Šoreiz saruna par pieaugušo izglītību notika Pociema kultūras namā
Pirms nedēļas novada domes Izglītības pārvalde atkal pulcēja kopā tos, kuri saistīti ar pieaugušo izglītību, – gan pašvaldības, gan valsts institūciju pārstāvjus, izglītības un kultūras iestāžu vadītājus, cilvēkus no biedrībām. Šādi tīklojuma saieti novadā jau kļuvuši tradicionāli, cenšoties tajā iesaistīt dažādu jomu speciālistus un aptvert iespējami plašu teritoriju. Šoreiz par tikšanās vietu bija izraudzīts Pociema kultūras nams. Sanākušos (pareizāk gan teikt – sabraukušos) uzrunāja Izglītības pārvaldes vadītāja Valda Tinkusa, bet par iecerēto darba kārtību informēja galvenā speciāliste-metodiķe mūžizglītības un tehnoloģiju jautājumos Maija Andersone.
Salīdzinot, kā pie mums un kā citur
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultante/psiholoģe Ramona Kočāne bija sagatavojusi prezentāciju par aktualitātēm pieaugušo karjeras izglītībā Latvijā un Zviedrijā. Šopavasar trīs dienas viņa piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Stokholmā. R. Kočāne gan precizēja, ka šobrīd pēc pārmaiņām NVA viņa vairs nav karjeras konsultante, bet psiholoģe, taču braucienā tomēr vairāk iepazinusi citvalstu pieredzi tieši no konsultanta darba aspekta. Šai vizītei bija izraudzīti 12 dalībnieki no 9 valstīm, Latviju pārstāvēja tikai limbažniece. Pārstāvētas bija atšķirīgas iestādes, piemēram, austriete bijusi no nevalstiskās organizācijas, kas palīdz atrast nodarbošanos tieši sievietēm, savukārt Slovēnijas dalībnieks sniedz atbalstu darba devējiem.
Trīs dienu laikā iepazītas dažādas Zviedrijas institūcijas, kas saistītas ar mūžizglītību, – Augstākās izglītības padome, Nodarbinātības dienests, Zviedrijas tautas skolas jeb augstskolas, Stokholmas universitāte, arī Nodarbinātības drošības padome. Bijusi iespēja noskatīties prezentāciju par Zviedrijas izglītības un karjeras atbalsta sistēmu, nācies iepazīstināt arī ar to, kā šis darbs noris katrā no vizītes dalībnieku valstīm. R. Kočāne parādījusi, kā soli pa solim cilvēks, kurš Latvijā ierodas NVA pie karjeras konsultanta kopā ar viņu izraugās atbilstošus kursus, mācības, kas interesē, un jomu, kur atrast piemērotu darbu. Pārējie vizītes dalībnieki ļoti priecājušies par R. Kočānes meitas Ievas zīmējumiem, kuri sagatavotajā prezentācijā attēloja šīs norises.
Apmeklējot Zviedrijas institūcijas, skatoties prezentācijas un diskutējot, apjaustas vairākas tieši kaimiņzemei raksturīgas iezīmes. Zviedrijā karjeras konsultanti darbojas gan izglītības iestādēs, gan pašvaldībās un nodarbinātības jomā. Karjeras konsultanti tiek sagatavoti Stokholmas universitātē – tur var iegūt gan bakalaura, gan maģistra grādu.
Zviedri uzskata, ka karjeras izvēles un plānošanas prasmes jāapgūst jau pamatskolas laikā. Un tam skolās tiešām tiek veltīta liela uzmanība. Sprieduši, ka citās valstīs agrīna jauniešu novirzīšana kādā profesionālā virzienā vēlāk var radīt sarežģījumus. Ir taču skaidrs, ka ne vienmēr padsmitgadnieks spēj izvēlēties, kas tieši viņu saista un interesē. Domas pēc gadiem mainās, bet apgūtās (vai tieši neapgūtās) zināšanas nu liedz kaut ko savā izglītošanās ceļā mainīt. Var teikt, ka Zviedrijā šajā ziņā izcils palīgs ir unikālās tautas skolas jeb augstskolas. Tā šajā valstī ir jau sena tradīcija, gadu desmitos veidota sistēma, kas padara izglītību pieejamu visiem. Ir iespēja apgūt gan – kā mēdz teikt – formālo, gan neformālo izglītību. Apgūstot vispārizglītojošās izglītības kursus, cilvēks tiek sagatavots eksāmenam. Taču pašu pārbaudījumu tautas skolas nepieņem. Savukārt zviedru Nodarbinātības dienestā secināts, ka lielākoties viss notiek digitālajā vidē, klienti neierodas birojā. Reģistrēšanās notiek internetā, tāpat tur tiek aizpildītas dažādas anketas. Taču vispirms jāgrib kaut ko darīt, mainīt savā dzīvē. R. Kočāne atzina, ka Zviedrijā vēlreiz pārliecinājusies par tik zināmo apgalvojumu pareizību – izglītībai ir nozīme un jāmācas visu mūžu. Svarīgs ir arī pats diploms, kas apliecina iegūtās zināšanas.
R. Kočāne tīklojuma sanāksmes dalībniekus iepazīstināja arī ar NVA piedāvājumu, daudzajiem atbalsta, apmācību un nodarbinātības pakalpojumiem. Piedāvājums – o! – cik plašs un daudzveidīgs gan darba meklētājiem, gan darba devējiem, ikvienam klientam. Atliek cītīgi izpētīt mājaslapu www.nva.gov.lv vai zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80200206. Iespējams doties arī klātienē uz NVA – kādu no filiālēm vai to klientu apkalpošanas centriem. Izglītības pārvaldes speciāliste Vaira Ābele gan neslēpa satraukumu, ka NVA Cēsu filiāles Limbažu klientu apkalpošanas centrā vairs nav karjeras konsultanta. Tātad, ja vajadzīga konsultācija, jādodas uz Cēsīm. Vai apjucis cilvēks, kurš palicis bez darba, kaut kur brauks? Meklēs informāciju internetā? Daļai nav arī motivācijas kaut ko darīt… Varbūt lūgt filiālei organizēt izbraukuma konsultācijas uz Limbažiem?
Sociālie pakalpojumi un palīdzība. Gaidāmie digitalizācijas projekti
Novada domes Sociālā dienesta vadītājas vietniece Jana Beķere informēja, kādi sociālie pakalpojumi un palīdzība iedzīvotājiem novadā ir pieejama un paredzēta, kādi normatīvie akti un domes apstiprinātie saistošie noteikumi tos regulē. Atkal izskanēja replikas, ka daļa iedzīvotāju varbūt pat nezina, kāds atspaids un palīdzība viņam pienākas un ko var saņemt. Atbilde viena – jāsarunājas, jājautā, jāiesaka. Vidrižu pagasta sociālā darbiniece Rita Dūda-Čača sacīja, ka nereti cilvēki kaut ko nenokārto, maldīgi domājot, ka vajadzēs nezin kur braukt, kārtošana izmaksās milzu naudu… – Ņemu pie rokas, stāstu, vedu un izdarām. Pagastos darbinieki savus iedzīvotājus pazīst.
M. Andersone pastāstīja par diviem projektiem, kas sāksies rudenī un kuros iesaistīsies arī Limbažu novads. Viens ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kūrētais Sabiedrības digitālo prasmju attīstība. Otru īstenos Izglītības un zinātnes ministrija – Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai. Stāstot par pirmo, kas ilgs līdz 2026. gada pavasarim un mūsu novadā varētu aptvert 500–600 cilvēku, M. Andersone uzsvēra, ka vispirms svarīgi būs apzināt iedzīvotājus, kuriem mācīšanās vajadzīga, kuri gatavi to darīt. Šajā projektā liels palīgs varētu būt bibliotēkas. Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Elīna Lilenblate atsaucās, ka noteikti ir gatava sadarboties, arī pārliecinot cilvēkus, ka digitālās prasmes mūsdienās ir bezgala svarīgas. Tātad rudenī jāpošas mācīties.
Pēc lietišķām sarunām – zemnieku saimniecības Priedītes apmeklējums. Trušus cienā Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Līga Liepiņa (no kreisās) un Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Elīna Lilenblate
Pēc sanāksmes visi devās uz Katvaru pagasta lauku sētu Priedītes pie Zanes Magones un viņas minizoo saimes – trušiem, aitām, kazām, zirgiem…
Lailas PAEGLES teksts un foto
