Ainažnieki Baiba un Uģis Birkas uz balsošanu ieradušies tautastērpos, jo uzreiz pēc tam devās uz Salacgrīvu, kur kopā ar senioru deju kolektīvu Raduraksti piedalījās Latvijas senioru koru svētkos Bezgalīgais stāsts
Lauras IRMEJAS foto
Sestdien Latvijā notika Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Balsotāju aktivitāte gan bija nedaudz lielāka nekā divās iepriekšējās, tomēr nebūt ne augsta – piedalījās vien 33,82% jeb aptuveni trešdaļa no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, kas šogad bija 1,541 miljoni. Limbažu novadā cilvēki, salīdzinot ar citām pašvaldībām un valstī kopējo rādītāju, bijuši itin rosīgi – balsot devās 44,35%. Absolūtais līderis Latvijā gan bija Saulkrastu novads ar 73,90%, vairāk nekā 50% arī vairākām citām Pierīgas pašvaldībām: Ādažiem, Mārupei un Ķekavai.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotajiem provizoriskajiem rezultātiem, Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu – 25,07% – ieguvusi Jaunā vienotība (JV). Šis politiskais spēks uzvarēja arī pirms pieciem gadiem. Otrajā vietā šoreiz ar 22,08% ierindojusies Nacionālā apvienība (NA) «Visu Latvijai»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK». Tālāk seko Latvijas attīstībai (LA), kas ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, Apvienotais saraksts (AS) – 8,18%, Progresīvie – 7,42%, Saskaņa – 7,14% un Latvija pirmajā vietā (LPV) – 6,16%. Atbilstoši saņemtajam balsotāju atbalstam JV un NA iegūs pa diviem mandātiem, bet pārējie, kuri pārvarējuši 5% barjeru, pa vienam. No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA – Roberts Zīle un Rihards Kols. LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS – Reinis Pozņaks, Progresīvos – Mārtiņš Staķis, Saskaņu – Nils Ušakovs, savukārt LPV – Vilis Krištopans. Tātad tik dažādi būs deviņi Latvijas pārstāvji, kuri nākamos piecus gadus strādās EP, kur no 27 dalībvalstīm kopumā tiek ievēlēts 720 deputātu. Jāpiebilst, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti CVK sēdē nedēļas laikā.
Arī Limbažu novadā visvairāk balsu Jaunajai vienotībai
Limbažu novadā – tieši tāpat kā Latvijā kopumā – visvairāk balsu tika JV – 32,75%. Otrs valstī populārākais politiskais spēks – NA – mūspusē ieguva 23,65%. Līdzīgs atbalsts AP – Latvijas Zaļajai partijai, Reģionu apvienībai un Liepājas partijai (10,96%) un Latvijas attīstībai (10,62%). Progresīvos mūsu novadā atbalstīja 5,25% no balsotājiem, partiju Latvija pirmajā vietā – 4,34% un Zaļo un zemnieku savienību – 3,49%. Nedaudz pārsteidzoši, ka pa kādai balsij pie mums ticis visiem 16 sarakstiem.
Latvijā absolūtais līderis iegūto plusiņu ziņā bija JV pirmais numurs Valdis Dombrovskis. Arī Limbažu novadā viņam ticis visvairāk plusu – 2324. Otrs pieredzējušais politiķis ar vislielāko atbalstu mūspusē ir Roberts Zīle no NA. Vēl līderos ir Sandra Kalniete (JV) – 1499. Itin daudz krustiņu vēl ticis Krišjānim Kariņam (JV) – 862, bet viņam visvairāk svītrojumu arī pie mums – 862. Lielāko atbalstu ieguvušo kandidātu grupā arī Rihards Kols – 845 plusiņi un Ināra Mūrniece (abi no NA) – 621, tāpat AP saraksta līderis Reinis Pozņaks – 533.
Īsas sarunas pie vēlēšanu iecirkņa
604. iecirkņa sekretāre Zane Balode pārbauda balsotāju dokumentus
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pilsoņi drīkst balsot jebkurā no iecirkņiem visā Latvijā, tāpēc ne viens vien mūsu novada balsstiesīgais iedzīvotājs, kurš sestdien (vai kādā no iepriekšējās balsošanas dienām) atradās citur Latvijā, meklēja, kur iespējams nobalsot tābrīža atrašanās vietā.
Limbažu novadā darbojās 19 iecirkņu, visvairāk balsotāju bija devušies uz Limbažu kultūras namu, arī Salacgrīvas kultūras centru un novada domes administrācijas ēku Limbažos, tāpat Skultes kultūras centru un Liepupes pamatskolu. Raksturojot rīta cēlienu iecirknī, kas darbojās pašvaldības administrācijas ēkā, vēlēšanu komisijas pārstāves atzina, ka visu laiku bijusi rimta kustība, bet nelielas rindas sāka veidoties ap pulksten 10. Vieni devās uz zāli, citi, savu izvēli izdarījuši, gāja prom. Dažus aizkavējām īsai sarunai.
Limbažnieku Almaņu ģimene atzina, ka vienmēr piedalās vēlēšanās. Par to nav nekādu šaubu, jānāk un jāizdara. Šīs gan savā ziņā bija īpašas, jo meitai Sintijai pirmās. Ierasts arī mājās visiem aprunāties, par ko balsot. – Galvenais ir izvēlēties pareizo – latvisko – pusi, tad vairs nav tik svarīgi, tieši kuru sarakstu ņemt, – tāds ir viņu princips. Pavecāka kundze no Ozolaines gan neslēpa, ka vienubrīd pat domājusi, ka nepiedalīsies, jo sajūta – nav jēgas, nekas tāpat nemainās. Tad bērni piedraudējuši, ka atvedīs viņu tik un tā. Kundzei nepatīk esošā vēlēšanu sistēma, ka jābalso par partiju, nevis par konkrētām personībām. – Vienā sarakstā atrodu vienu, kurš varētu būt darītājs, otrā – vēl kādu, trešajā arī, kopā sanāktu labs sastāvs – visi deviņi būtu darītāji, bet nekā, jāizvēlas viena liste. Tagad katrs deputāts no citas partijas un vilks savā virzienā. Tāpat notiek Saeimā. Limbažniece Velta sacīja, ka nesaprot cilvēkus, kuri nepiedalās, spriedelējot, kāds gan mums labums no Eiropas. Veltai ir pretjautājums: – Vai esat padomājuši, mēģinājuši iztēloties, kas ar Latviju notiktu, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā? Turklāt paši gribam ceļot pa Eiropu, izmantot visas iespējas, tad gan viss patīk. Protams, politiķi ir dažādi – gluži kā sabiedrība kopumā, var arī kļūdīties, bet tāpēc jau nevaram demonstratīvi no politiskajām norisēm stāvēt malā. Mēs taču šeit dzīvojam. Kāds pāris aši aizsteidzās uz zāli un drīz vien nāca atpakaļ. – Mēs jau mājās visu bijām izlēmuši, par ko balsot. Jau iepriekš savu izvēli bija apsvērušas arī brocēniete Dora un talseniece Elza, kurām šīs bija pirmās vēlēšanas. Abas ir smaiļotājas un nedēļas nogalē startēja Limbažos notiekošajās sacensībās Sudraba airi. – Bija skaidrs, ka pirms finālbraucieniem obligāti jāpagūst atnākt nobalsot. Te nu, apsteidzot notikumus, var piebilst, ka abām lieliski veicās arī sacensībās: Dora tika pie trim dažāda kaluma medaļām, bet Elza pie sudraba. Taču vēlēšanās jaunās sportistes izvēlējās Latvijas attīstībai sarakstu. – Skatījāmies, ko viņi atbalsta, vai tas sakrīt ar mūsu domām. Vēl mums svarīgi, lai būtu atbalsts jauniešiem. Omulīgi tērzējot, uz iecirkni nāca jaunu cilvēku četrotne – rīdzinieki Kitija, Linda, Ģirts un Viesturs. Kāpēc galvaspilsētas iedzīvotāji sadomājuši Limbažos balsot? – Mūsu deju kolektīvs «Dižbramaņi» piedalās «Katvaru» jubilejas koncertuzvedumā. Piektdienas vakarā starp Katvaru liepām lietū nodejojām pirmo koncertu – lieliski, šovakar būs otrais. Bet pa vidu jānobalso. Pārējie kolektīvā mums ļoti apzinīgi un nobalsojuši jau iepriekš, mēs tādi slinki, bet tas ir arī interesants piedzīvojums – iepazīt citas vietas.
x x x
Limbažu novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Andra Luste atzina, ka tas bijis pat patīkams pārsteigums, cik aktīvi norisinājās balsošana novadā. Esam desmitais aktīvākais novads Latvijā. Tiesa, iespēju nobalsot pie mums izmantoja arī iedzīvotāji no citurienes, jo EP vēlēšanās cilvēki nav piesieti konkrētam iecirknim. – Zinot, ka nedēļas nogalē mūspusē notika lieli pasākumi: Limbažos – airēšanas sacensības, Salacgrīvā – Latvijas senioru koru svētki, arī Katvaros koncerts, rēķinājāmies ar cilvēku pieplūdumu. Turklāt esam piejūras novads, ierodas arī atpūtnieki, ceļotāji, – skaidroja A. Luste. Īpaši aizkustinošus brīžus piedzīvoja Viļķenes iecirknis, kur balsot ieradās simtgadniece. Novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ir gandarīta, ka balsošana visos iecirkņos noritējusi mierīgi, bez kādām domstarpībām. – Varu tikai pateikties gan novada vēlēšanu komisijai, gan visiem, kuri strādāja iecirkņos. Zelta vērtas komandas – zinoši, precīzi, atbildīgi cilvēki, kuri zina savu darbu. Un paldies visiem balsotājiem!
Eiropas Parlamenta iepriekšējo vēlēšanu rezultāti
2019. gads
Latvijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās piedalījās 33,47% pilsoņu, No mūspuses novadiem naskākie balsotāji bija Krimuldā – 37,05%, Salacgrīvas novadā – 34,50%, gandrīz tāda pati aktivitāte arī Limbažos – 34,13%, bet Alojas novadā – 30,92%. Latvijā visvairāk balsu ieguva Jaunā vienotība. Šī partija bija vispopulārākā arī mūspuses novados. Krimuldā par to nobalsoja 36,33%, Limbažu novadā – 34,69%, Alojas – 32,73%, bet Salacgrīvas – 32,28%. Visos četros novados otrajā vietā ierindojusies Nacionālā apvienība VL–TB/LNNK. Alojas novadā par šo sarakstu nobalsoja 24,20%, Limbažu – 19,73%, Krimuldas – 18,93%, bet Salacgrīvas – 18,06%. Trešajā pozīcijā Limbažos bija Attīstībai/Par!, kas ieguva 14,88% balsu. Krimuldas novadā šim sarakstam 14,89%, bet Alojā – 10,34%. Salacgrīvas novadā 3. vietā Latvijas Reģionu apvienība – 16,05%. Šajā sarakstā kandidēja arī toreizējais Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
2014. gads
Latvijā balsošanā piedalījās 30,25% pilsoņu. Limbažu un Krimuldas novadā procentuālais rādītājs bija lielāks nekā vidējais valstī – attiecīgi 30,58% un 33,2% vēlētāju, savukārt Alojas un Salacgrīvas novadā 26,85% un 29,49% balsstiesīgo. Katrā no šiem četriem novadiem, tāpat kā valstī kopumā, visvairāk balsu saņēma partija Vienotība. Krimuldas novadā par to nobalsoja 60,61% vēlētāju, Alojas novadā – 60,71%, Limbažu – 59,48%, Salacgrīvas –- 58,44% vēlētāju. Otrā populārākā bijusi Nacionālā apvienība VL–TB/LNNK: Krimuldas novadā – 17,68%, Limbažu – 16,6%, Alojas – 15,86%, un Salacgrīvas 15,54%. Trešajā pozīcijā Salacgrīvā – Latvijas Reģionu apvienība ar 12,49%. Pārējos mūsu novados 3. vietā Zaļo un Zemnieku savienība: Alojā tai 14,2%, Limbažos – 12,9%, Krimuldā – 11,08%.
2009. gads
EP vēlēšanas notika vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, tādēļ aktivitāte valstī un arī mūspusē bija itin liela. Latvijā balsošanā par EP piedalījās 53,69% no balsstiesīgajiem. Alojas novadā – 55,2%, Krimuldas – 53,15%, Salacgrīvas – 51,73%, bet Limbažu – 50,41%. Visos četros mūsu novados uzvarēja Pilsoniskā savienība. Savukārt otra populārākā Limbažu un Salacgrīvas novadā bija Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš, Alojā – Jaunais laiks, bet Krimuldā – apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Trešajā pozīcijā Krimuldā un Salacgrīvā – Jaunais laiks, Alojā un Limbažos – tēvzemieši.
2004. gads
Latvijā pirmoreiz notiek EP vēlēšanas. Balsot devās 41,34% pilsoņu. Līdzīgi arī toreizējā Limbažu rajonā – 41,23%. Starp 16 kandidātu sarakstiem (tieši tikpat, cik šogad) vislielākais atbalsts gan Latvijā, gan mūsu rajonā tika apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet 2. vietā palika Jaunais laiks. Pie mums trešais populārākais spēks togad bija Tautas partija, bet valstī kopumā – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kas ļāva pie mandāta tikt Tatjanai Ždanokai.
