Var teikt, ka pilsonisko pienākumu pret valsti Uģis Šalmis un viņa sieva Liāna izpildījuši ar to vien, ka izaudzinājuši četrus lieliskus bērnus un devuši viņiem teicamu izglītību. Vecākie – Matīss un Zane – pabeiguši Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas fakultāti un ir patstāvīgi. Patlaban turpat studē Linda Luīze, un arī jaunākais – Miks Gustavs – domā sekot brālim un māsām. Iespējams, viņi ietekmējušies no tā, ka vectētiņš, Uģa tēvs Elmārs, bija šīs fakultātes docents. Liāna smej: – Kad piedzima Miks, Matīss nostājās pie brālīša gultiņas un sacīja: “Kad brālim būs piecpadsmit, es jau būšu trīsdesmitgadīgs vecis.” Šogad Matīsam apritēja 30, bet Mikam 15.
Tomēr Šalmji, kuri Limbažu pagastā audzē graudus un rapsi, ieies vēsturē arī ar to, ka plikām rokām no aizmirstības izcēla un neļāva sabrukt būvei, kas ir vismaz pārdesmit gadu vecāka par Latvijas valsti. Jumpravdzirnavas ir vienas no retajām vai pat vienīgās valstī, kur graudus, kā to darīja senči, maļ ar dzirnakmeņiem. Tāpēc top! veikala stendā Ražots Limbažu novadā un arī citviet Latvijā nopērkami viņu maltie milti, putraimi, grūbas. Šalmji gatavi noņemt cepuri lokālpatriotu limbažnieku priekšā. Te ļoti pieprasīta ir viņu produkcija. Dzirnavnieks Uģis joprojām nodrošina ar miltiem arī Normunda Bomja maiznīcu Lielezers. Ar viņa – inženiera – izdomu tapa arī uzņēmums Pūču dzirnavas.
