Perspektīvais vēja elektrostaciju izvietojums un parka izpētes teritorija
Pēc vēja parka Limbaži ietekmes uz vidi sabiedriskās apspriešanas sapulces nākuši gaismā šādi fakti: Limbažu vēja rotoru parks strādās 25 gadus, pēc tam to demontēs, dzirnu augstums var sasniegt pat 300 m, bet novada pašvaldība varētu saņemt no parka 300 tūkstošus eiro gadā. Novembra beigās Auseklis publicēja rakstu par šo apspriešanu, kas izsauca lielu sabiedrības interesi un šūmēšanos soctīklos. Nu kļuvis pieejams sapulces protokols, arī laikraksta lasītāji tīmeklī ir snieguši savas atsauksmes par valsts ieceri ieguldīt miljardu eiro, uzņēmumam Latvijas vēja parki būvējot aptuveni 120 vēja elektrostaciju (VES). Viens turbīnu saišķis iecerēts arī mūsu novadā. Soctīklu atsauksmes ir gan pozitīvas, gan negatīvas. Vieni ieceri slavē, otri to skeptiski nopeļ. Šeit daži komentāri:
Aigars Stepiņš: – Tipiski latviešu garā. Vilciens – slikti, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis – slikti, vēja parks Kurzemē – slikti. Un arī šis nav labi. Elektrība dārga, bet Latvija neko nebūvē, neko nevajag. Izskatās, ka vaina tomēr nebūs valstī, bet iedzīvotājos.
Normunds Šmits: – Katrā novadā vajadzēja izveidot kopu, kura izvērtē šo darboņu shēmas un pēc ētiskiem un vidi saudzējošiem kritērijiem nāk ar priekšlikumiem, kas darbojas vietējo iedzīvotāju labā, nevis kādu investoru interesēs.
Salacgrīvietis Raivis Bergmanis: – Neesmu pret, bet ar to mums elektrība lētāka nebūs. Būs jauns kantoris ar algām tūkstošos, tos verķus apkops par mūsu nodokļu naudu. Saražoto elektrību pārdos. Tā notiek tikai mūsu izpārdotajā Latvijā. Piemērs jau ir Rail Baltica. Cik tad tālu viņi ar savu dzelzceļu ir tikuši? Mīcās pa Rīgu. Sākotnēji bija paredzēts to pabeigt 2025. gadā. Cerams, ka šajā dzīvē paspēšu ar to vilcienu pabraukāties. Ainažos ir divi vēja ģeneratori, bet neesmu dzirdējis par viņu lēto elektrību.
Andris Krogzems: – Uzskatu, ka šis ir labs projekts. Pirmkārt, Latvija nesaražo savām vajadzībām nepieciešamo elektroenerģiju. Vēlos rudeņos, ziemā un pašā pavasara sākumā mūsu hidroelektrostacijas ražo visu vai gandrīz visu, ko patērējam, bet lielāko gada daļu valstij elektroenerģija jāpērk no citiem. Otrkārt, Latvijas valsts mežu masīvi, manuprāt, ir labs risinājums, jo Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīgi noraidīt visu, kas ir viņu dzīvesvietas tuvumā, lai kas tas arī būtu. Arī meži netiks izcirsti vairāk kā šobrīd.
Alise Kārkliņa: – Par mītu, kas tiek ļoti bieži dzirdēts: vēja ģeneratori atrodas tālu no apdzīvotām vietām. Ieliekot kartē provizoriskās VES atrašanās vietas, te ir rezultāts: Salacgrīva ~3,8 km, Vitrupe ~5,3 km, Svētciems ~4,8 km, Vecsalaca ~2,5 km, Korģene ~ 1,7 km, Lauvas ~3,67 km, Kuiķule ~1,1 km, Pāle ~8,4 km, Ķirbiži ~1 km, Kuviži ~7,35 km.
Ilze Cīrule: – Jūs nesaprotat? Mežus izzāģēs, kaut ko ieķēpās un pametīs, naudu paņems no mums un vēl parādus sataisīs. Neredzat, kas valstī notiek?
Vestra Talli: – Kaut kāds murgs šai sistēmā, ministrijā un Dabas aizsardzības pārvaldē. Vienā vietā novadā un arī citos reģionos privātajiem saimniekiem ņem nost vecos necirstos mežus, lai ierīkotu dabas rezervātu pēc Eiropas prasības, citā vietā cirtīs Latvijas valsts mežu veco daļu, lai ierīkotu kaut kādus stabus. Nihilisms augstākās pārvaldes līmenī!
Pēteris Jansons: – Tā negribēšana varbūt saistīta ar to, ka tas, ko būvē šādi, tiek būvēts uz mūsu bērnu un mazbērnu kauliem. Cik mēs zinām par to, kā šie brīnumlīdzekļi (kas nebūt nesastāv tikai no viegli pārstrādājamiem materiāliem) tiks utilizēti pēc nolietošanās? Un varbūt pie tās negribēšanas vainojams tas, ka runā tikai par to, cik labi būs. Jābūt diezgan naivam, lai domātu, ka tam būs labi nav ēnas puses (izņemot to, ka iezemieši ir stulbi un netic valdībai)… Arī pieeja – ir labi, jo tā mums apgalvo – ir interesanta…
Pievēršoties jaunajiem faktiem, svarīgi uzsvērt, ka valdības noteikumu projekts šobrīd paredz vēja elektrostaciju maksājumus iekšējās kopienas attīstībai 2500 eiro apmērā par katru uzstādīto megavatu (MW). Tātad, ja pašvaldības teritorijā atrodas vēja parks ar 20 elektrostacijām un katras vēja turbīnas jauda ir 6 MW, bet parka kalpošanas ilgums ir 25 gadi, tad atbalsta maksājums būtu 15 000 eiro par vienu vēja turbīnu gadā, 300 000 eiro par 20 vēja turbīnām gadā un 7,5 miljoni eiro vēja parka 25 gadu ciklā. (To aplēsuši Latvenergo darbinieki.)
Jāuzsver, ka cilvēki vēl varēs paust savu nostāju, jo ietekmes uz vidi novērtējums vēl tikai top. Tālab būs iespēja piedalīties konsultatīvajās darba grupu sanāksmēs. Pieteikumus uz tām cilvēki aicināti sūtīt uz [email protected], [email protected]. Sanāksmes plānotas no 2024. gada janvāra par tēmām, ko rosinās paši interesenti.
Sapulces gaitā tika uzdots likumsakarīgs jautājums: kāpēc VES neizvēlas teritorijas, kas neietekmē ekoloģiju. Vai mežos izveidotie vēja parki saražo vairāk elektrības nekā tie, ko potenciāli varētu būvēt jūrā? Uz to projekta virzītāji atbildēja, ka būvniecība jūrā ir tehniski sarežģītāka.
Edmunds IMŠA
Atgādinājums:
Limbažu vēja parks pēc visām birokrātiskajām saskaņošanas procedūrām darbu reāli varētu sākt ne ātrāk kā 2028. gada nogalē. Tomēr vēsture rāda, ka precīzi biznesa aprēķini tik tālā nākotnē nav iespējami, turklāt elektrības cenas biržā jau patlaban ir pārsteidzoši zemas. Tādēļ iespējams, ka ieplānotos VES mūspusē nemaz neredzēsim.
