Pagājušajā vasarā, klātesot gan vietējiem, gan viesiem, Ozolmuižas pilij tika nosvinēta 230. jubileja
Aizvadītajā Limbažu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi atbalstīja deleģēšanas līguma slēgšanu ar biedrību Pasaules latviešu mūzikas centrs «Vienoti mūzikā» par Ozolmuižas pils telpu un infrastruktūras nodošanu lietošanā. Biedrība iecerējusi tajā izveidot klaida latviešu mūzikas krātuvi, skaņas ierakstu studiju, kā arī te rīkot dažādus pasākumus, paralēli paliekot atvērtiem sabiedrībai un tās interesēm darboties plašajā ēkā. Tāpat tā apņēmusies piesaistīt finansējumu pils atjaunošanai. Līgumu ar Vienoti mūzikā Limbažu novada pašvaldība slēgs līdz šī gada beigām, varētu sacīt – uz zināmu pārbaudes laiku, lai pēc tā izvērtētu, kā biedrība būs pildījusi sev deleģētos uzdevumus un vai iespējama turpmāka sadarbība.
Pavērta iespēja sarunām ar investoriem
Ilgus gadus skaistajā Ozolmuižas pilī darbojās skola, kas 2020. gadā likvidēta. Toreizējā Alojas novada pašvaldība izsludināja ēkas nomas tiesību izsoli, pēc kuras līgumu par pils nomu noslēdza uz 30 gadiem. Nomnieks pauda gatavību investēt un attīstīt tūrisma piedāvājumu. Tā kā paredzētais nav pildīts, pašvaldība šo līguma lauza, sākot tiesvedību par ēkai nodarīto zaudējumu segšanu.
Gada sākumā savu vēlmi darboties Ozolmuižas pilī pieteica pērn novembrī reģistrētā biedrība Pasaules latviešu mūzikas centrs «Vienoti mūzikā», kurā apvienojušās Latvijas un pasaules līmeņa personības, lai veidotu krātuvi-bibliotēku, kurā glabāt, digitalizēt gan pasaulē izklīdušo, gan pašmāju latviešu radītās mūzikas vērtības. Interesi par šādas krātuves ierīkošanu Ozolmuižā biedrība Limbažu novada pašvaldībai pauda ļoti uzstājīgi, gan tiekoties ar tās pārstāvjiem, gan uzrunājot vietējos iedzīvotājus.
Ar Vienoti mūzikā valdes priekšsēdētāju Aigaru Parmu sazinājāmies dienu pēc Limbažu novada domes sēdes, kurā atbalstīja deleģēšanas līguma slēgšanu. – Esam ne tikai priecīgi, bet pat patīkami pārsteigti, ka no 13 klātesošajiem deputātiem visi bija par, – sacīja A. Parms. Viņš skaidroja, ka šis līgums paver biedrībai iespēju Limbažu novada domes vārdā runāt ar sponsoriem. Sarunas dienā Parma kungs ar citiem biedrības pārstāvjiem bija devies uz Ozolmuižu, lai atbraukušajiem investoriem no SIA Sakret Latvija rādītu, ko plānots ēkā paveikt, lai to pagūtu uzfrišināt līdz XVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem, kad uz tiem sabraukušos ārzemju latviešus biedrība aicinātu uz Ozolmuižu un stāstītu savu ideju par mūzikas krātuvi, lūdzot to atbalstīt. Tāpat todien daži no biedrības gatavojās doties uz Lodes rūpnīcu, kas apsolījusi ķieģeļus un citus materiālus, kas nepieciešami pils pagraba un virtuves atjaunošanai. Tāpat rit sarunas ar uzņēmumu DEPO DIY par atbalstu apkures sistēmas (saplīsušo cauruļu un radiatoru) remontā vai nomaiņā. A. Parms atgādināja, ka biedrībai ir sabiedriskā labuma statuss, kas sponsoriem ir svarīgi.
Galvenais – izstrādāt attīstības stratēģiju
Biedrības vadītājs A. Parms norādīja, ka līdz rudenim, sadarbojoties ar pašvaldības speciālistiem, jāpagūst izstrādāt Ozolmuižas pils attīstības stratēģiju (vispirms tuvākajiem trim gadiem plānošanas periodā līdz 2027. gadam un ilgtermiņā arī līdz 2040. gadam), kas ļautu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu un citu finansējumu piesaisti pils restaurācijai. Vienoti mūzikā bija arī piesaistījuši speciālistus, lai novērtētu, cik lieli ieguldījumi nepieciešami muižas ēkas atjaunošanai. Aplēstā summa ir aptuveni trīs miljoni eiro. – Ne biedrībai, ne novada domei tādas naudas nav, bet tā ir Eiropas Savienības fondos. Zinām, kādi ceļi ejami, lai uz tiem varētu pretendēt. Tam arī veltīsim visas pūles, – viņš teica.
Tiek lūkots finansiāls atbalsts arī nacionālajā līmenī. A. Parms pastāstīja, ka aprīļa beigās biedrība Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā projektu konkursā iesniedza divas ieceres – par bērnu un jauniešu mūzikas grupu konkursu Ozolmuižā un par muzikālu dziesmu svētku ieskaņas pasākumu Salacgrīvā. Tāpat tā gatavojas pretendēt uz LEADER programmas atbalstu, lai sagādātu aprīkojumu pilī paredzētajai skaņu ierakstu studijai, ko varēs izmantot gan individuāli mūziķi, gan grupas. Kaldināti arī plāni par dažādu nometņu, meistarklašu rīkošanu.
Papildus deleģējuma līgumam pašvaldība ar biedrību noslēgs arī sava veida saimniecisko līgumu, kurā definēs praktiskus jautājumus par, piemēram, elektrības un ūdens pieslēguma nodrošināšanu u.tml., paredzot, ko nodrošinās pati biedrība un kāds ieguldījums nepieciešams no pašvaldības. A. Parms skaidroja, ka arī pieņemšanas-nodošanas aktā jākonstatē situācija, kādā pils tiek pārņemta, lai biedrībai nebūtu jāatbild par iepriekšējā nomnieka nodarīto. Starp citu, sestdien Vienoti mūzikā rīkos Ozolmuižas pils telpu sakopšanas talku un aicina citus piedalīties.
Vietējo attieksme lielākoties pozitīva
Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Dace Tauriņa vēlēja, lai biedrībai izdodas sadarbība gan ar pašvaldību, gan iedzīvotājiem. Pagastā ir divas skaistas muižas (otra – Puikules muiža), tādēļ pagasta pārvaldniece labi zina, ko nozīmē un prasa to uzturēšana un ko pašvaldība var atļauties. Sarunbiedre sprieda, ka no mākslinieciskā viedokļa biedrības darbošanās un dažādu kultūras pasākumu rīkošana, pazīstamu personību piesaistīšana Ozolmuižai noteikti būs ieguvums, bet jārēķinās, ka saimnieciskā dzīve pilī nav vienkārša. – Galvenais, ka viņi grib darīt. Biedrības pārstāvji te bijuši vairākkārt, tikušies ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības pārstāvjiem. Tagad tikai jāsāk darboties, – teica D. Tauriņa.
Brīvzemnieku pagasta kopienas centra speciāliste Ozolmuižā Vineta Gončare atzina, ka vietējo ļaužu noskaņojums saistībā ar Vienoti mūzikā ir dažāds. Lielākā daļa, lai arī pēc iepriekšējās nomas pieredzes vēl piesardzīgi, priecājas, ka pilī kaut kas notiek un tā nepaliks tukša. Galvenais, lai ēka būtu pieejama iedzīvotājiem, un to biedrība arī apsolījusi. Arī pašu sarunbiedri iepriecina iecere Ozolmuižā izveidot pasaules latviešu mūzikas krātuvi-bibliotēku, kas daudzinās Limbažu novadu. Daļa vietējo gan ir nogaidoši – lai jaunie pils apsaimniekotāji vispirms parādot savus darbus, bet vēl citi ar domes lēmumu par labu Vienoti mūzikā nav apmierināti.
Kad februāra sākumā Ozolmuižā notika vietējo iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai runātu par pils nākotni, Guna Nāzare klātesošajiem norādīja uz ne visai glaimojošo informāciju, ko bija noskaidrojusi par biedrības vadītāju. Aizdomas radīja arī pēkšņā interese par Ozolmuižas pili un aktivitātes, it kā pils jau būtu nodota biedrības rīcībā. Toreiz Guna un viņas mamma Sandra Nāzare sacīja, ka arī viņām ir plāni, ko ar ēku iesākt, taču viņas nav tikušas aicinātas tos izklāstīt (arī pēc sapulces neesot uzrunātas). Jau pirms minētās sapulces G. Nāzare ar ieceri pili pakāpeniski atpirkt vērsusies pie Limbažu novada pašvaldības vadības, taču tobrīd tai vēl nav bijis skaidrības, ko ar ēku iesākt. Sazvanīta S. Nāzare atklāja, ka pilī bija iecerējušas veidot tādu kā ģimenes uzņēmumu, kas gan rīkotu pasākumus, gan īstenotu dažādus projektus, izceļot un popularizējot vietu un tās vēsturi. Kad novada pašvaldība marta sākumā rīkoja Ozolmuižas pils atvērto durvju dienu un aicināja ikvienu interesentu iesniegt savu redzējumu par pils izmantošanu, sarunbiedres ģimene savu vīziju neiesniedza, jo saprasts, ka šis ir aicinājums tiem, kuri līdz tam vēl nebija vērsušies pašvaldībā. Tāpat, sajūtot biedrības aktivitāti, nav redzēta jēga ar savu ideju startēt. Rezultātā Vienoti mūzikā pieteiktā vīzija bija vienīgā iesniegtā.
S. Nāzare un viņas ģimene plānus par Ozolmuižas, vietējās pils un tās vēstures popularizēšanas aktivitātēm nav atmetusi. Iespējams, izdosies sadarbība ar biedrību Vienoti mūzikā un arī sarunbiedru idejas radīs vietu plašajā pils ēkā. Lai arī ir rūgtums par to, kā risinājusies pils saimnieka meklēšana, S. Nāzare vēlēja biedrībai izdošanos īstenot iecerēto.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
