas lietas.
Bijusī Igates pils pārvaldniece Guna Preimane atzina, ka pirms 15 gadiem bijis vērts visiem satikties un apvienot spēkus, lai dotu labumu citiem. – Taču ieguvēji esam arī mēs paši. Gūstam pozitīvas emocijas. Ikreiz Lūgšanu brokastīs, kad vācam ziedojumus un palīdzam jaunajiem talantiem tikt pie nepieciešamā mūzikas instrumenta, redzot šos laimīgos bērnus, paši jūtamies laimīgi, un tas dod spēku. Turpināsim strādāt tāpat kā līdz šim! Gan viņa, gan kādreizējā Lādezera pamatskolas direktore Taiga Plitniece sacīja, ka reizēm cilvēki organizāciju sauc par Spīdolas fondu. – Bez viņas tiešām tā visa nebūtu. Viņa arī mūs saturējusi kopā kā komandu, – sacīja T. Plitniece, rezumējot, ka 15 gadu paveikts daudz labu darbu – no sirds strādāts. Viņu pašu ļoti aizkustinājis projekts, palīdzot ukraiņu bēgļiem iejusties Limbažu pusē, tāpat senioru pasākumi, ko īpaši novērtēja lauku ļaudis. – Taču arī mums pašiem daudz devusi kopābūšana, braucieni pa Latviju, gūstot pieredzi, iepazīstot citus. Arī kādreizējais Krimuldas novada domes vadītājs Juris Salmiņš uzsvēra, ka domāts arī par pašu fonda cilvēku izglītošanos, tomēr galvenais – palīdzēts cilvēkiem tādās reizēs, kad valsts un pašvaldība īsti nespēj. Un tāda jau arī ir nevalstisko organizāciju misija.
Bijusī sabiedriskā centra Lādes Vītoli vadītāja Sandra Avotiņa, kura vadījusi dažādus fonda rīkotus pasākumus, teica, ka tie allaž likušies enerģētiski silti. – Tas ir apbrīnojami, kā sajūtat, kas kurā brīdī cilvēkiem vairāk vajadzīgs, tāpat spējat piesaistīt ziedotājus. Limbažu novada galvenās bibliotēkas direktore Elīna Lilenblate-Kleina, sveicot jubilāru, sacīja, ka viņai, domājot, kā raksturot fondu, pirmā prātā nāk atziņa – dara labas lietas. – Laikam būtu pat neiespējami saskaitīt, cik daudz bijis cilvēku šajos gados, kurus fonds pozitīvi ietekmējis, – jaunie mūziķi, seniori, daudzbērnu ģimenes, ukraiņu bēgļi… Viņa solīja arī turpmāk sadarboties un ne tikai atvēlot telpas. E. Lilenblate-Kleina piedāvāja iespēju fondam sevi vēl popularizēt. Novembra beigās bibliotēka sāks veidot podkāstus jeb raidierakstus un par vienu no dalībniecēm jau uzaicināja S. Lielmani. Par sadarbību sprieda arī Sandra Gulbe no Skultes luterāņu draudzes. Viņa iesaistījusies Lūgšanu brokastu rīkošanā Saulkrastu novadā. Šis pasākums savedis kopā ar Limbažu fondu.
Pamazītēm atmiņu stāsti un apsveikumi pārtapa sarunās par nākamajiem darbiem, vispirms par Limbažu fonda tradicionāli rīkotajām Lūgšanu brokastīm jauno talantu atbalstam. Šogad tās iecerēts rīkot 6. decembrī Igates pilī. Un atkal cilvēki tiks mudināti uz labestību.
Lailas PAEGLES teksts un foto
