Daļa no novada pieaugušo izglītības ideju dienas dalībniekiem kopbildē pie Puikules muižas, kas ir izcils piemērs, ko var paveikt aizrautīgu cilvēku komanda
Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Šis sakāmvārds mūsdienās kļūst arvien aktuālāks. Pasaule mainās tik strauji, ka mums nepārtraukti jāapgūst arvien jaunas zināšanas un prasmes, lai spētu konkurēt darba tirgū un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Vairs nepietiek ar pirms gadu desmitiem iegūtu diplomu.
Jūnijā Limbažu novada domes Izglītības pārvalde, tās vadītāja Sigita Upmale un izglītības darba speciāliste Vaira Ābele pulcēja kopā to institūciju un organizāciju pārstāvjus, kas katra savā veidā saistīta ar pieaugušo izglītību – mācās paši, izglīto citus. Dalībnieku loks bija pat pārsteidzoši plašs. Ielūgumam bija atsaukušies speciālisti no pašvaldības Sociālā dienesta, Attīstības un projektu nodaļas, aģentūras LAUTA, Kultūras pārvaldes, tāpat Nodarbinātības Valsts aģentūras Cēsu filiāles Limbažu klientu apkalpošanas centra, Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu konsultāciju biroja, Limbažu slimnīcas, Galvenās bibliotēkas, arī Korģenes bibliotēkas, Limbažu muzeja… Pasākumā, kam bija dots nosaukums Pieaugušo izglītības ideju diena, piedalījās arī Limbažu pensionāru biedrības vadītāja un Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu darbinieks – kā simboliska saikne no jaunajiem līdz senioriem. Protams, šāda saruna nav iedomāja bez pedagogiem, šoreiz pārstāvēta bija Limbažu vidusskola un Valsts ģimnāzija. Arī tikšanās vieta – Puikules muiža – nebija izraudzīta nejauši, jo to pamatoti var uzskatīt par vienu no savas apkaimes kultūras un izglītības centriem. Muižkundze, Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Dace Tauriņa, sveicot viesus, uzsvēra, ka ļoti cenšas arī savus darbiniekus ievilkt un aizvilkt uz arvien jaunām aktivitātēm. Tiesa, vienmēr vajag garaini, kas veicina vārīšanos, un komandu, kas gatava jaunajam ļauties.
Vajag tiltu, lai satiktos
Pasākuma ievadā S. Upmale ieskicēja, kā pieaugušo izglītība iekļaujas šopavasar apstiprinātajā novada Izglītības stratēģijā 2023.–2027. gadam. – Vēlamies novadā izveidot spēcīgu tīklojumu, lai zinātu institūcijas un cilvēkus, kas spēj šajā jomā darboties. Kopā darot, varam paveikt vairāk. Viņa uzsvēra, ka mums jāapzinās – jāmācās katru dienu, skatoties nākotnes virzienā.
Ideju dienā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Inguna Kucina un Vidzemes Augstskolas (ViA) mūžizglītības projektu vadītāja Alise Andersone. I. Kucina informēja par kādu interesantu jaunumu, ko Latvijā plānots ieviest, saistītu ar Eiropas Atveseļošanās fondu, proti, paredzēts veidot individuālus, virtuālus mācību kontus. Tas izmainīs pieaugušo izglītības finansēšanas mehānismu – no projektu atbalsta uz ilgtspējīgu finansējumu. Tātad nauda sekos mums, lai to varētu izmantot mācībām. Šogad domāts jauno modeli aprobēt, bet pakāpeniski ieviest līdz 2026. gadam. Viņa arī uzsvēra, ka svarīgas ir iedzīvotāju un pašvaldības iniciatīvas, lai saprastu, kas reģionā vairāk vajadzīgs.
A. Andersone atzina, ka viņa kā reģiona izglītības centru redz ViA. – Mums ir pilna māja ar gudrām galvām, ekspertiem un zināšanām. Un otrā pusē ir cilvēki, kuriem šīs zināšanas varētu noderēt un interesēt. Vajag tiltu, kur satikties, apmainīties ar informāciju. Pašlaik tiek uzlabota augstskolas mājaslapa, lai būtu skaidrāka tieši pieaugušo izglītības sadaļa. Viņa arī nosauca dažus jau esošos ViA piedāvājumus. Piemēram, atvērtā universitāte – iespēja izvēlēties kādu konkrētu kursu un apgūt to kopā ar studentiem. Tiek rīkoti neformālās izglītības kursi, tāpat institūcijas aicinātas sadarboties ar ViA, organizējot apmācību saviem darbiniekiem.
Uzlādēt un pārlādēt baterijas
Par savu iestāžu izglītojošo darbību saistošas prezentācijas bija sagatavojusi gan Limbažu Galvenās bibliotēkas Mācību un metodiskā centra vadītāja Broņislava Sauka, gan aģentūras LAUTA uzņēmējdarbības konsultante Elīna Lilenblate. B. Sauka atgādināja, ka pieaugušo izglītība vispār ir viena no bibliotēku pamatfunkcijām, īpaši akcentējot kultūrizglītību. – Mūsu bibliotēku varam definēt kā garīgu telpu dabas ielokā, lai izglītotu, izprastu pagātni, izjustu nākotni un izbaudītu šo brīdi. Tiek piedāvātas gan tikšanās ar literātiem, māksliniekiem, gan radošās darbnīcas, izglītojoši semināri, kopā pulcētas interešu grupas. Arī E. Lilenblate uzsvēra, ka izglītības joma tā vai citādāk ir iesaistīta visos LAUTAS darbības virzienos: tūrismā, uzņēmējdarbības atbalstā un publisko ūdeņu apsaimniekošanā. Šogad LAUTA izveidoja un interesentiem piedāvāja savas neformālās izglītības programmas par projektu pieteikumu sagatavošanu un komunikāciju uzņēmējdarbībā. Notiek meistarklases Es Tev – Tu man. Jaunums ir Spēka sarunu cikls – tikšanās ar darbīgām personībām, lai apmeklētāji varētu uzlādēt un pārlādēt savas baterijas. Var sacīt, ka arī šī ideju diena Puikulē dalībniekiem bija bateriju uzlādēšana – satiekoties un iepazīstoties, pārtraukumā dodoties ekskursijā pa muižu un gūstot ieskatu, cik dažādas daudzveidīgas izstādes un ekspozīcijas tur apskatāmas. Arī priecājoties par limbažnieces Lūcijas Sičevskas muzikālo sveicienu.
Tā nav Ziemassvētku paciņa vai ātrās ēdināšanas uzņēmums
Uz sarunu Puikulē bija uzaicināta arī viena no viszinošākajām pieaugušo izglītības darbiniecēm Latvijā – pedagoģijas doktore Ingrīda Muraškovska, kura šobrīd vada neformālās izglītības centru Inovācijas klase. Viņa atgādināja arī par iedalījumu: formālā izglītība (vienkārši skaidrojot – tāda, kurā par apgūto programmu tiek saņemts arī valstiski atzīts dokuments), neformālā (ārpus formālās organizēta izglītojoša darbība) un informālā (izglītošanās, kas notiek apzināti vai neapzināti, ikdienā un darba pieredzē apgūstot kaut ko jaunu, kas bagātina un pilnveido personību). Paradokss, ka Latvijā vispār nav Pieaugušo izglītības likuma, kaut par tā nepieciešamību runāts gadu desmitiem. Savukārt esošajā Izglītības likumā pat nav termina mūžizglītība. Tā nu reizēm šķiet, ka pieaugušo izglītība ir itin visā, bet skaidras struktūras nav. Tam gan ir arī objektīvs pamatojums – tā strukturējas tikai pēc mērķgrupām. Skaidrs, ka, teiksim, senioriem ir citas vajadzības nekā maznodrošinātajiem bezdarbniekiem vai uzņēmējiem. Turklāt ļoti bieži tiek uzsvērta vienīgi konkurētspēja darba tirgū, kaut to nevar atdalīt no personības attīstības – cilvēks taču ir vienots veselums.
Diskusijas, meklējot atbildi, kāpēc ir vajadzīga mūžizglītība
I. Muraškovska runāja arī par dažādiem stereotipiem, kas ir traucējošas klapes uz acīm. Nereti izglītību uztveram tikai kā sēdēšanu skolas solā, ignorējot pirmskursu daļu, lai cilvēku ieinteresētu, un aizmirstot nepārtrauktības nozīmi. Iegūt prasmes ir viena lieta, bet otra – tās uzturēt. Tāpat aplam ir skatīties uz izglītību kā ātrās ēdināšanas uzņēmumu, kas vienā piegājienā aši jo aši panāks pārmaiņas. Turklāt jautājums ir par dzīves pozīciju. Ja cilvēks ir neaktīvs un viņam viss pasaulē liekas slikts, tad nevieni kursi uzreiz to neizmainīs. Jāveido komplekss formālās, neformālās un informālās izglītības piedāvājums konkrētajai mērķgrupai, izglītotājiem savā starpā sadarbojoties. Izglītība nav arī Ziemassvētku paciņa, kurā visiem sapakots vienāds piedāvājums. Mēs taču esam tik atšķirīgi!
Visa runātā kontekstā būtisks ir jautājums – kā mainīt cilvēku pozīciju? Kā ieinteresēt? Arī skolās pedagogi atzīst, ka visgrūtāk ir strādāt ar tiem skolēniem, kuriem viss vienaldzīgs, nekas neaizrauj. Savukārt, domājot par pieaugušajiem, skaidrs, ja cilvēks ir trūcīgs, dzīvo no rokas mutē, diezin vai viņš spēs veidot tālākus dzīves plānus. Tāpēc sākumā būtiski panākt kaut nelielu uzlabojumu ikdienā, kas var dot turpmāku uzrāvienu, ļaut saskatīt arī pozitīvo dzīves pusi. Iesaistīt, lai pats pamazām gribētu spert nākamos solīšus.
V. Ābele, rezumējot tikšanos, uzsvēra, ka šādas ideju dienas vajadzīgas biežāk un tad skaidrāka būs arī koordinēta rīcība, sadarbība. Jādomā, kā pašiem pieaugušo izglītības tīklojumā iesaistītajiem kļūt spēcīgākiem, rast laiku savstarpējai komunikācijai. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir katrā pilsētā, pagastā atrast cilvēkus, kuri, izprotot mūžizglītības nozīmi, spēj uzrunāt, iedrošināt un pārliecināt, ka izglītība jebkurā vecuma posmā ir stabils ieguldījums dzīves uzlabošanā. Vienviet tie būs bibliotekāri, citviet – varbūt jaunatnes darbinieks, skolotājs, kultūras centra vadītājs, kāda biedrība.
Pasākuma dalībnieki, noslēgumā aicināti izteikt idejas, kā attīstīt pieaugušo izglītību novadā, uzsvēra sadarbību, nepieciešamību apzināt vajadzības un problēmas, piedāvāt iespējamos risinājumus. Un noteikti šādas un līdzīgas tikšanās saglabāt kā tradīciju, rīkot arī plašākai sabiedrībai. Turpināt tīklojuma tikšanos, lai valdziņi nenoirst.
Lailas PAEGLES teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu no ideju dienas – laikraksta mājaslapā sadaļā Galerijas.
Pieaugušo izglītība – personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
(No Izglītības likuma)
Noderīgi resursi, kur uzzināt jaunumus par pieaugušo izglītību:
- Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības mājaslapa www.laea.lv;
- Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma EPALE;
- valsts institūciju veidotās mājaslapas www.muzizglitiba.gov.lv un macibaspieaugusajiem.lv
