Līdz 30. novembrim visi interesenti vēl var paspēt iesūtīt rakstiskus priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojam par iecerēto Limbažu novada vēja elektrostaciju (VES) būvniecību un darbību.
VES parks Limbaži plānots Salacgrīvas un Viļķenes pagastā aptuveni 5–13 km attālumā no Salacgrīvas. Būvniecības teritorijas kopējā platība ir 1894 ha, plānots uzstādīt līdz 20 VES. Tuvākās apdzīvotās vietas bez Salacgrīvas ir Korģene, Vecsalaca, Svētciems, Lāņi, Vitrupe, Ķirbiži, Viļķene un Pāle. Vairākas viensētas atrodas ne tuvāk kā normatīvajos aktos noteiktajā attālumā no VES, kas ir 800 m.
Projektu īsteno SIA Latvijas vēja parki (LVP), kas ir AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži kopuzņēmums – faktiski valstij, tātad Latvijas tautai piederošs uzņēmums. Vēja parkus un tiem nepieciešamo infrastruktūru projektēs, izbūvēs un ekspluatēs valsts īpašumā esošā teritorijā, ko apsaimnieko Latvijas valsts meži.
LVP ir pirmais vēja parku attīstītājs, kas ieguvumus no vēja enerģētikas piedāvās saņemt arī pašvaldībām. Daloties ar vēja enerģijas tirdzniecības ieņēmumiem, paredzēti kompensējoši maksājumi vietējām pašvaldībām, vairojot vietējo kopienu labklājību. Tiesa, šis regulējums vēl ir tapšanas stadijā.
Elektroenerģijas ražošanu Limbažu novadā varētu uzsākt 2028. gada beigās vai līdz 2029. gada vidum. Tik ilgs laiks nepieciešams projekta saskaņošanai visdažādākajās instancēs. Patlaban noslēgumam tuvojas ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kas norit no 10. līdz 30. novembrim, lai noskaidrotu VES darba ietekmi uz vidi. Pašu ziņojumu plānots apspriest nākamā gada pirmajā ceturksnī.
22. novembrī SIA Enviroprojekts tiešsaistē organizēja sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, kurā piedalījās pārdesmit interesentu. Visvairāk sapulcējušies bija projektam tuvāko māju iedzīvotāji. Viņus ļoti interesēja iespējamais troksnis, mirgošana, iespējamā vietējo ceļu noslodze būvniecības laikā, sikspārņu liktenis un varbūtējā mežu izciršana. Sanāksmē nopietni iebildumi pret VES projektu neizskanēja. Uz saviem jautājumiem viņi saņēma atbildes, ka ietekmi uz bioloģisko daudzveidību vērtē neatkarīgi eksperti, bet piebraukšanai pie VES iespēju robežās tiks izmantoti esošie zemes ceļi, kā arī plānots ierīkot jaunus. Arī pieļaujamo decibelu līmeni VES nepārkāps un tehnoloģija atbildīs noteikumiem.
Atbildot uz jautājumu par diskomforta kompensāciju, jo tuvējā apkaimē pazemināsies īpašuma vērtība un dzīves kvalitāte, projekta virzītāji sacīja, ka ir paredzēts daļiņu no ienākumiem novirzīt pašvaldībai, kas to varēs izmantot iedzīvotāju labklājībai. Tiesa, attiecīgs regulējums vēl tikai top, paredzot noteiktu naudas summu vietvarai par katru saražoto megavatu. – Mēs piekrītam un atbalstām šādu maksājumu. Pašvaldībām ir jāsaņem kāds labums no tā, – teica LVP vadītājs Jānis Urtāns. Viņš arī uzsvēra, ka valsts vēja parku darbs varētu pazemināt elektrības cenu Latvijā, arī samazināt enerģijas importa apjomus. – Esam ņēmuši vērā nākotnes elektrības cenas un prognozējam, ka projekts pie attiecīgām cenām būs pelnošs, – viņš sacīja. Precīzas prognozētās elektrības cenas J. Urtāns nosaukt atteicās, aizbildinoties ar konfidencialitāti. 2028.–2029. gada cenu prognozes ir noteiktas sadarbībā ar starptautiskiem konsultantiem.
Edmunds IMŠA
