Skursteņslauķa profesijā ir jābūt drosmīgam un piesardzīgam – tādam, kāds ir Guntars Liecis
Uz Ainažu ugunsdzēsības muzeja ēkas jumta nule uzkāpis skursteņslauķis Guntars Liecis. Cik atbilstoši! Pirms tam paspēts kārtīgi paberzēt viņa darba apģērba slavenās pogas veiksmei, un vēlāk viņš jau ir gatavs sarunai par savu arodu, apkures sezonu un skursteņiem. Viņa darbošanās reģioni ir Limbažu un Saulkrastu novads. Šogad augustā Guntars izgāja arī gazificētu objektu dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas kanālu pārbaudes un ekspluatācijas speciālista kursus un ieguva sertifikātu. Pagaidām viņš ir vienīgais to izdarījušais Limbažu novadā.
Lai iemācītos šo arodu, vispirms jāpiesakās pie meistara par mācekli. Sarunbiedra gaitas šajā interesantajā jomā aizsākās 2002. gadā, un viņa skolotāji bija Māris Bambis, Staņislovs Sungaila un Almants Bērziņš. Visiem Latvijā strādājošajiem skursteņslauķiem jābūt īpašajā Skursteņslaucītāju amata brālībā, jo attiecībā uz šo profesiju ir stingri regulēti noteikumi, turklāt sertifikāts jāatjauno ik pēc diviem gadiem. Pats Guntars brālībā ir no 2010. gada. Sākums gan visam bija laikā, kad viņš t.s. treknajos gados strādāja Rīgā, montējot metāla skursteņus. Kad uznāca ekonomiskā krīze un būvniecībā iestājās stagnācija, vajadzēja domāt, ko darīt tālāk. Draugs ieteica, ka var taču tīrīt skursteņus.
Tīrīšanu nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi
– Daži cilvēki iedomājas, ka skursteņslauķa darbs notiek tikai augustā, septembrī un oktobrī. Tā nav. Vai tad pa tiem trīs mēnešiem var paspēt visus skursteņus iztīrīt! Tagad dienā piezvana 10 cilvēku un lūdz pakalpojumu. Ziemā tīrīšana notiek tikai avārijas gadījumos. Esmu gan pat 31. decembrī braucis strādāt, jo kāda neiztīrītais skurstenis ir aizdedzies vai it kā tīrītais vienkārši nevelk. Tad jāskrien glābt. Aizdegšanās gadījumā iesaistās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, un, kad nelaime ir novērsta, viņi aizliedz kurināt, kamēr skursteņslauķis nav iztīrījis un apstiprinājis, ka viss ir droši. Kāds domā, ka izdegušais skurstenis ir tīrs. Nebūt ne, tur ir diezgan daudz darāmā, – apstiprina Guntars. Rudenī, kad visi vēlas sakārtot apkuri, uz labu amata meistaru būs jāgaida vesels mēnesis.
Patiesībā īstā sezona sākas jau pavasarī un turpinās visu vasaru. Tīrīšana notiek ar dažāda izmēra un cietības birstēm. Sodrējus amatnieki savāc gan ar saliekamo karoti (tas notiek lēnāk), gan putekļsūcēju. Netīrākam skurstenim aiziet vairāk laika un nepieciešams daudz vairāk instrumentu. Vispār jau skursteņslauķim to ir tik daudz, ka automašīnā visam gandrīz nepietiek vietas.
Kādēļ skursteņa tīrīšana notiek lēni? Tam ir divi iemesli: dūmenis ilgi nav tīrīts vai arī kurināšana veikta nepareizi. Kad apkurei izmanto slapju malku, skurstenis aizaug vairāk un krāsns aizpiķē. Tāpat ātrāk netīrs tas kļūst arī no ilgdedzes krāsniņām. Regulāri tīrītus dūmeņus kopt ir vieglāk un daudz laika tas neprasa. Tāpat šobrīd tiek ražoti labāki granulu katli nekā vēl pirms aptuveni pieciem gadiem. – Nesen devos tīrīt it kā pagājušo gadu sakoptu skursteni, bet nācās savākt 40 l sodrēju – bija divi pilni putekļu sūcēji no tās krāsns! Saimnieki domāja, ka viss kārtībā, bet smagi kļūdījās. Domāju – nu, kā var tā pa vienu gadu sakrāties, tur noteikti nebija tīrīts kādu laiku, – pieredzē dalījās sarunbiedrs. Viņš nedrīkst piemirst arī par dokumentiem! Pēc katras skursteņa iztīrīšanas obligāti jāsastāda tīrīšanas akts. Tas top ātri, bet apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabiskās ventilācijas tehniskā stāvokļa pārbaudes akts prasa ilgāku laiku, turklāt vēl viss jāattēlo shematiski – no viegliem līdz pat sarežģītiem zīmējumiem.
Tomēr prieks, ka daudzi atbildīgi cilvēki zvana un piesakās skursteņa tīrīšanai laikus – tiklīdz noslēdzas apkures sezona. Citi to nedara, jo patiesībā nav īsti informēti. Piemēram, ja cilvēks visu mūžu dzīvojis dzīvoklī, kur par apkuri tikai jāsamaksā, bet tad pāriet uz privātmāju, viņš, iespējams, pat nezina, kas darāms ar skursteni. Citam iemesls ir it kā taupība, vēl kāds domā, ka neko nevajag, jo viss tāpat būs labi… Sarunbiedrs atgādina, ka ir tādas pašvaldības, kas atbalsta malku sagādi vientuļiem un trūcīgiem senioriem, bet dažas palīdz arī ar apkures ierīču un dūmvadu tīrīšanu, piesaistot profesionālu skursteņslauķi.
Sodrēju degšana var izraisīt postošus ugunsgrēkus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis atzīst, ka dienests jauno apkures sezonu vienmēr gaida ar lielām bažām. – Diemžēl cilvēku nevērīgās attieksmes dēļ bieži izceļas postoši ugunsgrēki, kam nereti ir letālas sekas. Aicinām iedzīvotājus laikus rūpēties par drošību, iztīrot sodrējus no ēku dūmvadiem, kā arī veicot nepieciešamās apkures ierīču apkopes. Pareizi ekspluatētas apkures iekārtas palielinās siltuma atdevi! – viņš uzsver.
Lai sodrēji kurināšanas laikā neaizdegtos, tie no dūmvadiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīču un iekārtu dūmvadi jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Iekārtas, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādāk. Ja gāzes apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. – Uzsākot apkures sezonu, ir tikai dažas obligātās prasības, kas jāīsteno, lai pasargātos no ugunsnelaimes. Iztīrīts skurstenis, iekārtas tehniskā apkope un pārbaude, uzstādīts dūmu detektors un atbilstoša iekārtu ekspluatācija ir katra mājokļa saimnieka pienākums. Būsim atbildīgi un paši parūpēsimies par drošību! – aicina M. Baltmanis.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa informē, ka Limbažu novadā biežākie iespējamie ugunsgrēku iemesli jau daudzus gadus ir neuzmanīga rīcība ar uguni, īssavienojums elektroinstalācijā/iekārtā, kā arī bojātas apkures ierīces vai dūmvada ekspluatācija. Un tos visus varēja novērst! Tātad skaidrs, ka nepietiekami tiek veikta iekārtu tīrīšana un uzturēšana. Turklāt viņa uzsver, ka apkures iekārtu tehniskais stāvoklis būtiski pasliktinās tieši lauku apvidos.
Teorētiski privātmājām pats var tīrīt skursteni, bet ik pēc 3–5 gadiem to vajadzētu pārbaudīt profesionālim. Diemžēl šobrīd ir uzradušies viltus skursteņslauķi – tādi, kuri nav profesionāļi, nav izgājuši kursus, lai būtu tiesīgi rakstīt tīrīšanas aktus, bet veidlapas vieglā veidā ieguvuši internetā. Pārbaudīt, vai skursteņslauķis ir sertificēts, var www.skurstenslaukiem.lv.
Māju un objektu īpašniekiem jāļauj piekļūt dūmvadiem
Lai skursteņslauķis varētu piekļūt pie dūmvadiem, vajadzīga jumta lūka un trepes. Latvijā cilvēki grēko, domādami, ka skursteņslauķis ir Astridas Lindgrēnas varonis Karlsons, kurš māk lidot. Daudzos objektos šo trepju nav. – Kādā objektā Salacgrīvā man teica, ka bēniņos ir lūka. Meklēju to un nevarēju atrast. Gāju skatīties no ārpuses… Nekā! Saimnieki arī brīnījās. Izrādījās – vecajā jumtā tā patiešām bijusi, bet jumiķiem, kuri mainīja jumtu, nav pateikts, ka arī jaunajā lūkai jābūt. Sarunāju savus cilvēkus, kas atbrauca un to ielika. Tad pēc dažām nedēļām varēju izdarīt savu darbu, – pastāstīja skursteņslauķis. Likumā paredzēts, ka objekta īpašniekam ir jānodrošina trepes un jumta lūka piekļuvei. Starp citu, jumtu tirgotāji piedāvā arī jumta trepes no metāla, kas neesot dārgas, bet glabājoties teju visu mūžu.
Ko darīt ar putnu ligzdām uz jumta
Skursteņslauķim darbā nākas saskarties arī ar putnu ligzdām. Īpaši daudz to esot Ainažos. Nesen smieklīgs atgadījums bijis pēc kovārņa ligzdas izjaukšanas. Atriebjoties putni apķēzījuši visu amatnieka automašīnu… Pagājušopavasar, kad vienā skurstenī bija ligzda ar mazajiem putnēniem, to gan neesot vēlējies aiztikt. Bet augustā, kad ligzda jau tukša, iespējams tīrīt.
Kad vaicāju par strādāšanu tik augstu, seko meistara atbilde: – No augšas ir labs skats. Ja ilgi nav sanācis būt uz jumta, man pietrūkst tās sajūtas! Kad senāk sarunbiedrs uz jumta licis antenu, to darījis trīcošām kājām, burtiski rāpojot pa jumtu. Tagad, būdams ar pieredzi, viņš to dara brīvi, ir izgājis arī industriālā alpīnisma kursus (tie obligāti jāapmeklē ik pēc 3–5 gadiem). Tomēr darba gados gadījies arī paslīdēt. Reiz Salacgrīvā dienā, kad bijis stiprs vējš, lai noturētos uz jumta, kā kaķis pieturējies ar nagiem pie liela skursteņa. Pēkšņi ķieģeļi vienkārši pajukuši uz visām pusēm un pats ar vienu kāju iekritis skurstenī un palicis jāteniski. Tomēr viss beidzies labi. Tātad šajā profesijā ir jābūt drosmīgam un piesardzīgam.
Lauras IRMEJAS teksts un foto
