SIA Limbažu siltums valdes priekšsēdētājs Ainārs Grīviņš pastāstīja, ka šobrīd uzņēmumā gatavo jaunu siltuma tarifu. Maksa par kilovatstundu celsies. Tas ir neizbēgami, ņemot vērā šī brīža situāciju. Par konkrētiem skaitļiem gan šobrīd viņš nevēlas runāt, jo vēl tiek veikti aprēķini.
Taču 1. jūlijā stājas spēkā jaunais ūdensapgādes pakalpojumu tarifs. Turpmāk par ūdensapgādi Limbažu siltuma klienti maksās 1,35 EUR/m³ (par 3 centiem mazāk), savukārt par kanalizācijas pakalpojumu – 1,78 EUR/m³ (par 12 centiem vairāk). A. Grīviņš skaidro, tā kā sūkņu stacijas darbina ar elektroenerģiju, tad līdz ar tās cenas pieaugumu, ceļas arī pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. Tomēr pieaugums ir salīdzinoši neliels. – Ar siltumu situācija ir nopietnāka, – teic A. Grīviņš.
Aizvadītajā apkures sezonā uzņēmums par koksnes kurināmo (šķeldu) piegādātājam maksāja aptuveni pusmiljonu eiro. Cena auga jau pērn, bet līdz ar karu Ukrainā tā no aptuveni 16,5 EUR/MWh palielinājās reizes trīs. Sarunbiedrs piebilda, ka tas pats notiek ar granulām un malku, kas vēl pirms kāda laika maksāja nedaudz virs 20 eiro par m³, bet tagad jau Salacgrīvas ostā sasniegusi 60 eiro par m³. Tomēr koksnes kurināmā cenas pieaugums joprojām ir mazāks nekā gāzes. – Rēzeknē apkures tarifs ir 200 eiro par megavatstundu. Ārprāts. Tā mums nekad nebūs, – sola A. Grīviņš. Jāpiebilst, ka pirms kara SIA Rēzeknes siltumtīkli klientiem apkure bija lētāka nekā Limbažu siltuma patērētājiem ar tarifu 42,8 EUR/MWh.
A. Grīviņš teic, ka to, kāds nākamajā sezonā būs tarifs skaitļos, varēs konkrētāk pateikt mēneša beigās. Viņš skaidro, ka izstrāde siltumam prasa laiku, jo tas nav mainīts kopš 2008. gada, un iepriekšējo reizi apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tika iesniegts papīra formātā. Ar to saistītās informācijas nav elektroniskajā datu bāzē. Regulators pārbauda katru skaitli uzņēmuma grāmatvedībā, lai pārliecinātos, ka jaunais tarifs ir pamatots. Kad vienreiz šis process būs noticis, tad izmaiņas varēs veikt operatīvāk.
Līdz ar to atbilde uz jautājumu, vai Limbažu siltums varēs operatīvi reaģēt, ja pēkšņi mainīsies situācija koksnes kurināmā tirgū, ir: – Jā. A. Grīviņš gan piebilda – uz to, ka beigsies karš un tādējādi situācija varētu uzlaboties, cer jau ilgi, bet… Viņš skaidro, ka līdz šim Baltkrievija eksportēja lielu apjomu lēta koksnes kurināmā, kas ekonomisko sankciju dēļ vairs nenotiek. Protams, tas nav vienīgais iemesls cenu pieaugumam. Teiksim, gan Baltijā, gan Skandināvijā jau kādu laiku notiek pāreja no gāzes uz koksnes kurināmā apkuri. Taču, ja tas būtu vienīgais faktors, tad cenu kāpums būtu pakāpenisks un tam varētu vieglāk pielāgoties.
Linda TAURIŅA
