Vienā no meistarklasēm Pociema skolā tās dalībnieki, izmantojot dažādus dabas un citus materiālus, līmējot, zīmējot un verot, radīja kādu dekoru
Nedēļas nogalē biedrība Vislatvijas Limbaži, kas apsaimnieko kādreizējo Friča Bārdas Pociema pamatskolu, aicināja piedalīties radoši praktiskās meistarklasēs. Interesenti varēja mācīties šūt, darboties ar koku, spēlēt kokli, uzzināt, kā to pagatavot, izzināt dzejoļu rakstīšanas knifus, kā arī ļauties radošam lidojumam, zīmējot, līmējot un veidojot no dabas materiāliem. Aktivitātes pulcēja apmēram 15 ģimeņu no Limbažu novada, kaimiņu pašvaldībām un tālākām vietām.
Aija Kazerovska no Cēsu puses bija sarūpējusi dažādus dabas materiālus, lai no tiem un dažādiem dekoratīviem elementiem varētu veidot, piemēram, ar graudiem rotātu zīmējumu, sūnu zvaigzni vai jebko citu. Rosība pie galda bija liela. – Šī ir radošuma veicināšana, ne meistarklase, – uzsvēra sarunbiedre. Viņa novēroja, ka īpaši pieprasītas bija sūnas. Bērni pat devušies laukā savākt tās papildus. Kad vien rodas iespēja, Aija ar ģimeni dodas uz satikšanos Pociema skolā. Sanākšanas, svinot svētkus un talkojot, notikušas arī viņas lauku sētā. – Šī ir kā liela ģimene, kurā cits citu pieņem tādus, kā viņi ir. Kopības un piederības sajūta, – raksturo A. Kozerovska. Radošuma aktivitātē, no sūnām gatavojot Ziemassvētku dekoru – zvaigzni, iesaistījās arī Aijas novadniece Lauma Buklagina, kura uz pasākumu bija ieradusies kopā ar trim atvasēm, tostarp vēl ratiņos gulošo jaunāko dalībnieku. Šādas kopējas nodarbības un jaunu prasmju apgūšana viņas skatījumā ir jaukas. Laumas ģimenē bērni izvēlas, vai vēlas uz konkrēto aktivitāti doties, un meistarklases Pociema skolā viņus uzrunāja. Uz šejienes sarīkojumiem ģimene ierodas diezgan regulāri.
Šūšanas meistarklasē dalībnieki Solvitas Gnevohas vadībā gatavoja dekoratīvos spilvenus. Lielākajai daļai nebija iepriekšējas pieredzes šūšanā, un interese par šo procesu bija pietiekami liela. Solvitas dzimtā puse ir Brīvzemnieku pagasts, bet patlaban viņa dzīvo Tukuma novadā. Viņas nodarbībā iesaistījās arī Undīne Baumane. Jaunietei jau ir pieredze šūšanā un arī šeit viņa uzzinājusi noderīgas lietas – piemēram, lai šujot vīles, tās izdotos taisnas, pirms tam jāiezīmē. Kā gatavo kokles, savā meistarklasē stāstīja pociemietis, kokļu meistars Pēteris Jansons. Savukārt folkloriste no Valmieras puses Lauma Tjuniņa ierādīja, kā šo instrumentu spēlēt. Citiem meistarklašu vadītājiem vēlāk gatavojās pievienoties arī dzejnieks Arvīds Ulme, lai pastāstītu par dzejoļu radīšanu.
Darbmācības prasmes, iemaņas kokapstrādē, galdniecībā interesentiem grasījās ierādīt pats biedrības vadītājs Modris Ripītis. Bija iecerēts no koka gatavot svečturus, iemācīties darboties ar dažādiem galdniecības instrumentiem. Ēveļgaldus un skapjus biedrībai uzdāvināja Staiceles pamatskola, bet darbarīkus – Pociema skolas absolvents, vietējais iedzīvotājs Māris Lūsis. Savukārt darbmācības metodiskos materiālus atvēlēja kādreizējais šīs skolas direktors Jānis Kreics. Atbalstītājiem M. Ripītis ir pateicīgs. – Lēnā garā apaugam ar lietām. Piemēram, par simbolisku samaksu viņiem atdos vairākus biroja galdus, dīvānu. Dažādas mēbeles, trauki, instrumenti un citas lietas biedrībai joprojām nepieciešamas. Ja kādam mājās kas lieks, bet vēl lietojams, biedrība būtu pateicīga par papildinājumu. Skolas telpas tagad izžuvušas, pēc vasaras regulārās vēdināšanas tikts vaļā arī no pelējuma. Iztīrīti skursteņi, palēnām tiek atjaunotas izdegušās krāsnis. Vēl gan daudz darāmā, tādēļ Vislatvijas Limbaži vērsušies arī Valsts probācijas dienestā, piedāvājot uzņemt un nodarbināt dienesta klientus, piemēram, malkas zāģēšanā, kosmētiska remonta veikšanā vai citos darbos. Plānots arī startēt projektu konkursos, lai iegūtu atbalstu mēbeļu, darbarīku sagādei utt.
Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Pociema kultūras namu un tā vadītāju Aiju Romancāni. Nepieciešamības gadījumā biedrībai tiek aizlienēti krēsli un galdi. Iecerēts ar kultūras nama vadītāju vienoties par pasākumu plānu, lai lielākie notikumi nepārklātos (vairākas vietējās ģimenes gribējušas pievienoties meistarklasēm, bet gatavojās valsts svētku pasākumam un koncertam kultūras namā). M. Ripītis ar gandarījumu atzīst, ka vietējie iedzīvotāji, no kuriem daļa uz biedrības darbošanos raudzījās ar piesardzību, aizdomām, lēnām viņus pieņem un saprot tās mērķi vienot ģimenes un veicināt jēgpilnu laika pavadīšanu. Nupat tapusi arī biedrības vīzija, misija un mērķi, ar ko iepazīstinās arī vietējos.
No jaunā gada Pociema skolā iecerēts praktisko meistarklašu cikls, kurā savas jomas meistari par noteiktu samaksu dalītos pieredzē un zināšanās, lai intersenti līdz vasarai tiktu pie savas kokles, apģērba gabala vai iemācītos apstrādāt koku, apgūtu mūrēšanas pamatus u.c. Paredzēts, ka nodarbības notiks reizi mēnesī vienā dienā cita pēc citas, lai dalībniekiem laiks būtu pavadīts pilnvērtīgi. Aicināts ikviens.
Nākamgad Vislatvijas Limbaži 2. augustā, atzīmējot kādreizējās Pociema skolas 165. gadadienu, gatavojas rīkot tās absolventu, pedagogu un darbinieku salidojumu. Šovasar tāds jau bija, bet cerams, ka nākamgad apmeklētāju būs vairāk.
Nākamais biedrības pasākums Pociema skolā – ģimeņu Ziemas saiets – gaidāms 27. un 28. decembrī. Iecerēts, ka tajā pirmizrādi piedzīvos biedrības dalībnieku iestudētā A. Ulmes luga Pasaka par atslēdziņu, kam patlaban top dekorācijas un tērpi. Iespējams, pēc tam ar to varēs uzstāties gan vietējā kultūras namā un pansionātā, gan citviet.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
