Pieņemsim, ka raksta autore ir sarakstījusi mīlas romānu, kam vajadzīgs vāka attēls. Skatāmies, ko spēj piedāvāt MI (https://dream.ai). Secinājums – ietaupīt, nealgojot mākslinieku, varēs! Uzdevums bija uzzīmēt tumšmatainu vīrieti un sievieti ar gariem, sarkaniem matiem, kuri apskaujas un skūpstās. Arī šis rīks saprot latviešu valodu
Kad runa par medijpratību, viens no pirmajiem jautājumiem, kas būtu jāuzdod, ir – Kas ir informācijas avots?. Šķiet, ka drīz varētu kļūt aktuāls nākamais: – Ko tad, ja tas ir mākslīgais intelekts? To šobrīd apspriež visi. No kaut kā attālināta un sarežģīta mākslīgais intelekts (MI) sāk kļūt par rīku, ko var izmantot ikviens.
Bet kāpēc pēdējā laikā par MI runā tik daudz? Tā iespējas analizē ne tikai tehnoloģijām veltīti izdevumi, bet pat sieviešu žurnāli. Eksperti spriež, ka viens no iemesliem ir tas, ka risinājumi kļuvuši pieejami ikvienam, kurš prot lietot datoru vai viedierīci, turklāt daļa no tiem – bez maksas. Viens no populārākajiem ir ChatGPT. Tas ir uzņēmuma OpenAI veidots risinājums, kas apmācīts atbildēt uz dažādiem jautājumiem un piedāvāt risinājumus problēmām, izmantojot dabisku valodu (izsakās tā, it kā būtu cilvēks). ChatGPT ir spējīgs apstrādāt plašu informācijas avotu klāstu, tostarp grāmatas, žurnālus, mājaslapas, laikrakstus un citus teksta veidus. Tas spēj saprast un analizēt tekstu, izmantot datus un informāciju, lai radītu saprotamus un precīzus atbilžu variantus uz uzdotajiem jautājumiem.
Vēl ir virkne servisu un lietotņu, kas piedāvā izmantot MI, lai veidotu attēlus, piemēram, pēc apraksta vai modificējot citus attēlus. Rodas gan jautājums, vai ar šādu ģenerētu saturu netiek pārkāptas autortiesības. Kā jūtas mākslinieks vai grafiskais dizaineris, ja MI internetā sagrābsta viņa darbus un iemācās izveidot klientam bildi? Autoratlīdzība, protams, šādā gadījumā netiks samaksāta. To, ka autori finansiāli cietīs, var apgalvot diezgan droši. Ja vien neatradīs veidu, kā pielāgoties. Citējot populāru ASV politisko un sociālo norišu komentētāju Džeimiju Oliveru: – MI neizkonkurēs juristu, bet jurists, kurš darbā izmanto MI, izkonkurēs to, kurš neizmanto. Viela pārdomām!
Eiropas Komisija 2021. gada aprīlī izdeva regulu par mākslīgā intelekta sistēmu un citu tehnoloģiju drošību (AI Act), kas ievieš regulējumu un prasības mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanai. Eiropā esot jādomā, kā MI jomā neatpalikt no citiem reģioniem, bet tehnoloģija kalpotu cilvēkam, netiktu pārkāptas juridiskās normas. Tomēr nepamet sajūta, ka MI maisam gals ir vaļā un nebūs tik vienkārši izkontrolēt, kas no tā nāks ārā.
