Muzeja direktore Ieva Zilvere lepni atklāj jauno eksponātu – Vidzemes lībietes arheoloģiskā rotu komplekta kopiju
Salacgrīvas muzejā 15. decembrī līdz ar ikgadējo Ziemassvētku eglīti un muzeja 25. jubilejas gadu atklāja nākamajai pastāvīgajai ekspozīcijai Lībiskā piederība jaunizveidoto zāli un izrādīja oriģinālo lībiešu bruņurupuču saktu un Vidzemes lībietes arheoloģiskā rotu komplekta kopiju.
– Lielā egle Salacgrīvā ir iedegta un Rīgā sākušies labdarības maratoni! Daudzi apgalvo, ka tad viņiem atnāk tāda Ziemassvētku priekšnojauta. Mēs turpinām to noskaņas radīšanu ar muzeja eglīti, ko šogad rotājam jau 25. reizi. Svinam mēs lēnām, muzeja jubileju apvienojot ar svētkiem un jaunumiem. Garš ceļš noiets, līdz tapa daļa no jaunās ekspozīcijas, ko šovakar atklāsim, – klātesošos uzrunāja muzeja direktore Ieva Zilvere.
Muzejs dibināts 1998. gada 23. augustā. Tolaik Ievu pieņēma darbā kā vienīgo atbildīgo un telpas ierādīja tur, kur šobrīd atrodas Salacgrīvas Tūrisma un informācijas centrs – mazā koridorā, kur apskatei varēja izlikt vien dažas palielinātas fotogrāfijas. Sēdēšanai vai strādāšanai īsti pat nebija vietas, bet gribējās darboties kolektīvā. Tomēr muzeja darbība bija aizsākta, un demonstrēšanai tika izliktas pirmās 15 bildes, ko tolaik piešķīra vietējā iedzīvotāja Biruta Circene. Pamatā tur ir redzama Rīgas iela un bāka. Pēc kāda laika muzejs pārcēlās uz lielākām telpām, kurās atrodas vēl šodien. Gatavojot jauno ekspozīciju, piedzīvotas lielas pārmaiņas – nu ir iespēja ar bīdāmajām sienām jeb durvīm transformēt telpu, ir jauni prožektori un ekspozīcijas mēbeles, kā arī informatīvās planšetes, ko ieplānots pabeigt nākamajā gadā. Arī sienas apgleznotas atbilstoši ekspozīcijas dizaina koncepcijai. Vienā zālē visu jauno ir sarežģīti parādīt, tāpēc muzejs ir ļoti pateicīgs par sadarbību māksliniekam Imantam Klīdzējam, kurš izveidoja šo koncepciju. Saturu gan, protams, veido pats muzejs. Zāles pārveidošanai finansējumu piešķīra Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un Limbažu novada pašvaldība.
Taču jaunās ekspozīcijas izveide vēl nav noslēgusies, darbs pie tās paredzams pa posmiem, piesaistot papildfinansējumu, arī 2024. un 2025. gadā.
15. decembra vakarā Salacgrīvas muzejs svinēja ne vien Ziemassvētku eglīti kopā ar 25. jubileju, bet arī atklāja daļu no muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas.
Jau pagājušajā gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) ieguldījumu tapis pirmais nozīmīgais eksponāts – vēsturiskais Salacgrīvas pilsētas makets. Šogad, pateicoties VKKF finansējumam, rotkalis Mārtiņš Tiltnieks pēc oriģināla izveidojis arheoloģiskās lībiešu rotas kopiju. Īstā bruņurupuču sakta, kas atrasta pie Svētupes, ir gandrīz 700 gadus veca. Tā šobrīd ir muzeja lielākais, bet ne senākais dārgums. Vēl arheoloģiskajā ekspozīcijā ir krama šķēpa uzgalis, bazalta akmens cirvis un dažādas monētiņas. Ekspozīcijā Lībiskā piederība paredzēts rādīt Salacgrīvas apkārtnes vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz atmodai. Bijusi vēlme pēc iespējas parādīt to, kas ir paša muzeja krājumā, īpaši nedeponējot kaut ko no citiem, lai izceltu vērtīgāko, sadalītu pa laikposmiem. Sākumā ir arheoloģiskā senvēsture, tad Livonijas laiki, pēc tam Pārdaugavas hercogiste jeb poļu laiki, vēlāk – Krievijas impērija. Sekos Latvijas valsts dibināšana un Salacgrīvas pilsētas izveide, posms no brīvās Latvijas laika, nedaudz par 1940.–1941. gadu, bet nobeigumā padomju laiki.
Ikviena muzeja pamats ir krājums, kas vispirms ir jāsavāc. – Pirmā pastāvīgā ekspozīcija bija galvenokārt par zveju, bet 25 gadu laika esam tā kā peles alā savilkušas visus priekšmetus, informāciju, ko vēlamies parādīt tagad. Un tā ir ne tikai par zveju, bet to, cik tā vēsture mūspusē ir bagātīga un daudzveidīga. Izlikt varam tikai nelielu daļiņu, bet tas būs par visu ko, ne tikai nēģiem, zušiem un lašiem. Protams, tiešo liecību nav nemaz tik daudz… Ir lībiešu upuralas, bruņurupuču sakta, māju nosaukumi, lībiskais dialekts un arī Vidzemes lībiskā kultūrtelpa. Tomēr pamazām šī jaunā ekspozīcija rodas, – skaidroja muzeja direktore. Savukārt no ekspozīcijas Zutiņš murdā, kas muzejā bija vairāk nekā 10 gadu, tiks saglabāta kāda daļa par nēģu zveju. Tāpat Salacgrīvas muzejs piedāvā digitālā veidā aplūkot izstādi par zveju kopumā.
Tovakar viesus priecēja arī Salacgrīvas mūzikas skolas audzēkņu koncerts Ziemassvētku noskaņās. Mūzikas skolas direktore Katrīna Žibala izteicās, ka nu jau gandrīz 10 gadu pirms svētkiem viņi uzstājas šeit. – Šogad ir neierasti, jo muzejs ir tik liels. Jūtamies pagodināti, ka varam muzicēt uzlabotās telpās. Dāvinot jums šodien nelielu koncertu, jāatzīst, ka daži audzēkņi, var teikt, ir izauguši muzejā, spēlējot šeit no 1. klases, un noteikti piedalīsies arī nākamgad, – viņa atklāja. Vakara noslēgumā visi varēja aplūkot muzeja dārgumus un pie reizes nobaudīt īpašo jubilejas torti. Tāpat muzejs pateicās klātesošajiem par kopābūšanu, mūzikas skolai par brīnišķīgo koncertu un visiem atbalstītājiem, kuri palīdzēja ekspozīcijas veidošanā.
Lauras IRMEJAS teksts un foto
