Pašvaldība plāno, kā pielāgoties klimata pārmaiņām

Limbažu novada pašvaldība aicina ikvienu izteikt viedokli par Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu 2024.–2030. gadam. Tajā iekļauti energoefektivitātes mērķi un pasākumi piecos galvenajos sektoros: Pašvaldības infrastruktūra, Mājokļi, Transports un mobilitāte, Enerģijas ražošana un citi pakalpojumi, kā arī Pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Pirmās redakcijas publiska apspriešana turpināsies līdz 5. aprīlim. Par to, ko dome gaida no iedzīvotājiem, runājām ar pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas attīstības un projektu koordinatori Ivetu UMULI. Šoreiz bez skaidrojuma neiztikt, jo dokumenta tēma ir specifiska un izklāstīta 80 lappusēs. Var šķist – ko gan nespeciālists te var apspriest, kur nu vēl ieteikt! Tomēr plānā norādīti arī konkrēti darbi, turklāt tā tapšanas iemesls ir pragmatisks.

Nav dokumenta, nebūs finansējuma

– SECAP plāns – tā to visbiežāk sauc gan starptautiski, gan Latvijā – ir priekšnosacījums, lai iegūtu finansējumu. Vispirms jādefinē, ko vēlamies darīt, – skaidro I. Umule. Šādu dokumentu var arī neizstrādāt, bet tādā gadījumā pašvaldība nevarēs pretendēt uz naudu, ko varēs iegūt, lai investētu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos. I. Umule piebilst, ka iepriekšējam Limbažu novadam līdzīgs dokuments savulaik bijis, bet tā derīguma termiņš beidzās jau 2020. gadā. 

Pašvaldību likumā, kas ir spēkā no 2023. gada 1. janvāra, iekļauta jauna pašvaldību autonomā funkcija – veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām. – Ir pieņemtas arī jaunas Eiropas Savienības regulas un direktīvas, kuru nosacījumi ir stingrāki attiecībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar tiem šobrīd valsts līmenī tiek aktualizēts Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, – piebilst I. Umule. – Notiek smagas diskusijas par to, kā pašvaldības to ieviesīs. Viens no galvenajiem jautājumiem ir par finansējumu, kam būtu jāseko šai funkcijai. Tomēr ar diezgan lielu pārliecību var apgalvot, ka atbalstu dažādiem pasākumiem, lai mazinātu klimata pārmaiņas, varēs iegūt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, un pašvaldībā plāno uz tiem pretendēt. 

Limbažu novada SECAP iekļauts shematisks pārskats, kas skaidro, kādi ir ar enerģētikas un klimata nozari saistītie ES, nacionālie, reģionālie un vietējie plānošanas dokumenti un mērķi līdz pat 2050. gadam. Tā ir programma, kurai būs jāpieskaņojas, – gribam to vai negribam. 

No cilvēkiem gaida ļoti konkrētus ieteikumus

Kad tiek veidoti jauni stratēģiski dokumenti, sabiedrība nereti pārmet, ka tie top ķeksīša labad. Šajā plānā paredzētie uzlabojumi jau notiek. Piemērs ir gan Umurgas pansionāta, gan Staiceles kultūras nama un pakalpojumu sniegšanas centra ēkas siltināšana. Tāds ir arī projekts, kurā tiks uzlabots ielu apgaismojums Limbažos un citās novada apdzīvotajās vietās. Vidzemes plānošanas reģions veido energoefektivitātes vienas pieturas aģentūru, lai paātrinātu daudzdzīvokļu māju siltināšanu. ­SECAP plāns paredz līdzīgas iniciatīvas turpināt, kā arī ieviest virkni citu konkrētu uzlabojumu. 

Piemēram, sadaļā Atjaunot un pielāgot meliorācijas sistēmas, atjaunot ūdensteču dabisko posmu ierakstīta iecere nostiprināt Salacas krastu. – Tā erozija konstatēta trīs vietās Salacgrīvas pilsētas teritorijā, turklāt viena ir pie pilskalna, – bilst I. Umule. Iedzīvotāji var iesaistīties apspriešanā, ziņojot pašvaldībai par vietām, kur ir līdzīgas problēmas. Tāpat viņi aicināti informēt par vietām ar meliorācijas problēmām, teiksim, applūstošām teritorijām.

Klimata pārmaiņu mazināšanā iekļauti arī tādi vienkārši pasākumi kā dzeramā ūdens brīvkrānu ierīkošana. To dara, lai mazinātu karstuma riska ietekmi uz iedzīvotājiem un mazinātu atkritumu radīšanu. Apspriešanas laikā var, piemēram, ieteikt, kur vēl noderētu brīva pieeja ūdenim. SECAP plāns norāda arī uz nepieciešamību veidot parkus un zaļās zonas. 

Vēl viena tēma ir mobilitāte. Viens no ievērojamiem CO2 radītājiem ir privātā transporta emisijas. Tās mazināt, var, piemēram, veicinot elektroauto infrastruktūras attīstību. Arī pašvaldība varētu īstenot projektus, kuri uzlabos cilvēku iespējas strādāt attālināti vai saņemt e-pakalpojumus, kā arī īstenot pasākumus, lai uzlabotu viņu digitālās prasmes. SECAP plānā ir arī jautājumi, kas attiecas uz infrastruktūru, teiksim, siltumapgādes un komunālo pakalpojumu jomu. Kopumā SECAP ir 21 dažāds pasākums, kas veicinās mērķu sasniegšanu. 

Jāuzrauga arī pašu saimniecība

Vienlaikus ar SECAP tiek izstrādāta energopārvaldības sistēmas rokasgrāmata, kas palīdzēs taupīt enerģiju pašvaldības saimniecībā. – Energoefektivitātes likums paredz: ja pašvaldības ēkās apkurināmo telpu platība pārsniedz noteiktu apjomu, tad ir nepieciešama energopārvaldības sistēma, – skaidro I. Umule. Limbažu novadā tā tiek ievērojami pārsniegta (skat. tabulu blakus). Pašvaldība apņēmusies turpmāk ļoti uzmanīgi sekot līdzi enerģijas patēriņam savos īpašumos. – Ja nav datu, nevaram izdarīt secinājumus par to, kas notiek, – uzsver I. Umule. Ja būs zināms, cik un kad tiek patērēts, varēs meklēt risinājumus, lai taupītu enerģiju, līdz ar to – budžeta naudu, kā arī domāt par siltināšanu un citiem risinājumiem, kā to veicināt. 

Energopārvaldes sistēma būs elektronisks rīks, kurā tiks reģistrēti dati par enerģijas patēriņu, tos varēs ērti pārskatīt un analizēt. Sistēmu un arī SECAP pašvaldība veido sadarbībā ar SIA Ekodoma. Uzņēmumā apvienojušies Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki. 

Ar SECAP plānu var iepazīties Limbažu novada pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī Limbažu, Salacgrīvas un Alojas apvienības pārvaldes pilsētu un pagastu pakalpojumu sniegšanas centros. Visi interesenti laipni aicināti uz SECAP sabiedrisko apspriedi klātienē nākampirmdien pulksten 17 domes ēkas lielajā zālē Limbažos, Rīgas ielā 16. Tai varēs pieslēgties arī attālināti – saite pieejama pašvaldības mājaslapā un profilos sociālajos medijos. 

Linda TAURIŅA