3. jūlijā Limbažos, Kultūras pārvaldes telpās Baumaņu Kārļa laukumā 1 norisinājās novada kultūras attīstības stratēģijas 2024.–2031. gadam un rīcības plāna 2024.–2027. gadam sabiedriskā apspriešana. Tai varēja pieslēgties arī attālināti. Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele iepazīstināja ar dokumenta izstrādes gaitu, skaidrojošo informāciju, arī stratēģijas apakšprogrammām: Ziemeļu stīga, Alojas Ausekļa mantojums, Kultūrspēks jūrai, Latvijas romantisma avots – Rumbiņi, Liepupes kinociems, Baumaņu Kārļa Limbaži 800+ un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa. Pēcāk sanākušie diskutēja un ieteica uzlabojumus. Ar stratēģiju var iepazīties novada mājaslapā un pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Priekšlikumus iedzīvotāji aicināti izteikt līdz 20. jūlijam. Dokumenta gala versija tiks prezentēta jūlija domes apvienotajā komiteju sēdē, lai virzītu apstiprināšanai domes sēdē 25. jūlijā.
Veiksmes atslēga – komunikācija
Pāles pagasta folkloras kopas Malībieš’ vadītājs Reinis Druvietis, pateicās par dokumenta izveidi un tajā iekļauto sadaļu Vidzemes lībiskā kultūrtelpa. – Lai izdodas tūrismu savienot ar kultūru, – viņš vēlēja. Una, kura ir lepna limbažniece jau 5 gadus, rosināja aizdomāties par komunikāciju. – Jāiet plašāk! Mums ir, ar ko lepoties. Esmu pārsteigta par lielo kultūras devumu, kas ir šeit. Protams, ceru, ka norišu būs arvien vairāk, bet jāpadomā par komunikāciju ne tikai sociālajos tīklos, bet arī reālajā vidē, – mudināja iedzīvotāja. Viņasprāt, lietderīgāk jāizmanto afišu stabi. Tāpat viesi jāpiesaista, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Valda Irmeja interesējās par priekšlikumiem infrastruktūras sakārtošanai. – Vai ir bijis vienots skatījums uz visu novadu? Liekas, ka dažām iestādēm nav vajadzības neko sakārtot, bet dažām šo lietu ir daudz… – viņa vaicāja, kā piemēru minot Bārdu dzimtas muzeju Rumbiņi. – Vai tur tiešām viss ir tik ideāli un nekas nav jāsakārto? E. Keisele skaidroja, ka muzejiem un bibliotēkām izstrādātas atsevišķas stratēģijas. – Tās ir iestādes, kas attiecīgos laika posmos iziet akreditāciju. Par «Rumbiņiem» ir atzinums no kultūras inspekcijām par to, kas būtu jāpaveic, bet kritiskākās lietas no tām – vienai no muzeja klētiņām jāpielabo jumts un Friča Bārdas mājā jāsalabo grīda – ir paveiktas, – teica E. Keisele.
Klātesošie pauda sašutumu par pasākumu informāciju novada mājaslapā. – Ierakstu mājaslapā vārdus «Limbažu pagasta svētki», redzu informāciju par pagājušā gada svētkiem. Tas nav normāli, ja ir notikums, bet par to neko nevar atrast, vai arī ziņa parādās vien nedēļu pirms pasākuma. Kāda iedzīvotāja piebalsoja, ka tikai nupat pirmoreiz redzējusi Limbažu pilsētas svētku afišu, bet notikums būs jau pēc mēneša, turpretī Zvejnieksvētku, kas norisināsies 13. jūlijā Salacgrīvā, programma tika izsludināta jau pavasarī. Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Beāte Kožina atzina, ka varbūt informāciju mājaslapā uzreiz atrast nav viegli, tomēr nepiekrita, ka tas nav iespējams. – Mājaslapā ir notikumu kalendārs. Ir izveidota afiša ar pilsētu un pagastu svētku norisēm, – precizēja B. Kožina. Novada kultūras attīstības stratēģijas izstrādes darba vadītājs Gints Šīmanis skaidroja, ka informācijas trūkums nav attiecināms tikai uz vienu komunikācijas kanālu. – Arī organizatoriem jānāk ar savu informāciju, – viņš mudināja. B. Kožina viņam piebalsoja: – Pašvaldības komunikācijas nodaļā ir divi speciālisti, viens atbild par kultūru, otrs – par sociālo jomu, vēl ir nodaļas vadītājs un mājaslapas administrators. Ar šo nelielo resursu, kas mums ir, vācam un apkopojam ziņas par dažādiem notikumiem un svētkiem, ko publicējam «Limbažu Novada Ziņās», «Auseklī», «ReTV», «Radio SWH», izvietojam uz ziņojumu dēļiem. B. Kožina rosināja ieteikt, ko vēl vajadzētu darīt, lai informācija nonāktu līdz iespējami plašākai auditorijai.
Jāizmanto esošie resursi
Tika spriests par Limbažu Burtnieku kvartāla izmantošanu pasākumu rīkošanai. – Kaut tur atrodas Sudraba muzejs, ejot pa tuvumā esošo ielu, nav nevienas norādes, ka blakus ir Burtnieku kvartāls, – sacīja kāda iedzīvotāja, uzsverot, ka vasaras sezonā tur varētu aizvadīt brīnišķīgus pasākumus. E. Keisele atzina, ka šis ir lielisks ierosinājums, ko ņemt vērā turpmāk, jo astoņsimtgades laikā Rātsnamā, kas atrodas Burtnieku kvartālā, norisinājās preses konferences un citi pasākumi, tomēr viņa nepiekrita, ka šobrīd tur nenotiktu pasākumi. Nesen tur atzīmēti Peoniju svētki, bet jūlija izskaņā būs Medus diena. Vairākkārt izskanēja jautājums – kurš ir atbildīgs par pasākumu norisi Burtnieku kvartālā un pilsdrupu teritorijā?
Kopīgi izdevās nonākt pie secinājuma – kultūras nami to infrastruktūras dēļ ir piemēroti pasākumu organizēšanai telpai, bet sarežģītāk ir ar norisēm brīvā dabā, jo tās prasa papildu finansējumu tehnikas nodrošinājumam. Pirms plānot jaunas kultūrvietas, jāizmanto lietderīgi esošās. Tika apspriesta ieejas maksa gadskārtu ieražu pasākumos. Izskanēja jautājums, vai 10 eiro maksa ir adekvāta sarīkojumam brīvā dabā ārpus Limbažiem? – Tā uz vienu ielīgošanas pasākumu atnāk visi, bet uz otru, kur rāda teātra izrādi, tādēļ prasa naudu, mazāk cilvēku, – apgalvoja iedzīvotāja.
Balanss starp vietējo iedzīvotāju un viesi
Taisa Aruma, ilggadēja deju kolektīva Varavīksne un tautas deju ansambļa Katvari vadītāja, uzsvēra, ka jāveicina kultūras pārstāvju sadarbība ar apkārt esošajām iestādēm. Viņa novērojusi, ka, piemēram, svētdienās, pastaigājoties Limbažu pilsētas centrā, izdodas sastapt maz cilvēku. – Kultūras pasākumi ir pamats turpmākai attīstībai visapkārt, tostarp sabiedriskajiem ēdinātājiem. Nezinu, kā viņi izdzīvo bez apmeklētājiem, – sacīja T. Aruma. E. Keisele nepiekrita novērojumam par cilvēku daudzumu. – Pavasarī, kad kultūras namā rādīja rokoperu «Sfinksa», mēs bijām viena no tām pilsētām, kur norisinājās divas izrādes. Pēcāk visur pilsētā bija cilvēku pieplūdums. Ir jāpievērš uzmanība, lai mēs kā pašvaldība ar saviem pasākumiem neliktu kāju priekšā mūsu uzņēmējiem un neradītu konkurenci. Uzņēmēji aktīvi rīko pasākumus savās terasēs un telpās.
T. Aruma interesējās arī par novada pašdarbības kolektīvu un koru iesaisti pasākumos, atsaucoties uz Limbažu pilsētas astoņsimtgades svinībām. – Kāpēc blakus Limbažu Valsts ģimnāzijas korim tur nevarēja nostāties citi? Vai arī veidot uzvedumu, iesaistot dejotājus, teātrus, jaunos mūziķus? – vaicāja T. Aruma. Pēc viņas domām, vietējie pašdarbnieki svētkos tika atstāti novārtā, izceļot viesdziedātājus – Latvijā plaši pazīstamas grupas, tādēļ fokuss no patstāvīgajiem iedzīvotājiem, kas ir pilsētas svētku pamats, pārgāja uz viesiem. – Reizē ar Limbažu pilsētas svētkiem norisinājās arī XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Tāpēc arī pašdarbnieki netika iesaistīti. Uzrunājām, bet dalībnieki nevēlējās, jo viņiem bija jāpagūst gan ikdienas, gan svētku pienākumi. Nevaram viņus piespiest, – izteicās E. Keisele. Taču visa gada garumā tika atzīmēta pilsētas jubileja, iesaistot arī vietējos māksliniekus, piemēram, decembrī norisinājās koncerts ar Limbažu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu piedalīšanos. – Iesaistījām visu kultūras sektoru, kad vien bija tāda izdevība, – viņa skaidroja.
Galvenais, lai būtu kvalitāte
Kultūras pārvaldes sagatavotajā prezentācijā minēts, ka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Šis apgalvojums raisīja diskusiju, kā to samērot? E. Keisele skaidroja, ka visa pamatā ir strukturēta un stratēģiska plānošana, lai pasākumi nepārklātos, par ko plānojot šī gada norises jau aktīvi domāts. – Pasākumu ierobežošana nebūtu risinājums. Galvenais, lai būtu kvalitāte, – iestarpināja G. Šīmanis. Linda Tauriņa sadaļā par sasniedzamajiem rezultātiem rosināja iekļaut izmaksas, finansējuma avotu, kā arī atbildīgos par darbu izpildi. Par to, cik izmaksās iecerētās norises, taujāja arī Agris Lācis. Vairākkārt sarunas par novada kultūras attīstības stratēģiju pārtapa diskusijā par Limbažu astoņsimtgades svētkiem. Limbažu kultūras nama direktore Arta Zunde klātesošos aicināja domāt par nākotnes norisēm, ne tik daudz atsaukties uz jau aizvadīto. Tikšanās izskaņā E. Keisele secināja, ka biežāk jātiekas klātienē, lai apspriestos ar iedzīvotājiem, protams, piedāvājot iespēju pieslēgties arī attālināti.
Fanija ROMEIKO
