Aptaujas dalībnieki atzīst, ka šīs preces viņi pērk retāk cenu pieauguma dēļ
Lai gan inflācija ir dabiska un nepārtraukta parādība, pēdējo divu trīs gadu laikā pārtikas cenas ievērojami augušas. Tas ir fakts, ko apstiprinājusi gan Centrālā statistikas pārvalde (CSP), gan redzam paši, apmeklējot veikalus. Mēs papētīsim dažādas versijas par to, kur varētu būt problēmas sakne, kā arī aplūkosim cenas, cerot gūt lielāku skaidrību, kādas bijušas izmaiņas. Atbildi meklēsim CSP datos, kam droši vien var ticēt.
Uzreiz gan jāpiebilst, ka tas, kā izveidojušās patērētājiem nepatīkamās cenas, ir zinātniska pētījuma cienīgs jautājums. Turklāt attiecības ar tām ikvienam var būt ļoti personīgas. Cilvēkam, kurš neēd, teiksim, kaviāru, vienalga, cik tas maksā. Visticamāk, lielākā daļa vienkāršu ļaužu negavilēs, uzzinot, ka pavasarī ievērojami samazinājusies zaļumu cena, kamēr gaļa un maize atkal kļuvusi dārgāka.
Kurš vainīgs?
Pārtikas cenu ievērojamā pieauguma jautājumam aktīvāk sāk pievērsties arī politiķi. Zaļo un Zemnieku savienība pieprasījusi zemkopības ministra Didža Šmita demisiju, kā iemeslu norādot nespēju ierobežot nekontrolēto pārtikas cenu pieaugumu. Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) aģentūrai LETA paudusi, ka Konkurences padome (KP) aicināta veikt tirgus uzraudzību attiecībā uz pārtikas produktu cenu veidošanos to piegādes ķēdē. KP šo aicinājumu pildot. Uzraudzības rezultāti gan būšot pieejami gada beigās.
Pavasarī KP veica lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāju un piegādātāju anonīmu aptauju. Apkopojusi rezultātus, KP paziņojumā norādīja uz pastāvošo mazumtirgotāju varas pārsvaru attiecībās ar piegādātājiem, īstenojot negodprātīgu tirdzniecības praksi. Vienlaikus ZM pauda, ka dati par pārtikas produktu uzcenojumiem ir komerciāli jutīga informācija. Patlaban statistikas nolūkos šādu informāciju Latvijā neapkopo, līdz ar to tā nav izmantojama lauksaimniecības politikas veidošanā. Tāpat dažādi eksperti pauduši, ka cenu regulēšana nebūtu labā prakse. Turklāt tirgotāji centīgi noliedz, ka pārtikas cenu pieaugumā vainojams nepamatots uzcenojums. Veikalu tīklu pārstāvji norāda, ka diskusijas par cenu veidošanos nereti līdzinās viņu nomelnošanas kampaņai. Viņi atgādina, ka spēlē piedalās arī lauksaimnieki, ražotāji, pārstrādātāji, piegādātāji, turklāt savu artavu dod arī valsts nodokļu politika.
Nupat gan Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) izplatījusi preses relīzi, kurā skaļi paziņo: – Sācies cenu kritums, lielākais zaļumiem. LTA prezidents Henriks Danusēvičs pauž, ka šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un pērngada šādu pašu periodu ir noticis gan būtisks cenu kritums, gan to stabilizācija. Samazinājums pret iepriekšējo ceturksni esot 70%, pret to pašu periodu pērn 40%. Izklausās labi! Bet kā vidējam pircējam gribas pajautāt, vai runa ir par datiem, kas attiecas uz Latviju?
Tikmēr pētnieki ir izteikuši viedokli, ka šobrīd būtu jāredz lielāks cenu kritums. To paudusi Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Viņa norādījusi, ka veikalnieki par daudz aizbildinās ar globāliem notikumiem kā augsto pārtikas cenu galveno iemeslu.
Lētāki kļuvuši vien kāposti
CSP ir gana aprakstījusi datu vākšanas un apstrādes metodiku. Īpaši apmācīti darbinieki noskaidro produktu vidējās cenas (nevis konkrētu zīmolu), aprēķinā tiek ņemtas vērā arī atlaides. Uzticību stiprina tas, ka dažu produktu ailes atstātas tukšas (ar norādi uz nepilnīgiem datiem).
Mēs cenu pētniecībai izvēlējāmies maiju, jo tas ir nesenākais mēnesis, par ko pieejami CSP 2023. gada dati. Paskatījāmies, kādas bijušas pārtikas cenas maijā no 2019. līdz 2023. gadam. Visas avīzē izpētīt nevaram, tāpēc primāri izvēlējāmies kategorijas, kurās cenu pieaugums ir visnepatīkamākais mūsu aptaujas dalībniekiem.
Gaļas produktu cenas pieaugumu par nepatīkamāko atzīst 20%. Apskatot CSP datus par 13 gaļas produktiem, redzam, ka to cena kopš 2019. gada kāpusi pakāpeniski – katru gadu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo bijis samērā vienmērīgs. Šogad maijā vidēji gaļa maksā 12% vairāk nekā pērn. Kopš 2019. gada tās cena pieaugusi par 29%.
Piena produktu cenas pieaugums arī ļoti nepatīk 20% aptaujas dalībnieku. CSP vērtēto septiņu piena produktu cenas pieaugums sākās tikai pērn, kad tā kļuva par 21% augstāka nekā 2021. gadā. Šogad cena pieauga vēl par 10%.
Dārzeņu cenu pieaugums satrauc 12% aptaujāto. CSP vērtēto septiņu dārzeņu cena bijusi nemainīga līdz pat 2022. gadam. Šogad maijā dārzeņi jau maksāja par 30% vairāk. Interesanti, ka par 40% dārgāka ir paprika un burkāni, par 50% sīpoli, bet kāposti – par 9% lētāki. Respektīvi, labi tiem, kuri pamatā pārtiek no kāpostiem.
Maizes cena satrauc 11% aptaujāto. Tā ievērojamāku izaugsmi pirmo reizi piedzīvoja, salīdzinot 2021. un 2022. gadu, – plus 13%. Šogad maijā maize jau ir par 35% dārgāka nekā 2021. gada maijā.
Kafijas cena īpaši nepatīk 10% aptaujāto. Maltās kafijas cena sāka pieaugt 2021. gadā – no 11,20 eiro par kilogramu uz 11,99, tad 2022. gadā uz 13,80. Savukārt šogad maijā jau maksāja 17,30 EUR/kg. Šķīstošās kafijas cena nemainījās līdz šim gadam, kad cena pieauga no 3,33 uz 4,37 eiro par 100 g. Vidēji kafija šogad maijā maksāja par 30% dārgāk nekā 2021. gadā.
Taukvielas kopš 2019. gada kļuvušas par 25% dārgākas, ja aprēķina vidējo starp dažādiem to veidiem (augu, olīveļļas, sviesta un margarīna cena). Pēc CSP datiem sviests pēdējo piecu gadu laikā kļuvis dārgāks par 1,3 eiro – pieaugums no 10,96 uz 12,31 EUR/kg. Visievērojamāko kāpumu piedzīvojusi augu eļļa, kuras cena dubultojusies – no 2,04 uz 3,98 EUR/l. Tomēr tā joprojām ir lētākā taukviela.
Kāpuma rekords pēc CSP datiem pieder griķiem. Tie 2023. gada maijā maksāja par 54% vairāk nekā 2019. gadā, vidēji 4,28 EUR/kg.
Lētāks kļuvis viens produkts. Kāposti šogad maijā maksāja par 37% mazāk nekā 2019. gadā. Vēl viskijs maksā gandrīz tikpat, cik 2019. gadā (plus 4%). Arī kartupeļu cena augusi tikai par 6%.
Cilvēki maina iepirkšanās paradumus
Mūsu aicinājumam piedalīties aptaujā, kā viņus ietekmē pārtikas cenu kāpums, atsaucās teju 100 cilvēku. No viņiem 43% ienākumi pēdējā gada laikā nav mainījušies. 31% tie pavisam nedaudz pieauguši. 17% ienākumi ir pieauguši, bet 9% – samazinājušies.
Jautājām, kā respondentus ietekmē cenu izmaiņas. Teju puse – 47% – ir mainījuši iepirkšanās paradumus. 20% uztraucas, vai viņi varēs savilkt galus. 16% mazāk tērē izklaidēm, 5% cenšas vairāk nopelnīt. Daži aptaujas dalībnieki (seši) atlikuši rēķinu nomaksu, pieci ņēmuši ātro aizdevumu.
Stāstot par iepirkšanās paradumu izmaiņām, tikai trīs cilvēki atbildējuši, ka cenas viņus nav ietekmējušas. 40% dažas preces pērk tikai tad, kad tām ir atlaide, savukārt 21% pērk mazāk. Tikpat daudzi izvēlas citas preces nekā iepriekš. 14% iepērkas citās tirdzniecības vietās. 21% atzīst, ka tālab, lai ietaupītu, viņi biežāk pērk un uzturā lieto makaronus, putraimus, auzu pārslas un citus līdzīgus produktus. 20% vairāk pērkot dārzeņus, 14% piena produktus, 13% kartupeļus un 11% maizi.
Uz jautājumu, kāds pēc cilvēku domām ir iemesls pārtikas cenu pieaugumam, gana daudzi atbildējuši: – Nepamatots preču uzcenojums veikalos. Tiek minēta arī politiskā situācija – karš Ukrainā. Respondenti lēsuši, ka daļa atbildības jāuzņemas arī valdībai un politiķiem, kuri pieņem būtiskus lēmumus (vai arī tos nepieņem). Cilvēki vērtē, ka pārtikas cenu jautājumā novērojama bezdarbība. Valsts varētu gan uzraudzīt cenas, gan samazināt PVN pārtikai.
Jautājām arī, vai aptaujas dalībniekiem ir kāds ieteikums, kā kompensēt pārtikas cenu pieaugumu, teiksim, ietaupot. Vieni atbild: – Nekā! Tikai tāpēc, ka viss kļuvis dārgāks, ēst jau mazāk negribas… Ļaudis spriež, ka tiem, kuri jau taupīja, iegādājoties lētākos produktus, būs grūti pirkt vēl mazāk. Citiem gan tiek ieteikts plānot pirkumus, neizniekot produktus, gatavot mājās. Vēl kāds norāda, ka jāēd veselīgāk. Tas būs lētāk. Cits atzīmē, ka organismam par sliktu nenāktu pagavēt… Cilvēki iesaka arī mainīt dzīvesveidu kopumā, atsakoties no kaitīgajiem ieradumiem un mazāk izmantojot auto. Arī retāk ejot uz veikalu, varot tērēt mazāk. Nu, ko lai saka! Lai mums un jums izdodas!
Sagatavoja Linda TAURIŅA
