Limbažu novada pašvaldība marta sākumā saskaņā ar iepirkumu konkursa rezultātiem par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un dzīvnieku līķu savākšanu novada teritorijā uz gadu noslēdza līgumu ar biedrību Dzīvnieku glābšanas dienests no Ķekavas novada. Redakcijā saņemti vairāku iedzīvotāju neizpratnes un satraukuma pilni jautājumi par šo līgumu un tā summu, kā arī minētās biedrības šķietami aizdomīgām darbībām dzīvnieku ķeršanā. Arī Staicelē reģistrētās dzīvnieku aizsardzības biedrības Vidzemes ķepas pārstāves sociālajā vietnē Facebook.com ar dažādiem ierakstiem pievērsušas uzmanību šai tēmai.
Līgumbiedrība raisa aizdomas
Vidzemes ķepu vadītāja Inga Plaude norāda uz vairākiem faktiem un situācijām, kas ne tikai viņā raisa šaubas par Dzīvnieku glābšanas dienesta, arī novada pašvaldības un tās policijas godprātīgu rīcību dzīvnieku izķeršanā Limbažu novadā. Ņemot to vērā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana ar aicinājumu novada pašvaldībai pārtraukt līgumu ar šo dienestu.
Sarunbiedre norāda, ka mūsu novadā pazūd šķirnes suņi (īpaši vācu aitu). Viņai stāstīts, ka maijā Salacgrīvas pusē pašvaldības nolīgtie dzīvnieku ķērāji iebraukuši privātā īpašumā un it kā meklējuši klaiņojošu suni. Bet īpašumā ir tīršķirnes vācu aitu suns, par kura drošību sākuši bažīties tā saimnieki. (Atsaucoties uz šīm aizdomām, Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Rūta Smilga ziņo, ka policijai nav informācijas par dzīvnieku zādzībām mūsu pašvaldības teritorijā.) I. Plaudei vēl zināmi gadījumi, kad uz patversmi nogādāti saimnieku suņi.
Sarunbiedre par kliedzošu nosauc aprīlī notikušo gadījumu ar vecsunīti Sisi. Tā atrasta kādas privātmājas nožogotā sētā Limbažos, kaut, kā vēlāk atklājās, tās saimnieks dzīvo gandrīz meža vidū Umurgas pagastā. Dzīvnieks regulāri staigājis uz tuvīno dārziņu rajonu, bet pirms nonākšanas Limbažos kādu laiku bija pazudis. Pašvaldības policija izsaukusi Dzīvnieku glābšanas dienestu un suns nogādāts dzīvnieku patversmē Mežavairogi, kaut daudzi iedzīvotāji zvanījuši policijai, piedāvājot dzīvnieku pieturēt, kamēr meklē saimnieku. I. Plaude apgalvo, ka policija saimnieku zinājusi (dažādu sūdzību dēļ viņu apmeklējusi), bet tāpat saukusi ķērājus. Tāsdienas vakarā Sises saimnieka māsa Facebook.com pamanījusi, ka viņu suns ir patversmē un sazinājusies ar pašvaldības policiju. Pēc administratīvā pārkāpuma akta par dzīvnieka klaiņošanu sastādīšanas saimnieks kopā ar Vidzemes ķepām devās pakaļ sunei uz patversmi. – Redzot, kāda bija viņa un Sises satikšanās, man neviens neiestāstīs, ka viņš ir slikts saimnieks. Jā, Jānis ir vainīgs, jo suns nebija vakcinēts, čipēts, reģistrēts. Tas ir viņa nelaiķa tēva suns, kuru viņš paņēma pie sevis un rūpējās, kā mācēja, – teic biedrības vadītāja. Viņa piebilst: – Pašvaldības policija no likuma puses visu izdarīja perfekti, taču – kur paliek cilvēcība? Tik vecu suni vest tādu gabalu uz patversmi, kaut bija cilvēki, kuri piedāvāja to pieturēt tepat uz vietas.
I. Plaude vērš uzmanību, ka Dzīvnieku glābšanas dienestu, ar ko pašvaldība noslēgusi līgumu, vada Danuta Priede, kura tajā pašā adresē (Ķekavas novada Meža Vairogos) vada biedrību Dzīvnieku patversme «Mežavairogi», kur nonāk izķertie dzīvnieki un par ko sabiedrībā saistībā ar dzīvnieku labturības ievērošanu un to eitanāziju izskanējušas neglaimojošas runas. Turklāt patversme ir nodokļu parādnieks (datubāzē lursoft.lv redzams, ka to apmērs uz 6. jūniju sasniedz gandrīz 4500 eiro). D. Priedes biedrību aktivitātēm kopš 2019. gada līdzi seko arī dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības Animal Rights Association B.&T. pārstāve Jeļena Rumjanceva. Viņa iestājas gan par mājas, gan savvaļas dzīvnieku tiesībām un interesējas par to aizsardzības jautājumiem arī Limbažu novadā. Kopš 2019. gada šī biedrība ar dažādiem jautājumiem un iesniegumiem par Mežavairogu darbības legālumu, dzīvnieku aprites reģistrāciju (tai zināmi vairāki gadījumi, kad dzīvnieki nonāk šajā patversmē un informācijas par viņu turpmāko likteni vairs nav) un daudz ko citu vērsusies Ķekavas novada pašvaldībā un tās būvvaldē. Tāpat iesaistīts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, prokuratūra un citas instances. Apkopota apjomīga iestāžu sniegto atbilžu mape, bet, lai arī kādi būtu pārkāpumi, atbildīgās institūcijas atbildēs min, ka nav iemesla slēgt šo patversmi. J. Rumjanceva norāda, ka no 2022. gada 24. maija PVD noteicis liegumu patversmei Mežavairogi uzņemt kaķus, jo nav atbilstoši aprīkotas to karantīnas telpas. D. Priedes biedrība apkalpo lielu daļu Latvijas, kas liekot šaubīties par patversmes ietilpību un tur aizvesto dzīvnieku likteni. Gan Inga, gan Jeļena retoriski vaicā, vai, ņemot vērā visu uzskaitīto, Dzīvnieku glābšanas dienests ir tiesīgs startēt iepirkumu konkursā un vai pašvaldība drīkstēja ar to slēgt līgumu. Šos jautājumus I. Plaude uzdevusi arī Limbažu novada pašvaldības vadītājam Dagnim Straubergam, viņa vietniekiem Mārim Beļauniekam un Jānim Bakmanim, taču viņi nav rīkojušies.
– Kāpēc pašvaldība nenāk pretī ar dzīvnieku patversmes izveidošanu? – interesējas Vidzemes ķepu vadītāja, apelējot pie tā, ka garais ceļš līdz Mežavairogu patversmei dzīvniekiem ir pārāk liels stress. Par šo jautājumu ar pašvaldības pārstāvjiem runāts daudz, taču kā biedrībai ar sabiedriskā labuma statusu (kopš pērnā aprīļa) pretimnākšanas tai nav.
Iepirkums ar griestiem, samaksa par izpildīto
Slēdzot līgumu ar Limbažu novada pašvaldību, biedrība Dzīvnieku glābšanas dienests kā apakšuzņēmējus norādījusi dzīvnieku patversmi Mežavairogi un SIA Mellers, kas darbojas Slokas dzīvnieku patversmē Jūrmalā. Vērtējot to, ka Dzīvnieku glābšanas dienestam un tā apakšuzņēmējai – dzīvnieku patversmei Mežavairogi – ir viena vadītāja un adrese, Iepirkumu komisijas vadītājs jurists Juris Graudiņš norāda – Latvijā nav liegts vienā adresē reģistrēt divas biedrības. Tāpat viena un tā pati persona drīkst būt vairākās valdēs. Runājot par biedrību Dzīvnieku patversme «Mežavairogi» kā nodokļu parādnieku, J. Graudiņš skaidro, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu iepirkumu komisijai nav jāpārbauda galvenā pretendenta apakšuzņēmēja nodokļu parādi, ja šī apakšuzņēmēja sniegto pakalpojumu vērtība nepārsniedz 10 000 eiro.
Iepirkumu komisijas vadītājs uzsver, ka līgumā minētie 41 999 eiro saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir maksimālā pieļaujamā summa un uzsver, ka līgumbiedrībai tiek maksāts tikai pēc izpildes. Biedrība pašvaldībā iesniedz rēķinus, kuros katra manipulācija (piemēram, transporta izdevumi, veterinārārsta pakalpojumi u.c.) izdalīta atsevišķi. Pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļa informē, ka šogad pašvaldība biedrībai par sniegtajiem pakalpojumiem pārskaitījusi 2162 eiro. Biedrība savākusi 19 dzīvnieku līķu, uzņēmusi septiņus suņus un trīs kaķus. Pērn (no līguma darbības laika martā) Dzīvnieku glābšanas dienestam pārskaitīti 5210 eiro. Tad līgumbiedrība savākusi 43 dzīvnieku līķus (no tiem 26 roņi). Aizvests arī 16 suņu un 12 kaķu. D. Priede uzsver – ja suni atgriež iepriekšējam saimniekam, kurš sedz visus ar mīluļa transportēšanu un uzturēšanos saistītos izdevumus, pašvaldībai par to rēķins netiek izrakstīts.
2022. gadā iepirkumu konkursā Klaiņojošo dzīvnieku izķeršana un dzīvnieku līķu savākšana Limbažu novada teritorijā piedalījās gan Dzīvnieku glābšanas dienests, gan nodibinājums dzīvniekupolicija.lv. Izvērtējot pieteikumus, līgums slēgts ar Dzīvnieku glābšanas dienestu. Nodibinājums dzivniekupolicija.lv vērsās pašvaldībā ar iesniegumu, norādot, ka iepirkumu komisija nav pārbaudījusi būtiskus faktus attiecībā uz izvēlēto pakalpojuma sniedzēju saistībā ar kaķu sterilizāciju un palīdzības sniegšanu savainotiem dzīvniekiem. Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatījis šo sūdzību, pārkāpumus nesaskatīja.
Šogad pašvaldības izsludinātajā iepirkumu konkursā, kaut īpaši gaidīts, ka atsauksies arī reģionāli tuvākas biedrības vai dzīvnieku patversmes pakalpojuma sniedzēji, piedalījās tikai viens – Dzīvnieku glābšanas dienests no Ķekavas novada. Izvērtējot kandidāta pieteikumu, iepirkumu komisija secināja, ka tas izpilda iepirkuma nolikumā uzskaitītos kritērijus (ar tiem var iepazīties datubāzē www.eis.gov.lv). Ja vien biedrība, ar ko pašvaldībai noslēgts līgums, pilda dokumentā paredzēto, vietvarai nav pamata pārtraukt līgumu, pat ja sabiedrība uzstāj. Pretējā gadījumā biedrība var vērsties tiesā pret pašvaldību. Savukārt jau no sākta gala neslēgt līgumu ar vienīgo pretendentu, kas izpilda nosacījumus, arī nevar. – Nepatīkami, ka pašvaldību ķengā, kaut darām visu pēc likuma, – atzīst J. Graudiņš, atsaucoties uz Vidzemes ķepu pārmetumiem Facebook par Limbažu novada pašvaldības un tās policijas pārstāvju darbu.
Pašvaldības policija katru gadījumu izvērtē individuāli
Saņemot no iedzīvotājiem informāciju par klaiņojošu suni vai bezsaimnieku kaķi, pašvaldības policijas pārstāvji dodas apsekot situāciju un izvērtē katru gadījumu atsevišķi. Ja suņa saimnieks nav identificējams (pašvaldības policisti vispirms painteresējas apkārtnē, vai kāds nezina četrkāja piederību) un klaiņojošajam dzīvniekam nav nolasāms čips (tā nav, nolasīšana nav iespējama dzīvnieka agresivitātes vai citu iemeslu dēļ), tiek izsaukts Dzīvnieku glābšanas dienests. – Dežurējošā ekipāža nevar visu dienu pieskatīt suni, jo tad nevarēs doties uz citiem izsaukumiem. Tāpēc četrkājus iespējami ātrāk nododam biedrībai. Bet tā darām ne vienmēr, jo, piemēram, laukos, ja dzīvnieks ir miermīlīgs un cilvēkiem nav iebildumu, ka tas uzkavējas, paši ļaudis iesaistās saimnieka meklēšanā, – teic novada pašvaldības policijas priekšnieks Raivis Galītis. Šādi gadījumi ir reizi vai divas mēnesī. – Nav tā, ka mēs mērķtiecīgi meklētu klaiņojošus dzīvniekus. Noteikti no tā negūstam labumu vai peļņu, – atspēkojot Vidzemes ķepu ierakstus Facebook, teic sarunbiedrs.
Savukārt, ja suns čipēts, mikroshēma nolasāma un izdodas sazināties ar dzīvnieka saimnieku, Dzīvnieku glābšanas dienesta pakalpojumus neizmanto. Citkārt čips ir, taču tas nav reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē, tādējādi nav iespējams dzīvnieka saimnieku identificēt. – Ir ļoti svarīgi, lai saimnieki izpilda savu pienākumu – suni gan čipē, gan reģistrē. Reizumis datubāzē norādītais īpašnieka tālruņa numurs neatbild un arī norādītajā adresē, kad pašvaldības policijas ekipāža uz to aizbrauc, neviena nav. Arī šajos gadījumos izsauc konkrēto biedrību. Tāpat reizēs, kad dzīvnieka īpašnieks nomiris vai ievietots pansionātā, bet radu nav un jaunu saimnieku neizdodas atrast, to nodod biedrībai. Ar dzīvnieku patversmi Mežavairogi var sazināties pa tālr. 24422440.
Ja suņa klaiņošana konstatēta pirmoreiz, pašvaldības policija, izvērtējot apstākļus, tā īpašniekam izsaka brīdinājumu, jo var gadīties, ka dzīvnieks vienkārši pamucis. R. Galītis atgādina, ka Limbažu novada saistošajos noteikumos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas, uzskaites, turēšanas un izķeršanas kārtību minēts – ja suns ir pazudis, tā īpašniekam un turētājam ir pienākums par to nekavējoties ziņot Limbažu novada pašvaldības policijai (tās centralizētais tālruņa numurs – 22017882). – Tas daudz ko atrisinātu. Ir cilvēki, kuri mūs par to arī informē, – apliecina pašvaldības policijas priekšnieks.
Ja dzīvnieka klaiņošana atkārtojas, tiek sākta administratīvā pārkāpuma lieta. Tā tas noticis arī I. Plaudes Facebook pieminētajā gadījumā Staicelē, no kurienes pašvaldības policija saņēmusi jau vairākus iesniegumus par saimnieka suni, kas klīst apkārt. Šajā gadījumā bijuši jau vairāki administratīvā pārkāpuma procesi. Aktuālā lieta izskatīšanai iesniegta pašvaldības administratīvajā komisijā. Tās vadītāja Dana Buša informē, ka lietu par minētā suņa atkārtotu klaiņošanu Staicelē komisija izskatīja un 13. jūnijā pieņēma lēmumu saskaņā ar likumā noteikto. Suņa saimnieks pēc lēmuma saņemšanas 10 darbdienu laikā ir tiesīgs to pārsūdzēt. Ja persona to nepārsūdz, lēmums stājas spēkā.
Tiek dalītas ietekmes zonas
Dzīvnieku glābšanas dienesta un dzīvnieku patversmes Mežavairogi vadītāja D. Priede skaidro, ka pret viņas biedrībām vērstās negatīvās ažiotāžas pamatā ir konkurence. – Mēs iepirkumu konkursā bijām vienīgie pretendenti, bet tiekam kritizēti. Sajūta, ka tiek dalītas ietekmes sfēras, tā sacīt, “tā ir mana teritorija, nelien”. Bet tad dalām šo teritoriju likumā noteiktajā kārtībā! Mērķis taču ir, lai novadā nav bezsaimnieka un klaiņojošu dzīvnieku. Darām vienu darbu. Neturu ļaunu prātu, joprojām esmu gatava ar Plaudes kundzi sadarboties. Viņa pauda nožēlu, ka Limbažu novada biedrība neizmantoja iespēju piedalīties iepirkumu konkursā.
D. Priede skaidro, ka Dzīvnieku glābšanas dienestu savulaik dibinājusi, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rekomendāciju. Tādējādi patversme Mežavairogi tikai sniedz patversmes pakalpojumu, bet otra organizācija nodarbojas gan ar klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu, gan līķu savākšanu.
– Cilvēki, kuri nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, dara ļoti labu darbu, taču daudzi uz to raugās vienpusēji – ļoti emocionāli, aizmirstot, ka jāievēro likums. Cilvēciski mēs to saprotam, – teic sarunbiedre. Par apmelošanu saistībā ar gadījumu Salacgrīvas pusē, kur biedrība devusies pakaļ kritušam ronim (to apliecina pašvaldības policijā iesniegtais akts), nevis grasījusies zagt suni, kā apgalvots sociālajos tīklos, D. Priede uzrakstījusi iesniegumu VP un patur tiesības vērsties tiesā. – Ja mēs pārkāpjam likumu, tad tas konstruktīvi jārisina ar iesniegumiem vajadzīgajās iestādēs. Bet mūs apvainot tikai tādēļ, ka esam, neļausim. Esam pacietīgi, bet visam ir savas robežas, – viņa teic.
PVD apliecina, ka lēmums par kaķu uzņemšanas aizliegumu patversmē Mežavairogi joprojām ir spēkā. D. Priede informē, ka tās teritorijā tapusi jauna kaķu māja un Ķekavas novada būvvaldē uzrakstīts iesniegums par tās pieņemšanu ekspluatācijā. Būvvaldē arī apstiprina, ka būvniecības informācijas sistēmā ir dokumentācija objektam Kaķu māja, lūšu māja, birojs, voljēri nekustamajā īpašumā Meža Vairogi. Dzīvnieku patversme spēj uzņemt 72 suņu (sarunas brīdī tajā atradās 60). Kad kaķu māju pieņems ekspluatācijā, varēs uzņemt līdz 10 kaķiem. Pagaidām, ja bezsaimnieka kaķi nepieciešams nogādāt patversmē, tas nonāk Dzīvnieku glābšanas dienesta apakšuzņēmējas – SIA Mellers – Slokas dzīvnieku patversmē. – PVD reģistrētajās patversmēs ļoti kontrolē dzīvnieku apriti. Ņemot vērā, ka kolēģi Limbažu novadā pūlas un raksta sūdzības, dienests pie mums ir biežs viesis, katru sūdzību izskata individuāli. Nekādu problēmu, jo esam ieviesuši sistēmu, lai viss līdz sīkumam būtu izsekojams. Tas reģistrētas patversmes atšķir no biedrībām, kam likums dzīvnieku aprites izsekojamību neprasa, – skaidro D. Priede. Dzīvnieku glābšanas dienestam līgums par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un dzīvnieku līķu savākšanu patlaban noslēgts arī ar Jelgavas un Rēzeknes novada pašvaldībām.
Drīz darbu sāks patversmes Mežavairogi jaunā mājaslapa, kurā varēs redzēt, kādi dzīvnieki pieejami adopcijai. Pagaidām to var skatīt biedrības profilā sociālajos medijos Facebook un Instagram. Starp citu, dažus mēnešus vecais kucēns, kuru maijā uz patversmi atveda no Limbažiem, meklē jaunu saimnieku, jo iepriekšējais nav pieteicies.
Apbrīnojams un arī pašvaldības atbalstīts darbs, bet…
Visi uzrunātie pašvaldības pārstāvji ļoti novērtē Vidzemes ķepu nesavtīgo darbu bezsaimnieku kaķu sterilizēšanā, arī ārstēšanā, tāpat sabiedrības izglītošanā par atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Vidrižu pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Linda Ņeveska, dzirdot no citiem pagastu pārvaldniekiem pozitīvas atsauksmes, vērsās pie Vidzemes ķepu vadītājas I. Plaudes ar lūgumu sterilizēt/kastrēt Bīriņos pie daudzdzīvokļu mājas mītošo padsmit bezsaimnieku kaķu koloniju. – Izveidotais plāns par kaķu ķeršanu, sterilizēšanu un kastrēšanu vedas labi. Dzīvnieki atgādāti atpakaļ. Par iedzīvotāju ziedojumiem biedrībai sagādātas arī kaķu mājas, – stāsta L. Ņeveska. Veiksmīga sadarbība ar biedrību izveidojusies arī Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājam Andrim Zundem. Iedzīvotāji viņam ziņojuši par kaķu kolonijām Svētciemā, arī Salacgrīvā, un I. Plaude atsaukusies palīdzēt. Apvienības pārvaldes vadītājam nu mazāk raižu.
– Apbrīnoju «Vidzemes ķepu» pārstāves Ingu Plaudi un Margu Taubi. Viņas ir labā nozīmē trakas, citādi nevarētu pēc darba vēl braukt uz pagastiem ķert kaķus. Viņas ir gatavas kaķēnus izbarot, braukt ar tiem uz Rīgu, lai ārstētu. Veikts svētīgs darbs, sarūpējot kaķu mājas. Sirdis viņām ir ļoti plašas. Fanātiska mīlestība pret dzīvniekiem, – apliecina Limbažu novada domes deputāte Regīna Tamane, kura vienmēr aktīvi iesaistījusies jaunu māju meklēšanā bezsaimnieku suņiem un kaķiem. Gan pati atbalstījusi šo biedrību un mudinājusi arī citus to darīt. Taču gadījums ar Sisi viņu izsitis no sliedēm. – Kad uzzināju, no kurienes šis suns, atcerējos gadījumu 2016. gadā, kad, atsaucoties laikraksta lasītāju aicinājumiem, braucu novērtēt šajā īpašumā situāciju ar dzīvniekiem. Savulaik kā Ausekļa redaktorei viņai atkārtoti zvanīts no dārzkopības kooperatīva, no kura netālu dzīvoja Sise, un stāstīts, ka šī saimnieka suņi klaiņo, ir izbadējušies, tos aiz žēluma baro kooperatīva pārstāvji. Tika lūgts, lai labāk vedot uz patversmi. Sarunbiedre uz šo īpašumu braukusi vairākkārt. – Tur bija divi maza auguma pieauguši suņi un trīs kucēni. Saimnieks atzina, ka viņam tie nav vajadzīgi. Kucēniem atradu mājas ar «Facebook» starpniecību, pieaugušajam “puikam” atrast jaunu saimnieku līdzēja «Auseklis», bet kucīti neviens negribēja ņemt. Domāju, tā bija Sise. Tad cik ticams ir apgalvojums «Facebook», ka suņa saimnieks esot laimīgs dabūt atpakaļ kucīti? Noticēt minējumam, ka kāds suni nozadzis un atvedis uz Limbažiem un – galvenais, ka tajā, iespējams, iesaistīta pašvaldības policija, viņasprāt, ir vispār nereāli.
– Dzīvnieku mīļotāju kompānija ir spēcīga, un «Vidzemes ķepas» ļoti spēj vienot cilvēkus mīlestībā pret dzīvniekiem. Tas ir brīnišķīgi. Tomēr nedomā kaut ko iebilst vai izteikt viedokli, kas nesaskan ar viņējo!. Dzīvniekmīļi sadodas rokās ne tikai, lai glābtu dzīvniekus, bet arī vērstos pret tiem, kuri nesoļo gluži viņu marša ritmā, – novērojusi R. Tamane.
Viņa uzsver, ka pašvaldība finansiāli atbalsta palīdzēšanu bezsaimnieka dzīvniekiem. Šogad projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām Vidzemes ķepu aktivitātei Noķer–sterilizē–atlaid bezsaimnieka kaķu sterilizēšanai/kastrēšanai piešķirti 3000 eiro (iepriekšējā gadā – 1500 eiro). Sarunbiedre arī aptaujājusi novada pagastu vadītājus, kuri sadarbojas ar biedrību. Daudz dzīvnieku sterilizēts gan par biedrībai piešķirto, gan pašvaldības papildus sniegto finansējumu (kopumā teju 2200 eiro, no tiem aptuveni pusi atvēlējusi Salacgrīvas apvienības pārvalde). Šogad jau iztērēti nedaudz vairāk par 500 eiro, lai, izņemot pašvaldībā atļauju, sterilizētu Limbažu pilsētas ielas kaķus. Biedrībai Limbažu dzīvnieku draugi ik gadu tiek piešķirts aptuveni pustūkstotis eiro kaķu barošanai, dzīvnieku apārstēšanai. – Tātad kopumā pašvaldība šogad nepilna pusgada laikā šim nolūkam iztērējusi vairāk nekā 6000 eiro, – konstatē deputāte.
Jautājumam nav viegla risinājuma
2021. gada rudenī Limbažu novada pašvaldība saņēma Vidzemes ķepu iesniegumu ar lūgumu bezatlīdzības nomā piešķirt pašvaldībai piederošu zemi Apbūves zeme Staicelē, lai tur izveidotu dzīvnieku patversmi. Decembra domes sēdē, kurā lēma par šo jautājumu, izskanēja, ka biedrībai papildus bezatlīdzības nomai patversmes izveidei no pašvaldības būtu nepieciešams vismaz 90 000 eiro atbalsts, bet ik gadu tās uzturēšanai 40 000. Ideja par patversmes izveidi tika konceptuāli atbalstīta, paredzot turpmāku finansiālu atbalstu saskaņā ar 2022. gada budžeta iespējām. Taču ieceri sabremzēja tas, ka saskaņā ar Alojas novada teritoriālo plānojumu 2013.–2024. gadam minētā zemes vienība nav paredzēta iecerētajam mērķim (plānojumu priekšlaikus mainīt būtu ļoti sarežģīti). Turklāt blakus tai ir dzīvojamās mājas, kam patversmes darbība, iespējams, traucētu.
Pagājušajā gadā biedrība nolūkoja citu pašvaldības zemes gabalu – Limbažos, Meliorācijas ielā 14. Lai arī Vidzemes ķepām ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bezatlīdzības nomā 1,9 ha lielo zemes gabalu pašvaldība tai nodot nav varējusi. Novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs skaidro, ka, ņemot vērā biedrības nodomu uz šīs zemes vienības celt būves, pašvaldības juristi kā vienīgo iespēju saskaņā ar likumu šajā gadījumā norādīja apbūves tiesību izsoli ar mērķi izveidot dzīvnieku patversmi. Saprotams, ka tajā varēja piedalīties ikviens. Novada vadītājs skaidro, ka pašvaldībai galvenais, lai patversmes pakalpojums tiktu attīstīts Limbažu novada teritorijā, nevis lai to darītu kāds konkrēts pretendents. Vēlāk jau ar nosolītāju varētu runāt par pašvaldības atbalstu. Kad pērn septembrī pašvaldība rīkoja mutisku apbūves tiesību izsoli (ar vērtētāja noteikto sākumcenu 794 eiro gadā) dzīvnieku patversmes izveidei, ne Vidzemes ķepas, ne kāds cits tajā nepiedalījās.
Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks M. Beļaunieks norāda, ka sociālajos tīklos Vidzemes ķepu pārstāvji maldina sabiedrību, publicējot apgalvojumus, ka pašvaldības pārstāvji gūst labumu no klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas, un citus apvainojumus. Viņš norāda – ja šķiet, ka pašvaldība kaut ko pārkāpusi, jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, nevis jāķengājas sociālajos tīklos.
M. Beļauniekam žēl, ka iepirkumu konkursā nav bijusi konkurence, taču novērtē, ka jautājums par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un dzīvnieku līķu savākšanu ir sakārtots. – Šim jautājumam viegla risinājuma nav, – teic amatpersona, atgādinot, ka pašvaldība, lai arī visādi pelta, tikai cenšas tikt galā ar sekām. Dzīvniekus pavairo, nepieskata, pamet, pat noved līdz bezpalīdzības stāvoklim tieši bezatbildīgi cilvēki, saimnieki.
Sagatavoja Līga LIEPIŅA
